5. Marts 2017

• 2017.03.05, 10:25
• Es kaut kā biju iedomājies ka Džemma Skulme ir bagātāka, jo tomēr slavena māksliniece - tātad viņas darbi ienes ievērojamas summas?
  
  Bet nē, izrādās mākslinieces ģimene nevar (vai negrib?) samaksāt par māju(!) Mežaparkā(!) 291 eiro/mēnesī nodokli.
  
  "Vienam kvadrātmetram zemes vienā vietā Mežaparkā tirgus vērtība ir 70 līdz 100 eiro, [...] kvadrātmetrs maksā līdz 180 eiro."
  
  Manuprāt, ja cilvēks grib dzīvot elitārā rajonā, bet negrib sabiedrībai maksāt abilstošos nodokļus par dzīvošanu tur, šis cilvēks uzvedas kā draņķis. Tas burtiski ir: "es gribu dzīvot mājā kas ir vērta miljonus, rajonā, kur miljonāri dzīvo, bet negribu maksāt nodokli."
  
  Un man tā kā bail ir, ka Latvijas kapitālistiskā sabiedrība tam piekritīs - jo kapitālisma pamata princips ir tāds: bagātie un varenie nodokļus nemaksā, bet viss valsts iekārtas smagums tiek uzlikts nabadzīgajiem un vidusslāņa apakšai. Bagātie saņem visādas nodokļu atlaides (nu, māju īpašnieki, zemes īpašnieki, uzņēmumu īpašnieki), bet pilnu nodokļu smagumu nes darba ņēmēji un tie kas mājokļus īrē.
  
  Ļoti raksturīgs ir piemērs ar Warren Buffett māju Kalifornijā (Laguna Beach), kur spēkā ir t.s. "Proposition 13." - ka "adopted by California voters in 1978, mandates a property tax rate of one percent, requires that properties be assessed at market value at the time of sale, and allows assessments to rise by no more than 2 percent per year until the next sale.", ierobežojot nodokļu celšanu māju īpašniekiem.
  
  Teorētiski tas nozīmē ka rajonam būtu jābūt raibam un dzīvespriecīgam, tajā visi miljonāri un strādnieki draudzīgi sadzīvo, utt., utt.. Bet zini kāds ir reālais rezultāts?
  "in 2003 financier Warren Buffett announced that he pays property taxes of $14,410, or 2.9 percent, on his $500,000 home in Omaha, Nebraska, but pays only $2,264, or 0.056 percent, on his $4 million home in California."
  
  Māja ir vērta 4 miljonus, bet sabiedrība saņem nodokļos tikai $2,264. Savukārt Omahā, kur viņš reāli dzīvo, un kur ir daudz sociālistiskāks nodokļu režīms, par $500'000 vērtu mājokli, viņš sabiedrībai maksā $14,410 nekustamā īpašuma nodokli. (Un Laguna Beach gadījumā ir tā ka bagātnieki nemaksā neko, un sekojoši arī valsts atbalsts nabadzīgajiem ir nekāds.)
  
  Un jā, mans uzskats par nekustamo īpašumu ir pilnīgi pretējs kapitālistiskajam "privātīpašums ir svēts"/"NĪ ir zagšana". Es vairāk nosliecos uz sociālistisko "visa valsts zeme pieder iedzīvotājiem, un par atļauju nododot kaut ko lietot savā privātīpašumā, sabiedrībai ir jāsaņem atbilstoša atlīdzība". Un ja cilvēks kas uz tās zemes (mājas) tup, nevar samaksāt nodokļus, tad zemei/mājai ir jānonāk kāda cita īpašumā, kurš to izmantos produktīvi, un nodokļus maksās atbilstošā apmērā. (Un summāri visa sabiedrība no tā iegūs. + Freedom to roam - nevar ierobežot iezīvotāju tiesības pārvietoties savā valstī - arī pa "privātu" zemi.)
  
  Kas izriet no šāda skatījuma? Tas, ka ja Mežaparks ir elitārs rajons, tad to eliti ir jāslauc bez žēlastības. Tā, lai budžetā nauda ripo skanēdama. Un ja Džemma kaut kādu iemeslu dēļ vairs nav produktīva (nespēj nopelnīt atbilstošu naudiņu, nav atbilstoša naudas plūsma), viņai 1) māja ir jāpārdod, iegūstot tos dažus miljonus apgrozāmu līdzekļu, 2) jāpārceļas uz kādu rajonu kur nav elitāri īpašumi, un jādzīvo atbilstoši saviem reālajiem ienākumiem. T.i., ja viņa tagad ir pensionārs, strādāt (pelnīt) negrib - dodas atpūtā uz "pensionāru" rajonu, māju nododot rīcībā kādam citam, kurš kā haizivs grib peldēt, cīnīties, pelnīt, un attiecīgi atalgos sabiedrību par iespēju dzīvot šajā mājā, šajā vietā.
  (Ja miljonārs negrib maksāt attiecīgu NĪ nodokli, viņam ir visas iespējas dzīvot pļavnieku dzīvoklītī, sveicināt kāpņu telpas kaimiņus un pirkstus nemētāt.)
  
  Kapitālisms, savukārt, nozīmē ka bagātie nodokļu likumus raksta paši sev. Dīvaini gan, cik ļoti Latvijas sabiedrība pavelkas uz to ideju par to ka pirmajam (vai vienīgajam) īpašumam pienāktos kaut kādas atlaides. Tas ir tā it kā katra iedzīvotāja galvā sēdētu maziņš kapitālists, kurš čukst, "tas nekas, kādreiz gan tu arī būsi kapitālists miljonārs, un tad tu taču negribētu šādus nodokļus maksāt!". Tas ir it kā Latvijas sabiedrība būtu Star Trek Ferengi hiper-kapitālisti, kur strādniekiem smadzenes ir tā izskalotas, ka šie nevis domā kā cīnīties par savām tiesībām, neapvienojas arodbiedrībās, bet katrs tikai sapņo pats kādreiz kļūt par ekspluatatoru.
  
  Vai arī - cilvēks savā nabadzībā vairs neapjēdz, ka, ja viņš godīgi samaksās nodokļos savus 3500 gadā, un ja ieviest progresīvo nodokli, un nepieļaut ka kapitālisti saraksta visādus izņēmumus (loophole) paši sev, tad miljonārs maksās 100x vairāk, un iekasētie nodokļi strādās sabiedrības labā (kā Dānijā, Somijā).
  
  ***
  
  OK, Latvijas gadījumā jāpiekrīt - nodokļi ir zagšana. Iekasētie nodokļi nestrādā sabiedrības labā. Tos aprij Latvijas valsts pārvaldes aparāts. Visi sīkie referentiņi, nodaļas un vadītāji. Sīki gariņi, saņem savas drupačas personīgi nepelnīto nodokļu maizē dzīvojoties? Vai kādreiz tie solītie tūkstoši birokrātu no valsts aparāta tiks atlaisti?
  
  Bet pat ja varētu izmainīt valsts pārvaldi, kā izmainīt caurumu iedzīvotāju domāšanā? Kur paurī ielikti 90-to gadu neo-liberālās ideoloģijas saukļi "nodokļi ir zagšana", "valdība ir bezjēdzīga", "privātīpašums ir svēts", "visu varu privātajam kapitālam"?
  Tags: ekonomika
  
  
• 24 rakstair doma

• 5g7m
• 2017.03.05, 19:09
• - es gribu ka es esmu dievs
  - ...
  - tu arī?
  - nē.
  - ja viens ir bez matiem, un viņš kļūst par dievu, vai viņam izaugs mati?
  
  (laikam domāts: vai būs gari mati kā džīzasam)
  Tags: m_
  
  
• 0 rakstair doma

• 2017.03.05, 19:22
• Vēl arī pašvaldību darboņi arī pie valsts pārvaldes aparāta jāskaita: ar tādu skaitu sīknovadu un pagastiņu, teorētiski Latvijā būtu jāvalda brīnišķīgai tiešajai demokrātijai, kur vietējais pagastvecis tikai to vien dara, kā bizo apkārt un ieklausās katra iedzīvotāja vēlmēs un centienos. Ha! Vēl naivāku cerību grūti iedomāties.
  
  Praksē, ja izbrauc ārpus valsts, tad var sajust gluži kā Sagan teica par "Pale Blue Dot" - "Paskaties, tur. Tur ir visi tavi draugi, visi cilvēki kas dzīvo Latvijā. Katrs varonis un gļēvulis, katrs karalis un zemnieks, katrs iemīlējies pārītis, cerību pilns bērns, katra māte un tēvs, katrs izgudrotājs un pētnieks, katrs moralizētājs, katrs korumpēts politiķis, katra zvaigzne, un vadonis, un svētais un grēcinieks."
  
  Mazāk par diviem miljoniem. Tikai puse no Berlīnes.
  
  ***
  
  Man ir tāda ideja, ka visi Latvijas iedzīvotāji varētu pārvākties dzīvot pie jūras krasta. Izveidot tādu 2 miljonu pilsētu-aglomerāciju pa visu jūras krastu - no Rīgas līdz Ainažiem. Uzbūvēt kārtīgu dzelzeļu, tādu ekspresi arī palaist - lai no viena gala (Jūrmalas) līdz otram var pa stundu aizbraukt (150 km, diezgan viegli paveicams). Var sanākt pat diezgan kompakta piecstāvu apbūve. Visas pārējās mājas, mājeles, miestus un ciemus un ciematus - pamest. Visu valsts teritoriju atstāt kā rezervātu, atpūtai, kempingiem, utt. Blakus Daugavpilij var izīrēt teritoriju (cūku) mega fermām, kas visus pārējos iedzīvotājus pabaros. Jā, kaut kādu industriju atstāt, pēc strādājošo vēlmēm.
  
  Es pieņemu ka ne visi lauku iedzīvotāji tā ar prieku pārceltos dzīvot lielpilsētā, bet fakts ir tāds ka nepārceļoties viņi ir nošķirti no medicīnas pakalpojumiem, nošķirti no izglītības, no darba tirgus, no kultūras (visa tā, kas dzīvi lielpilsētā padara interesantu) un no enerģijas plūsmām vispār - dzīvojot bez ūdensvada, bez elektrības, bez apkures, bez kanalizācijas... (Vientulība, alkoholisms, aizlaistas slimības.) Viņi būtu arī daudz mobilāki. Var vienmēr aizšaut kaut kur ciemos, jo nav stundām jākratās pa bedrainiem ceļiem - ielec elektrovilcienā, stundas laikā esi apmēram tajā rajonā kur vajag.
  
  Ārpus lielpilsētas, lauki un meži būtu vai nu lielsaimniekiem (ar self-driving traktoriem utt), vai arī kempingi un viesu nami. Un parku reindžeri, kas tipa apmaldījušos glābj un ved uz pilsētu atpakaļ (un neļauj bomžot bijušo pilsētu drupās).
  Tags: piedāvājums
  
  
• 9 rakstair doma