- 2009.04.07, 14:44
- "Kā stāsta "Cēsu tirgus" valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš, [...]: "Tirgus vēsturiski ir vieta, kur šiem cilvēkiem pārdot savus ražojumus, bet mūsu valstī kaut kas bija sagājis grīstē. Ierēdņi kārtējo reizi bija pārcentušies prasībās, radot pārāk daudz birokrātisku šķēršļu, kuriem zemnieki un sīkražotāji nespēja tikt pāri. [...]"
Nevis zemnieki un sīkražotāji "nespēja tikt pāri", bet ierēdņi un PVD ar savu stulbumu un kaitniecību sagrāva Latvijas tautsaimniecību.
Kāpēc sanāk tā, ka zemniekam un uzņēmējam ir jācīnās pret valsti, lai varētu nodarboties ar savu lietu? Vai arī būtu jābūt tā, ka ierēdņi un PVD zobiem un nagiem plēšas, lai palielinātu zemnieku aktivitāti, veicinātu vietējo uzņēmēju darbību - tādā veidā ceļot tautsaimniecību reģionos, un sekojoši paceļot labklājību visā Latvijā? Lai cilvēki tirgojas, lai labklājība aug!
Uz ko ir vērsts valsts iestāžu darbības virziens: uz tautas labklājības celšanu, vai uz sagraušanu - iznīcinot visu uzņēmējdarbību, piespiežot visus zemniekus dzīvot naturālajā saimniecībā, jo par katru uz tirgu orientētu aktivitāti tiek uzlikti tādi sodi un nodokļi un prasības, ka pēc tam nav iespējams neko pārdot par konkurētspējīgu cenu? - 17 rakstair doma
- 7.4.09 15:21 #
-
Wot-wot, es ar' to PVD nespēju saprast - trīc un dreb par katru atkāpi no noteikumiem. Esmu strādājis kopā arī ar viņu speciālistiem - nu, nafig. Tik par savu kabatu un plānu rūpējas - jo vairāk sodīs, jo vairāk pašiem tiks un viņus cienīs un baros. Es tā nespēju strādāt.
- Atbildēt
- 7.4.09 15:31 #
-
Laikam jā, tak, balstoties uz iekasēto soda naudu apjomu, var prasīt adekvātu budžeta daļu.
- Atbildēt
- blaa
- 7.4.09 21:36 #
-
es kaa lauku beerns, ir nelielaam zinaashanaam par Vaacijas saimnieciibaam, ar tiešu saistiibu ar muusu sisteemu un pieredzi par LV prasiibaam, varu pateikt, ka muusu augstceltne un saistiitie kantori dara visu, lai attaisnotu savu eksistenci - p!s maksimaali, prasot no saimnieciibaam, kas razjo vieteejam (ciema un rajona) tirgu eksporta prasiibas.
blaa, ja staastu piemerus, cilveeki netic!!!
gan par PVD prasiibaam, gan par subsiidiju prasiibaam etc!
ir apnicis pieraadiit un staastiit par realitaati, reti kursh no dizjpilseetaa Riigaa dziivojoshajiem tic realiitaatei, bet dailjd!rseeju par riebiigajiem zemniekiem ir pilns komentaaros tepat SC!
gribi, pastaatiishu un piemeeros pie tam, bet tikai IRL, briivaa laikaa. - Atbildēt
- Re: blaa
- 8.4.09 11:03 #
-
to es labprāt. es jau arī lauku bērns, tikai uz vidusskolu uz Rīgu atnācu.
- Atbildēt
- 8.4.09 14:48 #
-
Reiganam bija labs teiciens (atstāstu domu, jo precīzi vārds vārdā neatminos kā bija): Ja valdība redz, ka kāda nozare (industry) sekmīgi darbojas, tad tā no sākuma uzliek nodokļus. Ja tas nelīdz, tad sāk regulēt. Un tad, kad nozare nespēj vairs sekmīgi darboties, tad valdība sāk nozari subsidēt.
Tas arī ir valsts pārvaldes vektors, kuru mēs ļoti labi varam redzēt visā ES CAPā un visos citos ārprātos. Zemnieki būtu spējīgi ražot un pārdot savas preces. Bet nē, protams, valdībai nevar būt miera, ja kāds vienkārši strādā, ražo un pelna. Tiek radīts regulējums regulējuma galā un beigās šādos apstākļos neviens nespēj nopelnīt. Tad valdībai ir īstais brīdis sākt dot zemniecībai subsīdijas. Un mērķis ir kontrolēt jebkuru sabiedrības kustību, padarīt jebkuru atkarīgu no valsts. Tad neskaitāmi "atkarīgie" atkal un atkal nodos jaunas funkcijas aizvien uzblīstošākai valsts pārvaldei. Beigas arī ir skaidras - vai nu valsts ekonomiski sabruks vai būs spiesta oligarhiski vienoties ar dažiem oligarhiem par to, ka šiem tad nu valsts netraucēs strādāt. Tad nu tikai sāksies "slaukšana".
Vienīgais risinājums - nepārtraukti cīnīties pret jebkādu valdības iesaisti ekonomiskajā apritē. Privatizācija, deregulācija un nodokļu nepārtraukta samazināšana - tas ir vienīgais ceļš uz ilgtspējību. - Atbildēt
- 8.4.09 15:17 #
-
pirms cīnīties par deregulāciju, vajadzētu tikt galā ar monetāro sistēmu - tas kas šobrīd darās dēļ naudas brīvas drukāšanas ir vislielākais ļaunums.
un arī dēļ procentu sistēmas - dēļ augļošanas.
jātiek vaļā no fractional banking - to vajag padarīt tehniski neiespējamu, pieprasot, ka katrai naudas vienībai kas ir apritē, jābūt segtai ar attiecīgi precēm/pakalpojumiem/enerģiju). papīra naudu, nesegtu, sadrukātu naudu, bezjēdzīgus cipariņus elektroniskajos kontos kas maģiski parādās pēc Centrālās Bankas vadītāja rokas mājiena - aizliegt.
augļošanu (procentus), tā sauktās "kapitāla izmaksas" - ierobežot lai tie nežņaugtu reālo ekonomiku (vai arī aizliegt). šobrīd finanšu pasaule ir uzkundzējusies reālajai ekonomikai, jo viņi var augļot, milzīga daļa no darba, kas aprit ekonomikā, šobrīd tiek pārvērsts cipariņos un atdots lai hz kam atmaksātu kapitāla procentus. viss dēļ procentu eksponenciālā pieauguma (compound interest). - Atbildēt
- 8.4.09 15:23 #
-
Redzi - diskurss pašam tāds pats kā valsts pārvaldei.
"Aizliegt", "kontrolēt", "noteikt" - tas nav ceļš uz labklājību. Tas ir ceļš uz ierēdņu vairošanu.
Procentu maksājumi vairo kādam kapitālu - tam, kas ir bijis pietiekami gudrs, lai labi ieguldītu. Bankas un viss finanšu sektors ir tikai tāpēc, lai apkalpotu šo plūsmu. - Atbildēt
- 8.4.09 15:24 #
-
būtu labi, ja to naudu nevarētu no tukša gaisa uzražot. ja nauda reāli atspoguļotu ekonomikas stāvokli - cik tajā aprit preču, un pakalpojumu (darba) + cik ir pieejams enerģijas.
- Atbildēt
- 8.4.09 15:30 #
-
Tā patiesībā ir galēji sekundāra problēma. Naudas teorijā jau labi sen zināms, ka nauda ir tikai "aizstājējresurss", kas izveidots preču un pakalpojumu aprites nodrošināšanai. Kā aizstājējresurss tas vienlaikus ir tirgus prece pati par sevi, taču tikai divos aspektos - apmaiņai pret citu naudu vai aizdevuma procentu likmju kontekstā. Tāpēc naudas aizstāšana ar konkrētu preču daudzumu ir mākslīga kādas preču kategorijas padarīšana par "pamatkategoriju", pret kuru mērīt visas citas preces (kā bija ar zeltu). Tas būtu galīgi nepamatoti. Pareizāk ir ļaut tirgum noteikt konkrētas valūtas cenu, kura tad būs atkarīga no tirgus pieprasījuma un piedāvājuma sakarības.
- Atbildēt
- 8.4.09 15:37 #
-
vispār, es gribēju vērst tavu uzmanību uz to, ka finanšu sistēmā "nauda" skaitās n reizes vairāk nekā visas pasaules GDP kopā. tas ir, naudas apritē ir daudz par daudz, un tā ir koncentrēta ļoti nelielas iestāžu/personu kopas rokās.
- Atbildēt
- 8.4.09 16:26 #
-
Vēl vienu reizi - tam nav nozīme. Ja nauda ir pārvērtēta, tad ilgtermiņā tās vērtība tirgus procesu iespaidā kritīsies. Pasaules IKP no tā nemainīsies - atsevišķu valstu gan. Realitātē cietējas būs valstis, kuru valūtai ilgtermiņā ļautiņi neuzticēsies.
- Atbildēt
- 8.4.09 17:02 #
-
to varam jau šobrīd uz Zimbabves piemēra redzēt. un labāk būtu tādu procesu saknē nocirst.
- Atbildēt
- 8.4.09 17:05 #
-
1. Zimbabve ir labs piemērs - nevajag darīt makroekonomiskas muļķības, tad investori nemuks no valsts un hiperinflācija (lasi - nabadzība) neatnāks.
2. Nocirst saknē? Kā? Ar revolūciju? Ar "labajiem politiķiem", kas mācēs "atļaut", "aizliegt", "regulēt" un "noteikt"? Tas nav risinājums. - Atbildēt
- 8.4.09 17:08 #
-
tavs arguments ka aizliegt nedrīkst, un var tikai atļaut bankai drukāt papīrus ir vienkārši traģisks.
un ka tas nekas, ka valsts tavu naudu devalvē un devalvē un faktiski vienu dienu izmaksā algu, bet otru dienu to visi konfiscē izdrukājot naudas zīmes ar vēl vienu nullīti galā.
tirgus parūpēšoties.
aha. - Atbildēt
- 9.4.09 11:31 #
-
Jautājums ir - kas to darīs? Kas būs tas "apgaismotais monarhs", kas noteiks, ka turpmāk drīkst drukāt tikai tik un tik naudas, pie tam visām pasaules valstīm? Un kas kavēs tam (noteicējam) atkal izveidoties par kārtējo bezjēdzīgo pārvaldības mašīnu, kas darbojas tikai pašatražošanas dēļ?
- Atbildēt