Dzīve

esmu gatava šodien darīt visu, kas var palīdzēt veselības atgūšanai (sākot no tvaiku elpošanas, beidzot ar malno balzāmu+sulu vai čaču+adžiku), jo nedēļa pilna ar svarīgiem notikumiem!
Tā kā droši komentāros ieteikumus - ko darīt, lai maksimāli ātri tiktu vaļā ja ne no iesnām, tad vismaz no vates sajūtas galvā, kas traucē domāt!

Piecelties izdevās, bet tagad viss ko gaidu - ātrāk tikt līdz autobusam un tur atslēgties līdz Valmierai! Vakarnakts bezmiegs šodien, protams, atspēlējas, ar nespēju pamosties - cerams, ka to izdosies mainīt tuvāko 3 h laikā

Pēc 4,5 h jāceļas, lai brauktu uz Valmieru, uz konferenci, bet miegs nevienā acī. Kas nozīmē, ka rīt nebūšu savā labākajā formā, diemžēl.. Žēl, ka to, ka neizdosies aizmigt, nesapratu jau pirms pusotras stundas, būtu padarījusi tikmēr kaut ko lietderīgu. Bet nē, man, protams, jāvārtās tumsā, domājot 1,5 h un tad jāsaprot, ka nekāds miegs nebūs un jāceļās augšā!

Aizvedu Jāni uz autoostu, lai viņš dodas savā komandējumā - man toties pieder nedēļa vienai. Nupat saņēmu ziņu, ka viņš veiksmīgi iekārtojies autobusā - tā kā man jāsāk plānot wild meiteņu ballītes laikam :D

varbūt, ka es gribu sunīti? Tas gan varētu būt kas tāds, ko man Jānis nekad neļautu. Kaķi vēl varbūt, bet suni..nē, nē. Bet es negribu kaķi, es gribu suni. Tomēr ar loģisko saprāta daļu saprotu, ka mans vienistabas dzīvoklis Rīgas klusajā centrā noteikti nav pati labākā vieta, kur suņoties. Tāpēc būs vien jāgaida, kad, kā Jānis man saka, es būšu viņam noēdusi matus no galvas un mums būs māja :)

jes, pabeidzu referātu. Vēl gan jāpagaida krustmātes verdikts, bet nu tā - pirmais sezonas lielais darbs ir paveikts. Uzreiz radās spars ķerties pie tiem mazajiem, kas visu laiku izpalika, jo prāts nodarbināts ar referātu!
Forši, forši, es beidzot jūtu svētdienu!

Un man prieks, ka nekur šīs divas dienas nebraucām - pēc divu mēnešu pārtraukuma, beidzot brīvdienas mājās, kas nozīmē laimīgu vīrieti, līdz ar to - laimīgu mani :)

vai es jau palielījos, ka man būs mācību ekskursija uz kapiem?

Vēl viena lieta par ko paraudāšu uz jūsu pleca. Tā kā arī mums abiem ir sācies jaunais semestris, vakarvakaru pavadījām mīļi kopā, lai nākamreiz pa īstam tiktos ap Ziemassvētku brīvdienām. Un nē, neviens nekur nebrauc prom, bet sākas saplānotais grafiks, kur diemžēl mums vienam otram vieta neatradās pagaidām :)
Tas nozīmē Jānim no 8:00 - 17:00 darbs un pēc tam līdz 22:00 vakarā lekcijas katru dienu. Un atlikušās nakts stundas un brīvdienas viņš šodien norakstīs, kad pārņems seniora amatu. Man pagaidām tikai vakara lekcijas, kas nozīmē, ka viņam varētu rasties sajūta, ka mājās ir spoks - it kā nevienu nesatiek, bet vismaz pusdienas pēc darba varēs mājās atrast un piekoptu dzīvokli šad tad redzēt. Bet arī tikai līdz tam, kamēr arī es atradīšu nodarbošanos.
Tā nu, sabučojāmies un teicām viens otram - tiekamies Ziemassvētkos :D

Laikam būs jāpārlasa "Naktsargs un Veļasmazgātāja"

un vispār es varu palielīties visiem tiem, kam auksts. Tā kā man mājās ir forša krāsniņa, tad es tūliņ viņu iekurināšu ar pērnās ziemas briketēm un pēc stundas man būs gan mājīgā uguns šprakstoņa, gan silti.

Jūs varēsiet par mani pasmieties tad, kad es ziemā atbraukšu no brīvdienām laukos un man mājās būs +14 un būs vien jāgaida, kamēr krāsniņa uzsildīs visu līdz ierastajiem +23 grādiem ;)

iesakiet kādu labu veidu, kā pārvarēt bailes no ārsta un aiziet pie viņa. Ļoti nepatīk mans veselības stāvoklis pēc ērces kodiena un protams, apzinos, ka tas noteikti ir placebo efekts un man vienkārši būtu jābeidz lasīt dažādu slimību simptomi.
Bet nekas nebūtu labāk, kā saņemties un aiziet pie ārsta. Kam man nepietiek drosme - kārtējā bērnības trauma, kas ir radījusi nepārvaramas bailes :)

Vajadzētu tā kā beidzot piereģistrēties pie kāda ģimenes ārsta Rīgā. Ņemot vērā gan to, ka jau astoņus mēnešus te dzīvoju, tā kā vajadzētu nodrošināties ar ģimenes ārstu. Kā arī pagājušajā nedēļas nogalē iekodušo ērci un šī brīža nepatīkamo saaukstēšanās sajūtu, gribētos aiziet pie kāda gudrāka cilvēka, jo ir jautājumu uz kuriem man google nesniedz pilnvērtīgas atbildes.

Varbūt kādam ir ieteikumi par labiem ģimenes ārstiem kaut kur Grīziņkalna apkārtnē?

šodien jūtos daudz labāk kā vakar, kad mocīja galvassāpes un iesnas (cerams, ka tas no laivu brauciena izmirkšanas, nevis aprakstītās dažas dienas ar saaukstēšanās simptomiem, kas liecina par to ērču kaiti). Ir plāns piestrādāt pie sava ideālās sievietes tēla un sakopt māju, pagatavot gardas pusdienas un sagaidīt mīļo mājās no darba ar apburošu smaidu uz lūpām. Tā teikt, kamēr iespēja, jāparūpējas par kapitālu, lai nākotnē viņam atmiņā vienmēr paliek fakts, ka es varu būt arī lieliska :) .

Vēl man šorīt bija mīlestības uzplūds un nolēmu, ka gribu kopīgu fotosesiju, lai kādreiz ir ko mazbērniem rādīt - kādi kādreiz bijām jauni un skaisti!

Beidzot nopietni pieķēros pie krāsu referāta - idejas ir daudz, tagad jāgaida, kas citiem par tām sakāms. Ja viss ies kā plānots, tad septembra beigās varēšu to lasīt. Man patīk tā sajūta, kas rodas pēc temata izdomāšanas jebkuram pētnieciska rakstura darbam - tāds entuziasms, un dzirksteles acīs, jo viss šķiet tik skaidrs un ir zināms, kādi soļi jāsper nākamie. Mani tajos mirkļos noteikti pārņem tā sauktā flow sajūta, jo kontrolēt neko nekontrolēju, bet domas un prāts strādā tik skaidri, kā nekad!

Bet varbūt vienkārši mazāk kafiju vajag dzert

protams, ja tiek sūtīt pieteikums gandrīz vai ideālajam sapņu darbam, ir jāpievieno un jānosūta nepareizā motivācijas vēstule, protams.
Lielisks dienas sākums.

izanalizēju savu BD rezumējumu un uztveru to kā komplimentu. būs jāparlasa Jūraszemes sērijas grāmatas!

būtu zinājusi, ka šonedēļ būs tik karsts, tomēr būtu ātrāk pieķērusies pie pieteikuma rakstīšanas. Tagad šodien/rīt pēdējās dienas, bet galva vispār nestrādā, neskatoties uz patērētā šķidruma daudzumu un biežo dušošanos.
Vismaz prieks, ka visas nepieciešamās darbības ir veicamas neizejot no mājām, kas nozīmē, ka nav nepieciešams ģērbties un iet zem auksta ūdens var kaut ik pēc 10 minūtēm.

vakar mīļais sarunā atklāja, ka uzskata, ka es starp sievietēm esmu smukāka, nekā viņš starp puišiem (mēs esot dažādos līmeņos :) ) Oriģināls kompliments, nenoliegšu, ka patīkams

beidzot nedaudz attapusies pēc sava garā trīsdiennieka:
5dien - mans izlaidums, visas dienas garumā, bet galvenais, ka viss beidzās skaisti un jauki - visi priecīgi un sajūtas traki foršas. Sajutos lepna par pateicību par līdzdalību pētniecībā. Nu jā, protams, arī par diplomu, tas jau arī noderēs :) prieks, ka sabrauca tik daudz cilvēku, kas rezultātā beidzās ar burvīgu šampjošanu pie dzelzīša - tradīcijas nemirst - un pēc tam - balli līdz agram rītam.

6dien - pamodos ap vienpadsmitiem, pilnīgi apreibusi vēl, bet bija jādodas uz māsas izlaidumu (kurai arī, pēc iepriekšējās nakts mana izlaiduma balles bija grūti, vai ku grūti). Svinīgais jauks, bet garš, kā jau vidusskolām. Bet pēc tam - atkal ballīte, šoreiz ar radiem, pikniku un pirti, kur atlūzu ap kādiem trijiem - iepriekš negulētā nakts darīja savu.

7diena - ņemot vērā iepriekšējās divas dienas, pilnīgi visi laukos bijām pusbeigti - bildes ar sāpīgām sejas izteiksmēm ir čupās. Bet forši papiknikojām par godu mīļā dzimšanas dienai. Kā arī pasēdējām pie dīķa, pamakšķerējām - tāds miers un laiku idille. Vakarā vēl romantiskās dzimšanas dienas svinības divatā un nu re - nākamā nedēļa jau sākusies.

Nevaru sagaidīt izlaidumu, un galvenokārt tāpēc, lai tas ātrāk ir garām. Pēdējo gadu laikā esmu ieguvusi nepatiku pret šāda veida pasākumiem. Nekāda prieka, tikai nebeidzams stress par to, lai viss izdodas, kā vajag, lai visi ir apmierināti utt., un nekur šajā visā nav vieta pašu absolventu priekam - pasākums viesiem.

BET - ir iemesls uzcirsties, ieauties kurpēs un sataisīt fričeni, tā ir labā ziņa, ko arī gaidu :)

Vēl šodien sāp kājas un rokas pēc sestdienas nakts trakulīgajām dejām. Iespējams, ka manu vērtējumu ietekmē apstāklis, ka beidzot pierunāju arī Jāni man pievienoties, bet šis bija labākais pēdējā laika pasākums! Katrā ziņā nākamgad ir uz ko tiekties :)

Vakardiena pagāja nemanot, jo piecēlāmies četros un spējām tikai tikt līdz veikalam, paēst un nopirkt daudz, daudz šķidruma - atlikušo dienu noskatījāmies gandrīz veselu friends sezonu un man bija sajūta it kā būtu atgriezusies kādā otrajā, trešajā kursā - un tas bija forši!