Dzīve

Nu re, beidzot arī es 100% varu teikt, ka pabeigšu augstskolu, dabūšu diplomu un 18. jūnijā būšu priecīgs bērniņš. BD aizstāvēts un šovakar Vārnu ielā prieki :)

p.s. šī varētu būt reize, kad mana user bilde ir visatbilstošākā :D

Pēdējo dienu stresiņš vainagojies panākumiem - šodien varējām meitenes doties 3 goda apļos ap LU, dziedot Gaudeamusu. Mana pirmā bēgšana ir izdevusies un kā vēl - visi ir sajūsmā, gan mēs pašas, gan arī meklētājas. Vēl nupat atnāca e-pasts, ka esot bijis tik interesanti meklēt un norādes esot bijušas super. Uzreiz ir prieks par ieguldīto darbu, kas, protams, dubultojas, jo sestajai norādei garām viņas vairs nespēja tikt :)

Tā nu mums bija lieliskas 24h, kuru laikā es paspēju pat nopeldēties upē ap sešiem no rīta un septiņos rītā ēst uz grilla ceptas desiņas. Šajos brīžos īpaši novērtēju to, kur esmu iekūlusies, un cik ļoti man tas viss aizrauj!

tikko izcepu rabarbermaizi, kas nepiedega (šogad pirmā tāda no pieciem mēģinājumiem :) ). Mammas tomēr ir pašas gudrākās, jo sekoju viņas padomam, palikt apakšā zem pannas trauku ar ūdeni un tagad man māja smaržo pēc maizītēm, nevis pēc deguma, kā parasts.

Maizītes pa kreisi, vīna glāze pie labās rokas un es turpinu taisīt prezentāciju!

Vakar biju kino un tikai esot jau tur, uzzināju, ka skatīsimies Burburļvannas laika mašīnu (meitenes, nekad, es saku, NEKAD, neļaujiet vīrietim vienam pašam izvēlēties filmu). Lai gan kopumā nebija tik traki, kā varbūt gaidīts, turklāt filmā bija jaukais aktieris no mana mīļā seriāla Greek, bet ne par to ir stāsts.

Stāsts ir par kārtējām vecuma/nedod dies' - jau paaudžu atšķirībām.
Kamēr man priekšā sēdošie jaunieši (manuprāt, tā bija klases ekskursija) visu laiku sajūsminājās par jokiem, kur iesaistīts MTV un tas raidījums, kur Eštons Kačers (???vai kaut kā tā) izjoko cilvēkus. Savukārt es biju viena no retajiem, kas filmas pēdējos kadros smējās par joku, kur bija iesaistīti Motley Crue un uzreiz domāju, man noteikti jāpasaka brālim, lai noskatās!

Tā lūk, tāpēc es šobrīd klausos Motley Crue un domāju par savu vecumu un to, kā pagājušajā nedēļā māsa man pateica, ka var skaidri redzēt (burtiski, pēc mana izskata), ka es esmu vecāka par vidusskolēniem un man ir pāri 20.

sagriezu citronu un pabēru sāli uz šķīvīša, uzminiet, kā es svinēšu BD nodošanu.... :)

viss. pirms divām stundām nodevu un tagad tālākais vairs nav no manis atkarīgs. Iesēju, paturēju 15 min rokās un atstāju - īss tas prieks.

Ar Agniju, kā jau īstas gaišmates, protams, atcerējāmies nofotogrāfēties ar visiem darbiem, bet aizmirsām parakstīties uz tiem - nebūtu mums atgādināts, tā arī aizmirstu :D

taisot labojumus BD, sāk mākties virsū panika iz sērijas - a ja nu kaut kas notiek.. pat vairs nevaru iedomāties, kas varētu notikt, kam vēl neesmu izdomājusi nepieciešamo risinājumu. Un par to, cik man daudz ir kopijas pa visu pasauli nu jau izmētātas, vispār nav vērts runāt. Šobrīd laikam būtu jānotiek apokalipsei, lai tiešām iznīcinātu visas viņas, bet tomēr - stress paliek :D

LETAS dienas svarīgāko ziņu e-pasta virsraksts:
Sodien svarigakais - Izveloties segvardu, Poikans izskiries starp Neo un Lacplesi

Pasaule, kas ar Tevi notiek - tiešām šodien viss tik tīrs un nevainīgs, ka šī ir SVARĪGĀKĀ ziņa?

atcerējos, kā pirms trim gadiem aizvilku Jāni uz māsas 9.klases izlaidumu, lai nepiespiestā gaisotnē iepazīstinātu ar saviem vecākiem. Tagad manējie vairs nespēj mani iedomāties ne-komplektā ar Jāni un māsa šogad beidz vidusskolu...
kā laiks tomēr skrien

viens no veidiem, kā sajusties diezgan padzīvojušai, ir šajā laikā doties uz lielveikalu - pilns ar topošajiem vidusskolas absolventiem, meklējot kleitu izlaidumam.
Tas tagad liekas tik sen, un potenciālais izlaidums jūnijā nemaz neliekas tik būtisks, jo "gan jau kādu kleitu tāpat atradīs skapī, vai arī fiksi nopirks", un tāpat ātrāk par kādu 5. jūniju nav vērts meklēt, lai nepiesauktu nelaimi, jo vēl jau jāsagaida BD vērtējums.

atkal nemanot esmu pārgājusi uz lēnajiem rītiem - kamēr paēd brokastis, paskatās netu, paklausās mūziku, izskrien cauri aktuālajam ebay piedāvājumam - jau desmit.
Tad sāk likties, ka līdz pusdienlaikam tik maz laika palicis, ka nav vērts kaut ko darīt un tā es nobumbulējos līdz kādiem vieniem.

labi, ka šodien vismaz nedaudz apmācies, nav jāsēž mājās un jāskumst, ka tik smukā laikā nav neviens ar ko iziet paklejot pa ielām. Ar steigu jāmeklē sev dienasdraugs, ar ko pavadīt siltās, saulainās dienas. Vismaz tik ilgi, kamēr es pati pa dienu neesmu nodarbināta.

pēdējās divas dienas esmu gulējusi ilgāk nekā visu pagājušo nedēļu kopā. Jāsaka gan, ka tas atmaksājas - zilie riņķi zem acīm gandrīz pazuduši, atkal sāku izskatīties pēc cilvēka, nevis zombija, acis ir savā ierastajā platumā, nevis velk uz aizkrišanu nepārtraukti. Un tam visam pa vidu vēl no rīta pietiek spēka sakopties, nevis tikai ātri iekost brokastis, uzvilkt veco maiku un šortus un sēsties pie datora.

Līdz ar to arī garastāvoklis šodien ir uzlabojies par 100%

man gribētos būt interesantai, bet tā vietā es rakstu bakalaura darbu

šodien mana pārgulēšana ar BD nāca par labu - beidzot man ir gatavs skaists melnraksts, par ko vismaz pašai prieks, ja ne citiem.
Tagad jāsāk no otra gala labot lietas, ko darba vadītāja jau lasījusi. Un vēl noskrien drebulis, ka iedomājos par pielikumu un čakarēšanos, kas mani gaida!

Bet nekas, vēl 9as dienas un - labs darbiņš, kas padarīts

ēdu vīnā šmorētu gaļu un piedzeru klāt vīnu, cerams tas manu BD ietekmēs labvēlīgi

vēl man dzesējās šokolādes-karameļu kūka, ko vakarā ēdīšu, piedzerot ekstra stipru kafiju - spēku sakopošanai.

Tā iet, ka nopērk jauno Ievas virtuvi, par visām pūlēm pretim vasaras figūrai var aizmirst :D

Izdomāju, ka visus priekus un svētkus un rituālus, kas saistās ar BD nodošanu, izdarīt jau 20.05. - Dana, būs jādzer!

bet 21.05. došos uz trim dienām uz laukiem, atslēgšu sakarus, rakšu dobes, lai atgūtu iekšējo līdzsvaru un pēc tam atgriezīšos kā no jauna piedzimusi.
21ajā vēl to visu varētu darīt ar pudeli/glāzi rokās, bet pēc tam gan tīrīšu organismu, iešu peldēties ledusaukstā ūdenī, iešu pirtī, vārtīšos pa slapju zāli un gulēšu 15h diennaktī. Lūk, mani plāni!

Starp citu, man droši vien var arī pievienoties :D

brokastis paēstas, jāsāk gatavoties, lai dotos uz Valmieru, viena no pēdējām reizēm - BD priekšaizstāvēšana. Novēliet man veiksmi, lai vakarā neatgriežos sagrauta, ka vēl pēdējās divās neēļas jāpaveic neiespējamais. Ceru uz to, ka lielāko daļu esmu izdarījusi labi un smuki. nākamās nedēļas būs nevis hardcore (kā bija tagad pēdējās trīs dienas), bet tāda kārtīga rakstīšana, ar kārtīgu atpūtu pa vidam.

Vismaz prieks, ka roadtrip uz Valmieru un atpakaļ atkal ar foršajām meitenēm :)

rīt droši vien pārsteigšu sava BD vadītāju ar savu BD :D

sākusies darba nedēļa, kas nozīmē, ka mans mīļotais vīrietis ir devies uz darbu un pēc tam uz lekcijām, un atkal man priekšā ir diena vienai. Cerams, ka tas mani ietekmēs labāk nekā brīvdienas, kad ar viņu blakus pamācīties ir teju neiespējami. Vēl viens plus darbadienai - beidzot ir jēga sakopt dzīvokli, jo uzreiz no otra gala neveidosies bardaks, kas ir neizbēgami, ja divi cilvēki visu dienu dzīvo uz vietas.
Un vispār šodien klausīšos skaļu mūziku, tējošu, strādāšu, un, neskatoties, ka jāstrādā pie BD, mēģināšu notvert 1./2. kursa sajūtu, kad dzīve bija visviszaļākā un foršākā - bez šaubām!

un varbūt saņemšos un iekurināšu ūdenspīpi, lai laime pilnīga

Uztaisīju tēju, bet neatceros, vai tā bija paredzēta nomierināšanai vai sapurināšanai. Bet tā kā īsti nezinu, ko man šobrīd vajag vairāk, ta ir ok. Sākumā likās, ka negaršīga bez gala, bet nu jau sāk likties, ka ir laba, kā arī jūtu savādu mieru - tas gan varbūt arī dēļ nelielā dusmu izvirduma.

Šī ir nedēļa, ko es gribu, lai paiet ātrāk - man ir miglains priekšstats, ka nākampirmdien es būšu laimīga. Vismaz krietni laimīgāka kā tagad!

p.s. vēl aizvien nezinu, ko darīt ar pasākumiem nedēļas nogalē. Uz piektdienas it kā varētu tikt, bet tas ellē ratā prom no Rīgas, un, ja sestdien gribu uz laukiem braukt, tad sanāk laika purgāšana.