Dzīve

Šodien vajadzētu sēdēt un strādāt, sēdēt un strādāt, bet es klejoju internetā, meklējot vasaras kurpes un svārkus, jaunas desktopa bildes un vienkārši skaistas, iedvesmojošas bildes. Plus vēl šodien e-pastā ienācās divi pasākumi nedēļas nogalei, kurus abus gribētos apmeklēt, bet vispār jau tajās dienās vajadzētu labot BD melnrakstu sarkanām acīm un krampjiem pirkstos. Vēl nezinu, ko izdomāšu - izaicināšu likteni un došos izklaidēties, vai tomēr notēlošu apzinīgo un palikšu pie datora (tjip rakstīt, bet nu gan jau atkal nekas no tā prātīgs nesanāks).

un šī dziesma pēdējās dienās mani uzrunā tik ļoti, ka dziedu līdzi pat nemanot:
Kamēr saule vēl nenoriet,
Ļauj savai meitai peldēties iet.
Ūdens vakarā sārta sudraba caurausts šķiet ...
Ļauj savai meitai peldēties iet.

Un vispār Menuets labi ietekmē manu darbu, tik vien kā dažbrīd domas aizpeld līdzi dziesmu tekstiem

Atkal piedzīvoju jau aizmirsto prieku - dažas no statistikas analīzēm tomēr parāda manai acij un BD tīkamus rezultātus.
Bet šodienai spēks tikai paniekoties ar dažādām metodēm parēķināt sakarības, bet nekam intelektuālākam - kā piemēram mēģināt arī to visu aprakstīt - pagaidām tikai pieņemu zināšanai. Pie rakstīšanas ķeršos rītnakt. Mani pirmie Valpurģi (bet noteikti ne pēdējie) tomēr ir izsmēluši manus spēkus, un šodien galva nu nemaz nestrādā.

Tagad jāizdomā, ko vēl jāsadara no rīta, pirms došos izbraucienā uz Vidzemes jūrmalu. Lai gan vislabprātāk rīt kārtīgi izgulētos, lai tad ar milzīgu uzkodu kaudzi un tējas/kafijas termosu ķertos pie darbiem, kas krājas čupā. Bet es jau tikmēr labāk braukāju apkārt pa pasauli un gaidu 20.maiju, kad vismaz kādu laiku man nebūs NEKĀDU pienākumu. Interesanti, kāda ir tā sajūta.

šķiet, ka būs variants, ka spamošu šeit, nevis klusēšu vispār. Miegs nāk bries mīgi - jau esmu izdzērusi litru kolas, lai gan ir tikai pusvienpadsmit. Un gulēt plānoju iet 1. maijā, 10:00, kad būšu mājās no Valpurģiem. Nu jā, BD ir kaitīgs Tavai veselībai, neapšaubāmi.

Sāku ierakstu rakstīt pimes pusotras stundas, un tagad tikai atcerējos - atkal ar savām kategorijām biju aizrāvusies. Toties tagad varu sākt ķerties vismaz pie vienas nelielas rezultātu daļas. Vai arī iet gulēt.. nē, nē - nekāds gulēt!
p.s. es te ar pašiedvesmu nodarbojos!

tā kā pagaidām nekur uz priekšu netieku, jo jāgaida viena atbilde, piespiedu savu ķermeni trīs stundas pagulēt, lai naktī nenāk miegs. Pirmo stundu bija grūti pierunāt, jo viņš palika tāds nemierīgs un īpaši negribēja gulēt, bet pēc tam jau saldi gulēju un piktojos, ka Jānis mani uzrāva augšā ar savu tel. zvanu. Bet atbildes joprojām nav un joprojām nevaru neko darīt - tas man liek justies bezspēcīgai!

mēģinu saņemties kaut ko padarīt, bet diena tāda, ka galīgi nav motivācijas. Pelēks un drūms un nekas iepriecinošs arī nenotiek. Turklāt šodien nezin kāpēc mājas elektroierīces taisa visādus pigorus - vairs nesaprotu, kas notiek ar manu mikroviļņu krāsni un ledusskapi ,bet kaut kas notiek.
Vairs neko negribu, kā tikai gribu 20. maijā kaut kur skriet un no priekiem kliegt (varbūt arī gribu alkoholu)

Neesmu ilgi atskaitījusies, jo teorētiski šobrīd aktīvi rakstu BD. Līdz pilnā melnraksta nodošanai vēl septiņas dienas, no kurām divas dienas esmu Tartu svinēt Valpurģus un vienu dienu kopīgi ar mīļā vecākiem braucam izbraucienā pa tēvzemes piejūras plašajām ārēm. Tātad reāli skatoties - četras. Līdz ar to ir divas iespējas - vai nu es nenormāli spamošu te tuvākajā laikā, vai arī no manis būs pilnīgs klusums. Tad jau redzēs, kura taktika liksies sirdij tuvāka.
Vispār mēģinu par sava BD attīstību vest pašmotivējošu dienasgrāmatu, kuru lieku zem atslēgas, jo nevēlos, lai saulaino pavasara ierakstu plūsmu jums bojātu manas mazohistiskās tieksmes :D

Bet vispār jau man iet labi, dzīvoklis beidzot ir pa 90% izremontēts - pēc 06.05., vai vēl labāk - 20.05. gaidīšu viesus (pēc 20.05. manis pēc kaut nedēļnieku varam rīkot!). Pa dienu vairāk vai mazāk laiskojos, pašizglītojos (ne BD jautājumā), gatavoju pusdienas savam lieliskajam vīrietim (kurš vakar mani ierpiecināja, teikdams, ka varu mēģināt bidot noskatītās vasaras kurpes iekš e-bay, viņš bankas karti iedošot :D - šodien jāpagatavo kaut kas īpaši gards), un vakaros pēkšņi pamostas sirdsapziņa un liek domāt par BD, ko parasti atlieku uz rītu, kad laiskojos... un tālāko jau jūs ziniet

Ir plāns ar 20.05. aktīvi mesties iekšā darba tirgū, lai atrastu kādu kaut nedaudz patīkamu nodarbošanos, par ko arī maksā (jo vispār es nodarbojos ar ļoti daudz ko patīkamu, vienīgi lielākoties man par to neviens nemaskā, gūstu dažādus labumus no sava dzīvesbiedra, bet to drīzāk varētu saukt par barteri)

Tā lūk man te iet, manā Vārnu ielas republikā. Kas jums jauns?

"Whatever you give a woman, she will make greater. If you give her sperm, she’ll give you a baby. If you give her a house, she’ll give you a home. If you give her groceries, she’ll give you a meal. If you give her a smile, she’ll give you her heart. She multiplies and enlarges what is given to her. So, if you give her any crap, be ready to receive a ton of shit."

ViA (varu gan apgalvot tikai par SZF) studentiem piemīt divas interesantas pazīmes:
1. nereti grūti loģiski kārtot teikuma uzbūvi latviski, jo gluži vienkārši četrus gadus to vien dara, kā lasa/pēta utt. angliski - tā valoda lēnām ņem virsroku pār retāk izmantoto - latviešu valodu
2. uzskata, ka pilnīgi visi dara tāpat, kā mēs - t.i. 24 h diennaktī ir ieslēgts e-pasts, kas automātiski tiek apskatīts ik pa minūtei un uz e-pastiem tiek atbildēts praktiski nekavējoties

šīs varētu būt pazīmes, kuras pieminēt āķīgajos darba interviju jautājumos - un kādas ir jūsu vājas vietas/sliktās īpašības :)

un vēl - es tiešām esmu sajūsmā par savām meitenēm un lepojos par iespēju viņas pārstāvēt!! :)

vakar biju ļoti interesantā pasākumā, kas deva daudz jaunu ideju, kā arī jau sāku kaldināt dažādus nākotnes plānus. Kaut biežāk varētu tā bez aizspriedumiem paskatīties, ko mēs varam no citiem mācīties un just nevis kaut kādas negatīvas emocijas, bet tiešām prieku par svaigām (vismaz man) idejām un risinājumiem.
šodien jāpiestrādā pie dažām shēmām, jāpieraksta idejas, kamēr vēl svaigas un tad jau jāsāk gatavoties vakara pasākumam, kas noteikti beigsies ar dejām līdz sestdienas saullēktam! Jūtu, ka šajā nedēļas nogalē man atkal sāpēs kājas :) Īstenībā, neatceros, kad vēl es būtu bijusi tik sabiedriski aktīva kā šosemestr. bet, lai viss nebūtu tik saulaini, jāsaka arī, ka neatceros, kad vēl es būtu bijusi tik akadēmiski neaktīva :D

yesss, šodien ir noticis viens ļoti, ļoti priecīgs notikums! :) Tāpēc mana jau tā saulainā diena kļuva vēl saulaināka un vakarā es noteikti eiforijā vispār nevarēšu parunāt! Šodien plānos iziet sabiedrībā un pēc tam jau vakars ar ierastām, cerams, akadēmiskām lietām, lai tā būda rūc un akmens ripo lejā no kalna.
vienīgā skumja, ka tomēr nebraukšu uz laukiem šinī nedēļas nogalē, jo mīļajam sanāca radīt citus plānus. nu neko, tāpēc jau es esmu ideālā draudzene! Un ne jau es tik viegli piekritu tam, tāpēc, ka tas nozīmē, ka svētdien darīsim pilnīgi tikai to, ko es gribu+brokastis gultā+visticamākais šopings utt..., nē, kur nu - tas tikai tāpēc, ka man laba sirds :D

šodien beidzot nekur nav jāiet, ja, protams, neskaita veikalu, lai mīļajam pagatavotu pusdienas un konventu, lai paņemtu tur atstātās kurpes. Bet tas viss tepat, dažu kvartālu tuvumā. Kājas joprojām sāp un nupat paskaitīju, ka neesmu viņām devusi atpūtu no pagājušās pirmdienas - desmit dienas vienā skriešanā un dejošanā (protams, nevaru piekāpties ērtumam - tas viss augstākajos papēžos), vakar beidzot savilka kārtīgu krampi, kad atnācu no dejām.
Tā nu šodien rehabilitācija, jo piektdien viņas vajadzēs labākajā stāvoklī - pašā labākajā, jo plānoju dejas līdz rīta gaismai!
Bet līdz ar rehabilitāciju, šodien arī darbu diena - ja reiz neblandos apkārt pa pasauli, būs jāsakopj māja, jāpagatavo pusdienas un droši vien jāpačubinās ap BD, lai nedēļas nogalē var izklaidēties bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Vakardienu noteikti vēl ilgi priecīga atcerēšos - noslēdzās vēl viens svarīgs posms, un tagad sajūta, ka vēl tikai pašai astei jāpārkāpj! Un, protams, par to jūtos gana lepna :)
Šodien atkal tāds slinkums, ka jāraksta darbu saraksts, lai nevis lēnām kaut ko knibinātos pa virsu, bet izdarītu to, kas ir jāizdara. Tai skaitā akadēmiskās lietas, sabiedriskās lietas un vēl ir plānā pārbaudīt savas kulinārijas prasmes un izcept medus kūku :) Šitā līdz vasarai pie kārotās formas netikšu, bet, ja ņem vērā, ka ēšana ir viena no dzīves baudām, tad ko tur sevi mocīt (teicu ar pilnu muti īrisiem :) ).

Pēc vakardienas literārā vakara par priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem, šonakt redzēju apbrīnojami reālu sapni par sevi un bērnu. Ja parasti tie ir nedaudz šizofrēniski, kur jau otrajā dienā bērns staigā, runā un mēs ejam uz tusiņiem, tad šonakt viss bija pilnīgi normāli - mazs kunkulītis, kuru pat man bail turēt rokās. Normāls, mazs bērnelis - labi, ka noskanēja modinātājs tieši tad, kad bija jāmaina pamperi (paspēju tikai nosapņot, ka saucu kādu palīgā, jo pašai bail, ka tik nenodaru kaut ko pāri).

Šodien beidzot pēc divu nedēļu pārtraukuma dejas - jau biju noilgojusies! Bet vismaz nejūtos ierūsējusi, jo pēdējā laikā gana daudz aktīvu pasākumu ar dejām līdz rīta gaismai :)

pēc vakardienas karnevāla un dancošanas visas nakts garumā šodien kājas sāpēja ne pajokam. Bet tas mani nekavēja izvest savus pavasara zābaciņus "tikai sausā, siltā laikā velkami" 4 km pastaigā pa Rīgas centru. T.i. divi kilometri vienā virzienā uz tikšanos, tad tur trīs stundu atpūta (zābakiem, ne man) un tad atpakaļ mājās. Un rīt ir diezgan līdzīgs plāns, tikai apskatījos kartē, ka rītdienas mērķis ir 3 km attālumā no mājām, t.i. 6 km kopā, un izskatās, ka pauze starp tikšanās laikam ir pietiekama, lai pa vidam aizietu mājās. tātad, aptuvenais rītdienas plāns ir nostaigāt kādus 12 km - pareizi mana mamma teica - tie pilsētnieki gan dabū nostaigāties :D

šodien jāmēģina notvert darbīgā sajūta, savādāk šī nedēļa tāda diezgan norakstīta! Ko gan nevarētu teikt par vakardienu, pēc kuras šobrīd man nenormāli sāp kājas - jā, kurpes uz superaugstiem papēžiem tomēr nav domātas dejošanai visas nakts garumā. Vismaz ne tad, ja tā ir pirmā viņu lietošanas reize :D Bet vakar bija iespēja sajust atkal Valmieru, studiju laiku un izklaides - lieki teikt, ka tas uzdzina pamatīgu sentimentu. Vēl nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, un, ja viss notiks kā paredzēts, tad stāvēšu VOC un saņemšu zaļo diplomu. Un tad arī teikšu atvadas pilsētai, kurā pavadīju gandrīz četrus gadus, diendienā, kur ieguvu daudz draugu un piedzīvojumu, un no kuras mana dzīve uzņēma pilnīgi citu attīstību kā pirms tam.

Bet šobrīd par to nē, šobrīd jādzīvo procesā, ka vakar mums teica. Dzīvot šeit un tagad. Un vakardienas pati labākā atziņa - pavadīt dienu tā, lai vakarā sev uzdodot jautājumu - vai es šodien izdarīju visu, kas manos spēkos - varētu uz to atbildēt ar apstiprinošu atbildi.

gatavojos doties uz Valmieru - šodien plānā prakses aizstāvēšana, 100diennieks un Kapteiņu balle :)
Lēnām spodrinu tērpu un gatavojos, klausīdamās melnā humora topu, kur šodien atbilstoša tēma - par smukumremontdarbiem, ko varētu veikt savam izskatam :)

vēl tikai jāsaprot, ko īsti vajadzētu paķert līdzi, lai nekā nepietrūktu! Un tad jau pret rītu būšu atpakaļ mājās - priekšā ir gara, gara diena, kas beigsies rīt, ap šo pašu laiku

vienmēr, kad sanāk uzskriet kādam stereotipiskajam tekstam par studenšu korporācijām, manī iekšēji uzbango riktīgā vētra un gribas atkal pasaulē taisnību ieviest un citiem acis atdarīt - ne vienmēr vajag skriet pakaļ kaut kur pa ausu galam dzirdētām baumām, dažreiz, iedomājieties, der arī ar savu galviņu padomāt!
Un vispār ne tikai par to - bet kopumā, kāpēc nav izgudrots līdzeklis, kas cilvēkus izārstē no vēlmes gudri muldēt par lietām, kuras viņi vispār nezina. No šiem gaisā paķertajiem tekstiem nevienam labāk nepaliek, ja nu vienīgi pašam, nedaudz infantīlajam, pašapmierinātajam, zem deguna burkšķošajam "gudrītim". Un šis jautājums mani ir uztraucis jau ļoti, ļoti sen - kāpēc cilvēki atsakās saprast skaidri redzamas, loģiskas lietas, tikai tādēļ, ka ir ieciklējušies uz savu šaurās pierītēs skatījumu!

uhh, palika vieglāk, paldies par uzmanību!

Pirms aptuveni stundas pamodos, un izskatās, ka balss vēl aizvien nav atgriezusies. Kur viņa man vakar (šorīt ap sešiem) ceļā pirts-autobuss pazuda, bet mūsu sarunas autiņā bija gana smieklīgas, jo runājot mana balss lēnām pazemināja toni, līdz pārvērtās klusos, izmisušos čukstos, kas turklāt sagādāja sāpes manā kaklā!
Bet pasākums bija lielisks, neskatoties uz to, ka mans vīrietis esot meklēšanai atmetis ar roku pirms pēdējās norādes, līdz ar to netiku pie gaidītās satikšanās - no otras puses - prieks, ka puišiem viss izdevās. Un domāju, ka arī Jānim būs mācība, pēc tam, kad ievēlos mājās pēc septiņiem no rīta :)
Toties šodien man ir daudz lietas/notikumi: vārda diena, paģiras, gandrīz saremontēta vannasistaba, daudz domu, un atsaukušies visi aicinātie lektori simulācijas spēlēm viņu kursos - izskatās, ka 12.aprīlis paliks datums manā vēsturē-diena, kad beigšu ievākt BD datus!

Nedēļas nogalē biju laukos pie vecākiem un vecvecākiem, vakar savedām pilnu māju lauku labumiem. Un es esmu nobriedusi iedziļināties kulinārijas brīnumus un izštovēt kāpostus un uzvārīt saldo klimpu zupu tuvākā mēneša laikā :) Lai gan jūtu par to tādu sajūsminātu sajūtu, līdz ar to, iespējams pie šiem labumiem ķeršos jau šodien, rīt.. Un tagad man atkal ir pilna pagalde ar kompotiem, zaptēm un salātiem - sajūta tāda, ka uz karu taisītos, bet zinot no pieredzes, tas viss turēsies tikai dažas nedēļas un ātri vien burkas būs iztukšotas!
Par laukiem runājot - visiem tiem, kas baidās par plūdiem Rīga - bez uztraukuma! Ja jūs redzētu, kas šobrīd notiek Latvijas laukos - abas divas dienas glābām sienu no vecvecāku šķūņa, tur ūdens gandrīz līdz ceļiem. Un aiz šķūņa, nu jau ezera vidū, stāv traktori, piekabes utt.. Ome teica, ka kūtī arī viena no govīm jau praktiski diennakti stāv kājās, jo apakšā ūdens un negrib gulies. Lauki visi applūduši, foršais dīķis šogad iet pāri - tur pa vienu galu ūdens masa veļas iekšā un pa otru gāžas ārā - izskatās neslikti. Malkas šķūnīti ūdens aptuveni 20 cm augstumā, un visi "sausie" skaliņi, tāsis smuki peld pa šķūni. Ja kaut ko nedarīs lietas labā, tad arī lauku ceļš divās vietās varētu tikt aizskalots, jo šobrīd tur straumē tecēja ūdens šķērsām pāri. Vietām var redzēt, ka ir mājas, kur ūdens ir visapkārt, līdz pat slieksnim - kā kāp ārā no mājās, tā jākāpj laivā. Un vēl redzēju skatu, ka ir milzīgs ūdens plašums, kas izskatās jau pēc ezera, un vietām pavīd siltumnīcu jumti un koku vainagi ārā no tā - kādreiz tur bija dārziņi. Tā lūk aptuveni šobrīd izskatās laukos, tāpēc laikam štrunts par nedaudz noplūdušiem griestiem, apšļakstītu kostīmiņu vai piesmeltām kurpēm.

jau trīs dienas mēģinu izdomāt, kas varētu būt pozitīvās, skanīgās pavasara dziesmas! Ko jūs klausieties, ka ir priecīgs prāts un saules pilna istaba?