Dzīve

kamēr mīļais devies savās gaitās, manos plānos ir beidzot pieķerties garajam e-pastu sarakstam, lai mierīgāks miegs
Plus vēl jātiek galā ar nopietnu problēmu - ceturtdien ir tematisks pasākums ar nosaukumu "Varoņi" un man vajadzētu izdomāt sev tērpu - varbūt kādam no jums ir idejas? (kaut ko vienkāršu, lai vienlaicīgi ari izskatītos tik smuki, cik iespējams :) )

un man ir aizdomas, ka vakarā būs vīns un saldējums ar saldētajām ogām!

man, protams, šodienas prieka vēsts ir par iestājušo siltumu, kas nozīmē, ka vismaz pāris dienas varēšu nenosalt briesmīgi, bet tikai bišķiņ.

bet ne tāpēc ķēros klāt rakstīšanai, gribēju palielīties, cik esmu lieliski dzīvesbiedre, jo šorīt piecēlos jau ap pusdeviņiem un tgd Vārnu ielas republikā jau sāk iesilt un fonā patīkami skan mana mīļotā podiņkrāsns (ja varētu, vispār atteiktos no elektriskās apkures), smaržo kafija un esmu pat apņēmusies brokastīs izcept vai izvārīt olas! Tikai jāgaida, kad mīļais izdomās celties :)
Esmu īsta čaklīte, kurai diena ir tikai sakusies

šodien pieķeršos mājaslapai, kurai nepieciešami uzlabojumu, jāsastrādā kāds plāniņš plāniņš.
Kā arī beidzot jāsāk domāt par rakstu plāniem.
bet jā, to es uzrakstīju, lai atcerētos un būtu motivācija visu izdarīt un vēlāk atskaitīties, ka esmu laba meitene :)

no rītiem gan visa romantika uz pirmo stundu pazūd, kamēr atkal iesilst māja. Toties pēc tam atkal jauki, silti un mīļi.
Lielākais prieks - izskatās, ka pirmdien beigsies pēdējie lielie darbi istabā, kas nozīmē, ka beidzot varēsim izlīmēt tapetes un iekārtot istabu! Jau nevaru sagaidīt to mirkli, kad būšu visas mantas salikusi pa skapjiem un plauktiem. Un man beidzot būs sava vietiņa, kas izskatīsies pēc dzīvojamās platības nevis noliktavas, kā ir pašreiz :)

šajās aukstajās dienās esmu ārprātīgi samīlējusies degošas uguns skaņās (kad kurinu savu podiņkrāsni lielākam siltumam mājās)
Nekad nebiju iedomājusies, ka tas, kas by default liekas neērti un galīgi nemoderni, var būt tik skaisti romantiski

mīļais cīnās ar mana datora pārinstalēšanu (beidzot sāk izdoties), es tikmēr fonā ņemos pa soc. tīkliem un adu.
šodien turpināju iepazīšanos ar savas dzīvesvietas rajonu, izskatās tā neko, vismaz pa dienu. Vakar, kad nācu mājās pēc 23iem, tad gan nelikās tik jauki :)

un vēl, tas, ka dzīvojam staburadzes fabrikas tuvumā, par mūsu ikdienas našķiem padara kūciņas, kas noteikti neatsauksies ar labu uz mūsu ķermeņa formām

Jau pāris dienas esmu savā lieliskajā Vārnu ielas republikā, turklāt ar pieslēgtu internetu. Pēdējās divas dienas gan piedzīvojumu pilnas, toties šodien visu atsver mazās mietpilsoņu laimītes.
ir tik patīkami darboties dzīvoklī, kas tuvākos trīs gadus arī būs MŪSU dzīvoklis. neskatoties uz to, ka vēl priekšā daudz remontu un darbu, šeit jau sāku justies kā mājās. tādēļ arī tāda miera sajūta. Un to nespēj izjaukt arī visas sīkās ķibeles un neražas, kas šobrīd man uzbrūk virsū no katra stūra. Galvenais jau, ka paši laimīgi un savā vietā.

neparasta situācija pēdējā mēneša laikā - man vienlaicīgi ir gan pieeja internetam, gan arī laiks tur nedarīt neko/parakstīties savos sociālajos tīklos (tas, ka rīt ir jps, neskaitās - žēl, ka šī nav tā prakse, kur varētu vienu dienu izlaist)

bet nekas, ir jau noruna, ka vēl pēdējās 20 h jāsaņemas un tad jau viena vakara izklaides būs klāt!

runājot par plānotāju, ko iegādājos pag. nedēļā - šodien sapildīju janvāri pilnu ar visiem vēlamajiem pasākumiem - izskatās, ka būšu gana aizņemta meitene. lielākoties gan izklaidējoties (bet intelektuāli), bet izklausās vilinoši un padara ainu daudz priecīgāku šajā aukstajā ziemā.

manam mājsaimnieces priekam nevajag neko vairāk kā ziņu, ka dzīvoklī esot pieslēgta gāzesplīts! jau sāku plānot pirmās vakariņas savā Vārnu ielas republikā

šodien nopirku beidzot plānotāju - varbūt tas ļaus nedaudz ieiet atkal straujajā ritmā. lai gan, kamēr pa galvu vairāk grozās domas par paklājiem un virtuves flīzēm, domāt par tik "nesvarīgām" lietām, kā studijas, bd un citi sīkumi, liekas zaimojoši :D
esmu pilnībā aizrāvusies ar veco labo spēli "spēlēties mājās", tikai šobrīd, atšķirībā no padsmit gadus tālas pagātnes, tā ir jau lielās dzīves spēle! bet noteikumi gan diezgan līdzīgi - visa pamatā imagination.

šodien pavadīju diezgan jautru dienu komandas veidošanas treniņā, kas bija vairāk smieklīgs nekā noderīgs, bet vismaz deva daudz pozitīvu emociju. Un vēl plusiņš Agnijai, jo viņa mani pa-/pie-baroja ar supergardām pusdienām, līdz ar to, tagad sliecos vairāk uz miegu!

Pēc garajām brīvdienām ļoti liels sagurums un nespēks. Visu laiku saņemšanos atlieku uz rītdienu un tā vēl aizvien dzīvojos savā mazajā mini depresijā. Bet katrā ziņā bija noderīgs laiks, lai daudz ko pārdomātu, izdomātu un saprastu. Palikusi vēl tikai viena sāpe, ar ko nezinu ko darīt, bet ir plānos saņemties un izdomāt - un tā kā gribas pašai, nevis ko no manis paģēr citi.

Labākās ziņas - dzīvojamies ar mīļo savā dzīvoklī, kas šobrīd izskatās pēc tāda divu romantiķu mitekļa - plikas sienas, matrači uz grīdas, visas mantas sastumtas vienā stūrī un, kamēr nomainīs radiatorus - kurinām podiņkrāsni un sapņojam par skaisto nākotni, ko tur ierīkosim!
Sliktākās ziņas - tagad dzīvojos pa Valmieru un man jau pietrūkst mana vietiņa (būs jāizlasa iedvesmai Vārnu ielas republika un jāmeklē līdzība ar manu dzīvesvietu - būs man sava republika!)

un vēl - gaidu, kad varēšu tur sākt savu mietpilsonisko dzīvi virtuvē, gatavojot visko ņammīgu un istabā - dekorējot sienas pēc savas patikas!

Ar šo laikam es sevi pasludināšu par galīgi nestilīgu, nemūsdienīgu šīs sabiedrības dalībnieku, bet..
1. man patīk Ziemassvētki, tādi lieli, ar daudz radiem, pantiņiem, dāvanu meklēšanām/pirkšanām/taisīšanām/saiņošanām, pilnajiem lielveikaliem, komercializēto vidi un tā tālāk (sāk likties, kad šis ir viens no tiem gadījumiem, kad visi snobi gribēja pretoties mainstream'am un paši izveidoju jaunu pelēko, neemocionālo masu)
2. man patīk lielās, baltās, cukur-kāzas un es sev arī tādas gribētu (un vispār laikam, tas, ka gribu kādreiz kāzas jau padara mani atkal par tādu nozēlojamu pelēko latvieti. jo nav pārāk kruti precēties - ko tad mēs ar laulībām pierādam, mēs tač mīlam tāpat un pārējie sūdi, ko parasti saka (bet varbūt jau arī tiešām tic).

šodien mierīgā diena - pamodos pēc vieniem, sapucējos, lai dotos mietpilsoniskā izklaidē uz depo (starp citu, es dievinu mietpilsoniskas izpriecas). Noskatīju paklāju, tapetes un lustru - manā prātā lēnām jau izveidojas mana (t.i. mūsu ar mīļo) dzīvokļa dizaina koncepts - vispār ir divas idejas - viens tāds lakoniskāks, stilīgāks, otrs tāds no sirds hipijisks - nevaru izvēlēties. Bet nekas, vēl ir laiks.

un jau divas dienas to vien daru kā ēdu ķiplokus svaigus - abi ar mīļo esam jauki smaržīgi vislaiku :D toties - izskatās, ka šo ziemu būsu pārcietusi bez slimībai - mani imūnsistēmai tas ir sasniegums!

ok, mans laiks ir iztecējis - dodos spēlēt Latviju!

šodien pirmā diena, kad nekur nav jāiet, jābūt, jāskrien - patīkami - visu dienu sēdēšu gultā un knibināšos
+ šai laimei klāt vēl viena - to do listē tikai trīs darbi, kuri turklāt nav steidzami un vēsā mierā varu ap tiem darboties līdz vakaram - kas nozīmē lēnu un mierīgu dienu

ja vēl dzīvoklī būtu silti, es vispār būtu laimīgs pipars (un bez nosalušiem pirkstiem)
žēl, ka manam datoram tas, kas strādā kā pele portatīvajiem (nezinu kā sauc), neatsaucas maniem mēģinājumiem strādāt ar cimdiņiem - laikam nepietiek skārienjūtīguma! :D

tagad fiksi vēl jāizdomā pēdējie labojumi pie BD metodes un varēšu ķerties pie mantu krāmēšanas, izbraukāšanas pa nepieciešamajiem Valmieras veikaliem un došanās uz Rīgu. Hasta la vista baby - mani koju gadi ir beigušies!

Pa SWH reklamē žurnālu:
"ja meklē ideālo dāvanu savam vīrietim, uzdāvini viņam abonementu visideālākajam vīriešu žurnālam NEXT"

ha-ja es jau nebūtu atradusi ideālo dāvanu savam ideālajam vīrietim ,es viņam dāvinātu ideālo abonementu ideālajam vīriešu žurnālam KLUBS, vo jums :D

šodiena pagaidām darbīga diena - lekcijas, nelieli iepirkumi, daļa no dāvanas mīļajam iegādāta, un tagad pēc 20 min jāsteidz braukt pie saviem vidusskolēniem. Vakarā ir plāns visko padarīt, bet to pēc septiņiem, kad būs beigusies nodarbība.

Un šodienas labākā ziņa - no 1. janvāra man būs sava patstāvīga dzīvesvieta Rīgā, kopā ar mīļo!

šodien patīkami iet darbi uz priekšu. un vēl patīkamāk, kad iedomājos, ka pēc trim dienām vairs nebūs jādzīvo atsevišķi no mīļā. Šis bija principā pusgadu ilgs periods, kad tikāmies tikai dažas dienas nedēļā, dažreiz, protams, vairāk (mazāk gan laikam nē :) ), bet tāpat - blakus ir blakus!
un man uzreiz šķiet, ka tas arī i romanķiku atgriezīs, i sirdsmieru un prieku!
Protams, vēl bez miljons problēmām dzīve vispār būtu kā pūkains, dzeltens cālītis, bet nekas, var iztikt arī ar ērkšķainu rožu dārzu
hell yeahh - esmu salīdzinājumu pavēlniece

šodien sākās pēdējā garā nedēļa vismaz pēc šī brīža plāniem.
Sākumā jāpabeidz visi plāni JPS - lai tā rīt noris bez aizķeršanās un pozitīvi (cerams, ka izdosies), kas nozīmē - jāuztaisa anketa un prezentacija + jāliek lietā visas labās domas, lai organizatoriski arī viss izdotos. Pēc tam kārta obligātajai literatūrai starptautisko SA kursā, kas par laimi tiešām ir domāts, lai interesanti būtu MUMS, nevis ar mērķi nomocīt grafiku vēl vairāk.
Aa, un runā, ka rīt esot arī jānodod prakses pieteikums - nekā nezinu, pirmo reizi dzirdu, bet būs vien jāuzraksta :D

saspringtais grafiks mani padara nogurušu un lielāko daļu vakara tomēr padaru cenšoties saņemties, nevis strādājot.
Bet ir arī virzītājspēks - pēc apaļas nedēļas vismaz lielākajai daļai darbu jābūt paveiktiem un mani gaida nedēļa brīva no jebkādiem darbiem.. nu, praktiski jebkādiem - sīkumi un astes jau paliek vienmēr!

šodien ar Jāni bijām skatīt vienu no dzīvokļu piedāvājumiem. šķiet, ka esmu jau prātā izshēmojusi, ko tur vēl vajag papildināt, lai tiktu pie mazas, mīļas un, galvenais, mūsu vietas (ha- sanāca trīs maģiskie M).
Šaurība jau ne pa jokam, bet tas tikai dod iespēju vietu padarīt personisku. Tagad mans prāts ir aizņemts ar idejām par tapetēm, traukiem, plauktiem un citām mājsaimnieces cienīgām lietām.
Un vēl man patīk tas, ka apkārt daudz visādu bodīšu un korporācija turpat aiz stūra gandrīz! :)