- 2008.03.18, 23:11
"Valsts policijas reidā atklāts dzīvoklis, kurā mitinājās vecākās profesijas pārstāves no Rietumeiropas. Līdz šim prostitūtas no Latvijas devās uz ārvalstīm. Šis ir pirmais atklātais gadījums, kad priekameitas ceļo pretējā virzienā."
"80 lati stundā - šādu maksu abas sievietes prasījušas, strādājot Latvijā. Salīdzinājumam Rietumeiropā cenas sākas no 30 eiro un uz augšu."
Interesanta nianse šeit ir cena - kur ir pilnībā legalizēta prostitūcija, piedāvājums ir tik liels, ka nosit cenu. Savukārt tādiem "aizliedzējiem" kā LPP pie mums ir jāsaprot - jo dārgāka cena, jo izdevīgāk tas ir. (Un laikam sanāk ka Nīderlandē ar prostitūciju piepelnīties nav nekāds easy money - smagi jāstrādā par kapeikām.)"Latvijas piena pārstrādātāji februārī iepirkuši 32 884 tonnas piena, kas ir par 9% mazāk nekā janvārī, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības apkopotie dati. Šogad iepirkts par 3% vairāk piena nekā pērn februārī."
Kāpēc piemin februāri? Sezonalitāte, vai? Tad kāpēc nesalīdzina ar pagājušo janvāri - vai šī gada janvārī ir bijis kritums pret pagājušā gada janvāri?
Ja būtu tā, ka piena iepirkuma daudzums samazinās, tad ar piena cenām būtu ieskriets griestos, cilvēki vairs nespēj pavilkt, un atsakās pienu (un atvasinātos produktus) pirkt. Sekojoši veikali ziņo ka tiem vairs nevajadzēs tik daudz produkcijas. Sekojoši pārstrādātaji nolemj mazāk ražot. Sekojoši pienu mazāk iepērk.
Bet piena ražotājam (zemniekam, kas gotiņas slauc) - viņam jau pēc fiksētajām izmaksām, tās mainīgās izmaksas (barot par vienu govi vairāk, slaukt par vienu govi vairāk, vest par 10 litriem piena vairāk) nav būtiskas - saražot vairāk piena ir viegli. Tas papildus piens nāk lēti.
Savukārt, ja samazinās iepirkums par 10%, tad arī gotiņām galvas ripos - katrai desmitajai.- 11 rakstair doma
- 18.3.08 23:56 #
-
gribi dzirdēt patiesību? šīgada februārī bija par 2 dienām mazāk nekā janvārī , tas reāli izskaidro vismaz 6 procentu mazāku patēriņu. savukārt, attiecībā pret pagājušā gada februāri, šogad februārī bija par 1 dienu vairāk, bet viena diena ir apaļi 3 procenti.
- Atbildēt
- 19.3.08 00:00 #
-
nu tad īsajā gadā vispār 9% kritums būtu pēc labākajiem matemātikas principiem. jo govis katru dienu dod fiksētu daudzumu piena, un cik dienas mēnesī tik arī ir izslaukums.
- Atbildēt
- 19.3.08 00:03 #
-
un, ja cilvēki dzer arī katru dienu vienādi, tad februārī viņi nabadziņi nekādi nevar izdzert vairāk par janvāri
- Atbildēt
- 19.3.08 00:08 #
-
nu man teorija ir tāda, ka iepircēji varbūt noteiktu laiku meta nenopirkto preci (piena pakas) ārā, un tagad beidzot nolēmuši iepirkumu samazināt, jo pieprasījuma vairs nav.
šāds lēmums noteikti tiek pieņemts ar dažu mēnešu novēlošanos (lag), ņemot brīdi kad saprot, ka pieprasījums ir samazinājies - un kad tiešām nolemj samazināt ražošanu (un sekojoši, mazāk iepirkt).
es pats taču pienu vairs nepērku vispār. - Atbildēt
- 19.3.08 00:04 #
-
un nevajag nevienu nokaut tikai tāpēc, ka viena diena mēnesī veido 3% no finanšu rādītājiem
- Atbildēt
- 19.3.08 08:48 #
-
(barot par vienu govi vairāk, slaukt par vienu govi vairāk, vest par 10 litriem piena vairāk) nav būtiskas - saražot vairāk piena ir viegli. - pilnībā nepiekrītu, ja izmaksas parēķina gadam, nevis vienai dienai - tas vairs nebūt nav tik mazs, ka nekādi neiespaidotu z/s
- Atbildēt
- 19.3.08 08:54 #
-
pamato! ja tev jāsaved siens nevis 9 govīm bet 9+1, ja tev ir jāizved ganīties nevis 9 govis bet 9+1, ja jāizslauc vakarā nevis 9 govis (pieņemsim, ar slaukšanas aparātu), bet klāt vēl viena - vai šīs mainīgās izmaksas būtu jāuzskata par ļoti būtiskām?
protams ka 10% nav nieka lieta - bet pēc fiksētajām (uzcelt kūti 10 govīm, nopirkt 9 govis, nopirkt slaukšanas aparātu, ganības uztaisīt) tās mainīgās, kas priekš vēl vienas govs būs jāmaksā vairs nav tik būtiskas.
es gribu uzsvērt ka tās 10-tās govs piens ir gandrīz "free money". - Atbildēt
- 19.3.08 12:58 #
-
dazhreiz +1 govs noziimee visa slaukshanas aparaata repleisoshanu, jo nav vairs vietas kur piesleegt, un taadaa gadijumaa, izdevigaak to 1 govi nemaz neieviest, bet ieviest +20 govis, lai atmaksaatos jauna aparaata iegaade.
fermas tehniskaa specene ljoti ietekmee to cik fermeris ir elastiigs cenu un pieprasijuma izmainjaam. Man ir aizdomas, ka lv fermeri ir ljoti neelastiigi shajaa
sakaraa, jo taa jau knapi sagrabina ar eiropas palidzibu minimal setupam. - Atbildēt
- 20.3.08 20:43 #
-
Nav tik vienkārši - zemnieciņš var izdomāts pats pienu vairāk ražot, bet pārdot viņš viņu nedrīkst, citādi viņam būs jāmaksā par kvotas pārsniegšanu ievērojamas soda naudas. Viņš to piena spaini, ko no papildus govs izslauc, var tikai izdzert.
Par sezonalitāti piena ražošanā precīzi nezinu, bet vispār tā ir tajās saimniecībās, kas vienlaikus ar pienu ražo arī liellopu gaļu. - Atbildēt