- 2009.01.23, 21:55
- Par SVF (EK, Zviedrijas, et al) aizdevumu vēl šāda pārdoma (un jautājums) - kas aizņemas SVF naudu?, kam naudas tiks izdalīta?, un kas to naudu atdos?
SVF naudu aizņemas valdība. Jau ir saņemti pirmie (ciktur) miljardi, un Slakteris naktīs neguļ, un sapņo kā naudu pludinās. Rimšēvičs saka - dodiet uzņēmējiem, Slakteris - nē, noguldīs Valsts Kasē, brīvu roku tērēs kā jau savu budžetu, garantēs banku depozītus (un varbūt pakreditēs vēl patēriņu pa blatam). Un Zanders saka: valdība par šo aizdevumu var izdomāt nopirkt arī nākamās vēlēšanas, lai pēc tam - kaut grēku plūdi.
Naudu ta izdalīt ir viegli, grūti ir atpakaļ savākt - ar procentiem.
Un ja to naudu valsts (lasot - valdība) draudzīgi noēdīs, apmaksāt rēķinu kreditori prasīs ne jau valdībai. Bet valstij (lasot - iedzīvotājiem).
Iedomājies, Ivars ar Ati paņem naudu - 7'500'000'000 eiro, uz katru valsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pa 6155 eiro, aizlāpa sev budžetu, tev pašam neiedod ne kapeiku, izņemot, ka tu paliec parādā.
Valsts naudu noēdīs, padirsīs, uzaudzēs parāda procentus, bet parādu segt - būs tev. Tev un tavai nodokļu naudai, jo naudu aizņemas valsts, kuru pārstāv valdība, bet parāda atdošanas vajadzībām - galvotāji ir valsts iedzīvotāji. - 17 rakstair doma
- 23.1.09 22:33 #
-
ir viens BET.
ja Juris vai Līzīte paņem uz krīta telefoneli par 300+ naudiņām (jā, esot arī tādi kāzusi), ar spēlītēm nojāj klavieri vai vienkārši pazaudē pēc kodiena un nemaksāšanas gadījumā (a huļe, telefona man vairs nav!) nokļūst visādos sarakstos, pie durvīm zvana bankas, pēc tam jau tiesu izpildītāja rokaspuiši.
Šājā gadījumā tomēr var paņemt manatkas (ko tur ņemt - 2x30kg uz personu) un aizvālēt uz zemi, kur valsts apmaiņā pret nodokļiem kautko dod arī pretī.
Kam ir ģimene, bērni, par pēdējo variantu domās tikai bezizejas gadījumā, tomēr teorētiski, kamēr robežas nav ciet, iespēja pastāv. A ko, var būt arī tā - kad ņēmām naudu, visiem purni priekā spīdēja; kad jāatdod, gribat notīties? Nekā nebija! Visi paliek savās vietās un strādā parāda % (par pamatsummu pagaidām necerēsim) atdošanai. Pases diezvai atņems, EU tomēr liela inerce, bet kautko jau var izdomāt. - Atbildēt
- 23.1.09 23:47 #
-
pag, vai tad nesāk interesēties masveidā? esot jābūt vietā piedāvājumam no citas valsts, lai pa Latviju nastaigā personas bez pavalstniecības.
- Atbildēt
- 24.1.09 09:12 #
-
A kāpēc viņi vienkārši nepaņēma un nesadrukāja tos vajadzīgos latus? Ok, es saprotu, nāktos atsaistīties no eiro, drukāšana = inflācija, tāpēc, kaut latu vairāk, vērtība tā pati, bet tas taču nenotiek momentā, ne? Uzdrukā čupu ar naudu un, kamēr vēl inflācija inerces dēļ vēl nav iekustējusies, fiksi nomaksā parādus vai ko nu tur vajag. Laimīgi mēs tāpat nebūtu milzu inflācijas dēļ, toties nenāktos nopārdoties šādiem tādiem fondiem.
- Atbildēt
- 24.1.09 22:02 #
-
Drukāts taču tiek visu laiku pa mazumiņam, ne? Es kaut kā biju iedomājies, ka devalvācija = pasludinām vērtību par X% mazāku un viss. Es nesaprotu (obviously) tos procesus - kāda punkta dēļ mana shēma nedarbotos:
1) sadrukājam zillion latus
2) fiksi nomaksājam parādus vai nopērkam kaut ko puslīdz stabilu (zeltu, resursus, Tobago salu)
3) skatamies vērtības freefallu un megainflāciju, savelkam jostas, pārdzīvojam to
4) pārdodam nopirktos resursus un dzīvojam cepuri kuldami - Atbildēt
- 25.1.09 10:46 #
-
pagaidām Latus nedrukā tā uz bobeni, latus drukā tikai tad, ja ir naudas glabātuvē ienācis attiecīgs eiro vai dolārs - lats ir pilnībā segts, un tāpēc konvertējams.
- Atbildēt
- 25.1.09 10:52 #
-
Tātad, lielie onkuļi uzrauga, ko mēs drukājam un, ja sāksim taisīt trikus, paziņos, ka latu vairs nedrīkst konvertēt pret dolāru, vai tā?
Kā ir ar eiro un dolāriem - tie arī ir pilnībā segti vai tur šitāda spontāna drukāšanas vēlme ir realizējama? - Atbildēt
- 25.1.09 11:02 #
-
par eiro es nezinu, bet ASV dolārus drukā tikai ja izdodas pārdot valsts parādzīmes, tas ir, ja Ķīna nopērk ASV valdības obligācijas.
(tas starp citu arī ir viens iemesls, kāpēc ASV valdība var tik nekaunīgi darboties - viņiem nav vajadzīgi nodokļu ienākumi, jo naudu var vnk aizņemties un aizņemties (izdodot obligācijas), bet un iedzīvotāji tikai tup un neko nesaprot - valdība viņiem ir izpletusies daudz lielāka nekā par nodokļiem var uzturēt, tikai nepārtraukti aizņemoties naudu. Ārējais ASV parāds šobrīd - 13,627,459 miljoni (13 triljoni), pēc oficiāliem datiem, neoficiāli paspīd cipars apmēram ~50 triljoni.
ir viedokļi, ka visa nauda, ko ASV ievāc no sava IRS (VID) kā ienākuma nodokli (income tax), visa aiziet lai maksātu procentus par ārējo parādu - par pamatsummas atmaksu nav pat runa.) - Atbildēt
- 25.1.09 11:08 #
-
a zimbaves scenāriju jau papētīji? http://en.wikipedia.org/wiki/Hyperinfla
tion_in_Zimbabwe
viņiem arī bija teorija ka var sadrukāt, norēķināties, un turpināt drukāt. - Atbildēt
- 26.1.09 10:01 #
-
O, jā, šie ir labi. Man vislabāk patika ideja pasludināt inflāciju par pretlikumīgu :D
Kā īsti Zimbabvei ir tagad ar ārējiem parādiem? Labi, tagad tur ir murgs gan biznesiem, gan iedzīvotājiem, bet varbūt, ka viņi, drukājot savus gaziljonus. nomaksās ārējos parādus, nomierinās ekonomiku un pēc tam dzīvos cepuri kuldami. - Atbildēt
- 26.1.09 12:19 #
-
parādi tak jāmaksā tajā naudā kurā aizņēmies - to makulatūru varēs tikai par makulatūras cenu notirgot.
- Atbildēt
- 24.1.09 13:40 #
-
Ja to naudiņu tērētu godīgi, un zinātu, ka tā ir paņemta pareizam mērķim, tad nebūtu tik traki.
http://klab.lv/users/mena/291326.html?mode=reply
Tātad, ja tas ekonomiski aktīvais iedzīvotājs pelna 500 Ls uz papīra savu daļu no parāda viņš varētu atdot 10 mēnešos. Tā kā cilvēks tāpat tikai pusgadu strādā sev, pusgadu valstij, tad 2 gados to varētu atstrādāt un vēl kaut kāda kripata atliktu kaut kādam slimnīcām vai ielu apgaismošanai (vai ierēdņu algām). Bet kurš zin, kad tas viss būs jaatdod?? - Atbildēt
- 25.1.09 10:33 #
-
būs ļoti traki.
ir ekonomikā tāds jēdziens "multiplikators" - tas ir (pārfrazējot), cauri cik rokām iziet viens lats, kas ienācis no ārpuses (piemēram, koksni pārdodot), pirms tas aizceļo no valsts projām (piemēram, nopērkot gāzi no krievijas).
tās algas, un valsts budžets (nodokļi), tie ir lati, kas ceļo no rokas rokā Latvijas iekšienē, tā ir nauda kas aprit atkal un atkal.
savukārt aizdevuma nauda ir tā, kas ienāk kautkad, bet pēc tam ir jāatdod pilnā apmērā (un kad tā ir prom, tā ir prom uz mūžiem).
tas ir, nevar cerēt ka no nodokļu naudas varēs atdot to parādu.
jo attiecīgi atdodot parādu (naudu izņemot no valsts), reāli samazināsies apritē esošās naudas daudzums valstī.
citējot tvnet komentāru:
"SVF un zviedru valdība it kā aizdod mums 3.1 miljardu, un no šīs naudas lielāko daļu(1.9) UZREIZ iegāž it kā "Latvijas ekonomikas stabilizācijai", bet reāli izskatās, ka valdība(ne bez SVF un zviedru spiediena) ņems un, lai "stabilizētu ekonomiku", atpirks no zviedru bankām "neērtos kredītus", lai it kā stabilizētu banku sektoru, kas "ļoti ietekmē" valsts ekonomiku!
Reāli tā bilde ir tāda - mēs saņemam 3.1 miljardu "palīdzību", no kuras pēc pāris nedēļām caur zviedru bankām 2/3 jau atgriezīsies Zviedrijā un SVF kontos, bet mums paliks - MILZU parāds, no kura maksāsim gan procentus, gan kaut kad būsim spiesti atdot arī pašu parādu, pie tam komplektā mēs būsim nopirkušu abu zviedru banku sliktos kredītus, kurus viņi pat necerēja kādreiz vairs atgūt! Tātad - tagad mēs visi būsim parādos līdz ausīm, apkrāvušies ar neizbēgami nodzēšamiem kredītiem, un pie sasitas siles! " - Atbildēt