- 2009.04.07, 14:44
- "Kā stāsta "Cēsu tirgus" valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš, [...]: "Tirgus vēsturiski ir vieta, kur šiem cilvēkiem pārdot savus ražojumus, bet mūsu valstī kaut kas bija sagājis grīstē. Ierēdņi kārtējo reizi bija pārcentušies prasībās, radot pārāk daudz birokrātisku šķēršļu, kuriem zemnieki un sīkražotāji nespēja tikt pāri. [...]"
Nevis zemnieki un sīkražotāji "nespēja tikt pāri", bet ierēdņi un PVD ar savu stulbumu un kaitniecību sagrāva Latvijas tautsaimniecību.
Kāpēc sanāk tā, ka zemniekam un uzņēmējam ir jācīnās pret valsti, lai varētu nodarboties ar savu lietu? Vai arī būtu jābūt tā, ka ierēdņi un PVD zobiem un nagiem plēšas, lai palielinātu zemnieku aktivitāti, veicinātu vietējo uzņēmēju darbību - tādā veidā ceļot tautsaimniecību reģionos, un sekojoši paceļot labklājību visā Latvijā? Lai cilvēki tirgojas, lai labklājība aug!
Uz ko ir vērsts valsts iestāžu darbības virziens: uz tautas labklājības celšanu, vai uz sagraušanu - iznīcinot visu uzņēmējdarbību, piespiežot visus zemniekus dzīvot naturālajā saimniecībā, jo par katru uz tirgu orientētu aktivitāti tiek uzlikti tādi sodi un nodokļi un prasības, ka pēc tam nav iespējams neko pārdot par konkurētspējīgu cenu? - 17 rakstair doma
- 8.4.09 15:30 #
-
Tā patiesībā ir galēji sekundāra problēma. Naudas teorijā jau labi sen zināms, ka nauda ir tikai "aizstājējresurss", kas izveidots preču un pakalpojumu aprites nodrošināšanai. Kā aizstājējresurss tas vienlaikus ir tirgus prece pati par sevi, taču tikai divos aspektos - apmaiņai pret citu naudu vai aizdevuma procentu likmju kontekstā. Tāpēc naudas aizstāšana ar konkrētu preču daudzumu ir mākslīga kādas preču kategorijas padarīšana par "pamatkategoriju", pret kuru mērīt visas citas preces (kā bija ar zeltu). Tas būtu galīgi nepamatoti. Pareizāk ir ļaut tirgum noteikt konkrētas valūtas cenu, kura tad būs atkarīga no tirgus pieprasījuma un piedāvājuma sakarības.
- Atbildēt
- 8.4.09 15:37 #
-
vispār, es gribēju vērst tavu uzmanību uz to, ka finanšu sistēmā "nauda" skaitās n reizes vairāk nekā visas pasaules GDP kopā. tas ir, naudas apritē ir daudz par daudz, un tā ir koncentrēta ļoti nelielas iestāžu/personu kopas rokās.
- Atbildēt
- 8.4.09 16:26 #
-
Vēl vienu reizi - tam nav nozīme. Ja nauda ir pārvērtēta, tad ilgtermiņā tās vērtība tirgus procesu iespaidā kritīsies. Pasaules IKP no tā nemainīsies - atsevišķu valstu gan. Realitātē cietējas būs valstis, kuru valūtai ilgtermiņā ļautiņi neuzticēsies.
- Atbildēt
- 8.4.09 17:02 #
-
to varam jau šobrīd uz Zimbabves piemēra redzēt. un labāk būtu tādu procesu saknē nocirst.
- Atbildēt
- 8.4.09 17:05 #
-
1. Zimbabve ir labs piemērs - nevajag darīt makroekonomiskas muļķības, tad investori nemuks no valsts un hiperinflācija (lasi - nabadzība) neatnāks.
2. Nocirst saknē? Kā? Ar revolūciju? Ar "labajiem politiķiem", kas mācēs "atļaut", "aizliegt", "regulēt" un "noteikt"? Tas nav risinājums. - Atbildēt
- 8.4.09 17:08 #
-
tavs arguments ka aizliegt nedrīkst, un var tikai atļaut bankai drukāt papīrus ir vienkārši traģisks.
un ka tas nekas, ka valsts tavu naudu devalvē un devalvē un faktiski vienu dienu izmaksā algu, bet otru dienu to visi konfiscē izdrukājot naudas zīmes ar vēl vienu nullīti galā.
tirgus parūpēšoties.
aha. - Atbildēt
- 9.4.09 11:31 #
-
Jautājums ir - kas to darīs? Kas būs tas "apgaismotais monarhs", kas noteiks, ka turpmāk drīkst drukāt tikai tik un tik naudas, pie tam visām pasaules valstīm? Un kas kavēs tam (noteicējam) atkal izveidoties par kārtējo bezjēdzīgo pārvaldības mašīnu, kas darbojas tikai pašatražošanas dēļ?
- Atbildēt