- 6.1.09 22:42
-
Par iepriekšējo ierakstu pameditējot "value of present real wealth is no longer sufficient to serve as a lien to guarantee the exploding debt".
Šobrīd izpratne par naudu saka - "nauda ir segta ar precēm".
Bet īstā būtība ir tāda, ka ja tev makā ir naudas zīme, tai nav nekādas vērtības pašai par sevi - vērtība rodas tikai pateicoties tam, ka pastāv tāda vienošanās, ka tev par to iedos kautkādu mantu. Bet šī vienošanās nav ne ar ko garantēta: visai viegli var izrādīties ka īstenībā nekādas vienošanās nav. Un tu paliec ar papīrīti, ar ko pat dirsu noslaucīt īsti nevar. Vai arī ar internetbankas kontu, kur vakar cipariņi bija, a šodien - "access denied".
Naudas zīme ir tikai solījums, tā nav reāla vērtība. Solījums, kuru neviens īstenībā nav apņēmies pildīt - tikai tāda kolektīva apmātība, kas beigsies, tikko tas pārstās būt izdevīgi. Tas brīdis nāk.
Jo "nauda" ir šobrīd sadrukāta bezjēdzīgi daudz. Tā ir sagrūzta visādos kontos, vērtspapīros, rezervēs. Un šobrīd vislaimīgākais ir tas, kam nav ne graša pie dvēseles - un nav arī ko padirst.
Bet ja tā padomā, kāpēc lai naudai nebūtu vērtība pašai par sevi? Ja tu pārdodi preci, tu gribi saņemt līdzvērtīgu preci vietā. Kāpēc tev būtu jāsamierinās ar bezvērtīgu parāda zīmi? Kāpēc naudai būtu "jābūt" bezvērtīgai pašai par sevi? Vai nauda nevarētu būt kāda prece ar savu neatņemamu vērtību?
Un tad arī nebūtu tā, ka pēc baņķiera vēlmes var saģenerēt bezjēgā papīrīšus kas nav ar neko segti.