Dzīve

Vakardienu noteikti vēl ilgi priecīga atcerēšos - noslēdzās vēl viens svarīgs posms, un tagad sajūta, ka vēl tikai pašai astei jāpārkāpj! Un, protams, par to jūtos gana lepna :)
Šodien atkal tāds slinkums, ka jāraksta darbu saraksts, lai nevis lēnām kaut ko knibinātos pa virsu, bet izdarītu to, kas ir jāizdara. Tai skaitā akadēmiskās lietas, sabiedriskās lietas un vēl ir plānā pārbaudīt savas kulinārijas prasmes un izcept medus kūku :) Šitā līdz vasarai pie kārotās formas netikšu, bet, ja ņem vērā, ka ēšana ir viena no dzīves baudām, tad ko tur sevi mocīt (teicu ar pilnu muti īrisiem :) ).

Pēc vakardienas literārā vakara par priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem, šonakt redzēju apbrīnojami reālu sapni par sevi un bērnu. Ja parasti tie ir nedaudz šizofrēniski, kur jau otrajā dienā bērns staigā, runā un mēs ejam uz tusiņiem, tad šonakt viss bija pilnīgi normāli - mazs kunkulītis, kuru pat man bail turēt rokās. Normāls, mazs bērnelis - labi, ka noskanēja modinātājs tieši tad, kad bija jāmaina pamperi (paspēju tikai nosapņot, ka saucu kādu palīgā, jo pašai bail, ka tik nenodaru kaut ko pāri).

Šodien beidzot pēc divu nedēļu pārtraukuma dejas - jau biju noilgojusies! Bet vismaz nejūtos ierūsējusi, jo pēdējā laikā gana daudz aktīvu pasākumu ar dejām līdz rīta gaismai :)