Dzīve

atcerējos, ka šonakt nosapņoju, ka izlemju - štrunts ar visu, braukšu pēc diploma saņemšanas brīvprātīgajā darbā. Un atceros, ka mani pēc tam pārņēma patīkama miera sajūta ar kuru arī pamodos un visrītu mēģināju saprast, kāpēc jūtos tik labi - atcerējos un miers pazuda.

Kāpēc sapņos vienmēr viss ir tik vienkārši, bet realitātē ir tik daudz lietu, kas tur Tevi un liek pārdomāt visus kādreizējos mērķus?

žēl, ka laiks ir nepielūdzams. Es labprāt sarunātu ar viņu, lai biš piebremzē, vai pat paskrien uz atpakaļu

sen nav bijis mirklis ko ierakstīt, bet diezgan saspringtas nedēļas paskrējušas.
Aktivitātes iekš korporācijas, aktivitātes remontos, akadēmiskās aktivitātes utt.
Par visu pēc kārtas:
1) uzņēmām 10 jaunās meitenes - tagad mums, "vecajām", lielie prieki. Plus vēl visas pavasara aktivitātes ar aizņem laiku - aktīvi domājam idejas TF, kas izskatās, ka būs tiešām burvīgs.. Vēl tikai jāizdomā, kā lai apspēlē tēmu - "saldie astoņdesmitie" - ir idejas? :)

2) gandrīz pabeidzām remontēt virtuvi - tgd man ir burvīga pusdienu gatavošanas vieta (jo vakariņas, pateicoties iepriekš minētajām aktivitātēm sanāk mājās ieturēt ļoooti reti). Vienīgā problēma, ka meistars, kas liks punktu uz i vannasistabā devies haltūrā uz vāczemi, un būs pēc 2 nedēļām. Tā kā nācās atteikties no sākotnējiem noteikumiem par apmeklētājiem tikai, kad vis 100% gatavs, jo ir aizdomas, ka mans dzīvoklis ir kā Rīga- nekad nebūs gatavs, esmu gatava uzņemt viesus jau tagad, tikai viņiem jābūt gataviem dažām neērtībām, bet par tām - privāti :D.

3) jā, akadēmiskās aktivitātes, ha ha. Vienīgais, kas iet uz priekšu ir pēdējie prakses darbi, jo tos gluži vnk nevar atlikt.. viss pārējais ir turpat, kur bija pirms 2 mēnešiem (ar pārējo es domāju BD). Vēl 28 dienas, lai novadītu un savāktu 30 simulāciju (120 cilvēkus) datus, izanalizētu, izdiskutētu un secinātu. veiksme man būs nepieciešama.

nu jā, vēl es haltūrēju un piektdien braukšu intervēt vetārstu par cūku audzēšanu :D re kā - nemaz neesmu ar pliku roku ņemama - varu izdarīt da jebko, kas vajadzīgs!

Man ir aizdomas, ka LU pietrūkt studētgribētāji tieši iekš filozofijas un pedagoģijas programmām, un tāpēc tajā testā ir uztaisīts, lai lielā procentā gadījumu būtu šādas atbildes! :)

Un vēl, pildot testu radās sajūta, ka testa sastādītājiem nebija šķitis, ka zinātne varētu būt arī sociālajās zinātnēs, nevis saistīta tikai ar fiziku, matemātiku, laboratorijām utt. :)

neskatoties uz to, ka tomēr pēdējā mirklī pārdomājām, un uz cukurballi neaizbraucām, šovakar sataisīju sev matus - tā teikt - lai pašai prieks! Jo mīļais jau lekcijās, un būs tikai ap desmitiem, bet līdz tam jau es nervu dēļ sen visu būšu sajaukusi :)

Rīt tomēr uz Valmieru - sākšu vākt datus savam BD, būs pirmās trīs simulācijas! Ja ļoti paveiktos, varētu dabūt datus no kādām 10 grupām! Tā būtu jau trešā daļa, un 30. marts vairs neizskatītos tik nereāls termiņš. Vēl tikai putra galvā par to, kā tikt ar šiem datiem galā, bet nu gan jau izplosīšos un būs ok.
ņemot vērā šī brīža situāciju un sajūtas, bez pozitīvas attieksmes jau nu nekā!

kārtējā reize, kad vienkārši gaidu, kad pienāks un paies mana darba otrdiena! nu nekas, vēl tikai nedēļa un atkal varēšu atslābt nedaudz uz kādu laiku :) Lielais prieks: vakar mācījāmies dejot kvikstepu - man tāāā patika! šodien, protams, sāp kājiņas, bet nu tā mūzika ir tik iedvesmojoša, ka tagad to vien klausīšos!

pēdējās dienās atkal aktuāls jautājums par turpmākām maģistrantūras studijām. Tas jau nekas, ka vēl bakalaurs jāpabeidz :D
šobrīd visreālāk liekas, ka jāatliek viss pa vienu semestri un jābrauc studēt, sākot no 2011. gada februāra (vismaz daļa no man interesējošajām universitātēm to piedāvā). Tad varētu sākumā uzrakstīt BD, tad nokārtot english testu un pēc tam jau visu vasaru nodarboties ar pieteikumu sūtīšanu. who know - varbūt paveicas :)

šis laikam ir tas jautājums, kur pilnībā atspoguļojas vecais teiciens - lai kaut ko sasniegtu, no kaut kā arī ir jāatsakās

šovakar/šonakt atkal atstāta viena.
Par to liecina arī tas, ka vakariņās man bija tomātu sula no lielās vīna glāzes (būtu Mīļais mājās, droši vien kaut ko ēstu vakariņās) un kafija no puslitra burciņas - jo krūzītes mazas un slinkums mazgāt arī (būtu Mīļais mājās, dzertu tēju pirms miega) - šādi vientuļie vakari ir labi, lai neaizmirstu savus sliktos ieradumus, dzīvojot miera ostā :)

Pilnīga sajūsma par šodienas deju stundu - tagad esmu dažus centimetrus virs zemes!!

Jau varu iedomāties ar kādu lepnumu un iznesību varēšu turpmāk griezt Vīnes valsi, un nemulst, kad skaistajās, greznajās ballēs polonēze jādejo!
Tagad otrdienu vakari būs mani mīļākie vakari!

izrādās, ka šonedēļ piektdien ir 12. februāris, nevis 19tais, kā man šķita, skatoties dažādos lekciju grafikos, kad labāk doties uz Valmieru vākt datus savam BD.
Jau paguvu saskumt, jo šonedēļ tiešām netieku (maģistriem lekcijas ik pa divām nedēļām, un tuvākās - 19.02. , un man kaut kā likās, ka tas ir šonedēļ) Līdz ar to, datu vākšana pamatīgi ievelkas un vispār baigi skumji..
BET - tad es skatos plānotājā, un sāku priecāties, jo izrādās, ka būs tikai 12.02., kas nozīmē, ka nākampiektdien dodos uz Valmieru, jo nekas cits tad nav paredzēts, plus ir gandrīz divas nedēļas laika pamatīgi sagatavoties simulācijai! Yes!

vientulīgu vakaru vienmēr var uzlabot ar TED.com un ūdenspīpi

beidzot atkal varu palepoties ar jaunākajām remonta aktualitātēm - istaba ir gandrīz finito - vēl tikai vienā vietā jāpielabo tapetes - mācība - tapetes labāk līmēt vasarā, kad ārējā siena nav tik auksta, ka dēļ mitruma tur jāgaida aptuveni nedēļa, kamēr nožūst līme :D .
un, protams, man jātiek galā ar saviem niekiem - jāiepērk kastītes, mazais lupatu deķītis un vēl šis tas, lai iekārtojums būtu pabeigts. Bet kopumā jau nedēļu dzīvojam glītā, jaukā istabā. Par siltumu - normālā temperatūra mums te 22 grādi - lieki teikt, ka tas mani dara netverami laimīgu, jo esmu no salīgajām, tādēļ aizbraucot kaut kur ciemos, parasti nosalstu un esmu laimīga atgriezties mājās. Te ne par karstu, ne par aukstu!

Šodien beidzot tika atsākti darbi virtuvē. Šobrīd tur ceļas siena, kas atdalīs dušu no virtuves (jo droši vien viesiem nebūtu komfortabli dušoties, kamēr es cepu pankūkas). Cerams, ka pa nedēļu tur arī tiks savilktas visas trubas un varēsim izflīzēt virtuvi. Par virtuvi - tur man nedaudz mati ceļas stāvus, jo dikti maza telpa - un es tā sapņoju par savām kulinārijas izvirtībām. Bet pieļauju, ka galā tā pat būs ērtāk - vajadzēs tikai rotēt uz riņķi, lai visu sadarītu. Bet nu jā, virtuvei vēl meklēju labāko plānojuma risinājumu.

Katrā ziņā viss notiek - sakarā ar remontdarbu ievilkšanos, nebūs jāmaksā īre arī par tām februāra dienām, kuras turpināsies remonti, tā kā var jau nedaudz paciesties.
Bet nekas, drīz jau viss būs gatavs un es varēšu ķerties pie patīkamākās daļas - sālsmaižu plānošanas :)

Izlasot Normja tvītu, kā Valmierā tiek iets uz veikalu sestdienas rītā, man tā sagribējās atkal būt pirmajā/otrajā bezrūpīgajā kursā, kad viss liekas tik skaisti un jauki un vienkārši četras dienas ar burvīgajiem koju biedriem noballēties. atceros lieliskos otrās dienas rītus, kas samērā ātri pārvēršas par divdiennieku, tad trīsdiennieku. Un vienmēr ir kaut kas par ko zīmīgi pasmīnēt un ar šiem cilvēkiem sāk vienot neredzamas saites. Ak, kā es pēc tā šobrīd ilgojos...

savukārt šodiena ir no tām dienām, kad es visu ienīstu, man nekas nepatīk, nekas neizdodas un ir sajūta, ka es nekad neizdarīšu kaut nedaudz no visa tā, ko vēlos.
sākot uzskaitīt visas lietas, kas šobrīd nenotiek tā kā vajadzētu, izveidojas tik garš saraksts, ka gribas kaut kur ielīst stūrītī un klusiņām nošauties

nākamie daži mēneši izskatās gana saspringti, bet lieliskākais ir tas, ka ar lietām, kas man patīk!

Un izskatās, ka ar mīļo katram savās darīšanās būs aizņemtas vienas un tās pašas nedēļas dienas, kas palielina to dienu/vakaru skaitu, ko vismaz varēsim pavadīt kopā. that's nice! :)

Tagad vajadzētu šo vakaru kaut kādā veidā padarīt tādu pilnvērtīgi, bet nevaru izdomāt ar ko labāk - vingrošanu vai alu?

nekad nebiju domājusi, ka man kādreiz dzīve sniegs tik daudz iespēju un es nespēšu izvēlēties

jā, un mīļais mani laikam cenšas piedzirdīt ar vīnu, kas tikai vairo manu plānošanas spēju.
Es, piemēram, uzskatu, ka tieši šis pusmiega, pusreibuma stāvoklis ir pats labākais, jo tādā es spēju izdomāt visas dzīves patiesības
manuprāt, tad atveras mūsu zemapziņa un pēkšņi visas lietas sakārtojas

un vēl man šādos mirkļos gribētos nopietni nodarboties ar rakstniecību, jo man šķiet, ka visas manas idejas ir tik ģeniālas, ka cilvēce tikai zaudē tās neuzzinot

radās ideja, ka varbūt meiteņu tusiņa romantiskā gaisotnē vietā labāk sarīkot īstas šausmas Gobu ielā?

tā iet, ja domā scenāriju līdz diviem naktī :D

Mīļais atnāca ap pieciem no rītā, un vēl aizvien saldi guļ, kamēr es jau esmu paguvusi gan par siltumu parūpēties mūsu Vārnu ielas republikā, gan sev beidzot visas Klāsa Vāveres Šūpuļdziesmu izlases sadabūt.
Vakarvakarā biju ļoti sievišķīga sieviete - klausījos Edīti Piafu, lasīju Santu, šuvu sev rotas. Tāds dzīvesstils ir pilnīgi manā gaumē, bet, protams, ka tā ilgi jau nevar - pie durvīm klauvē nākamie darbi, telefona sarunas, e-pasti un prezentāciju veidošanas. Bet nu neko darīt, jo vairāk padarīšu šodien, jo vairāk laika atliks vakariem.

Esmu atklājusi, ka, ja visu dienu nosēž pie datora, cenšoties kaut ko padarīt, knibinoties pa internetu un beigās tikai pašā vakarā izdarot nepieciešamos darbus, zaudē daudz vairāk. Jo, tajā laikā pa vidu nevar arī padarīt neko sirdij, jo visu laiku sirdsapziņa čukst, ka jādara nepieciešamās lietas. Bet, ja visu ātri sadara pa dienu, tad ir brīvs vakars un var darīt, ko vien sirds kāro!

šodien plānos doties uz Jelgavu, divas dienas vairāk izklaidēties nekā strādāt.
Toties būs iemesls pucēties un ballēties, kas man tomēr tik ļoti patīk

Pēdējās dienas atgriezies darba spars, ir radušies jauni izaicinājumi, bet tā jau nebūšu es, ja netikšu galā.
Laikam pozitīvu iedvesmu dod arī tas, ka atkal darbi dzīvoklī ir atsākuši kustēties un nedēļas nogalē vismaz istabai vajadzētu būt smukumsmukai. Tad beidzot varēšu nodarboties ar manu mīļāko daļu - iekārtošanu.

Viens no plāniem, ar kuru gan iet grūtāk, ir atsākt pievērsties fiziskām aktivitātēm - vakar saņēmos un nedaudz pavingroju - visu vingrošanas/staipīšanās laiku man krakšķēja visi iespējamie kauliņi - sapratu, ka jāatsāk tas darīt katru dienu. Bet slinkums, protams, it sevišķi, ja mīļais vakaros atnāk ar vīnu. Kā jūs domājat, kas tad uzvar manā iekšējā dilemmā - vīns vai pavingrošana?