Nakts netaupīgie pieskārieni pārvēršas zīda peņuāros un tas
pārklāj ādu visur kur pieskaros. pa logu kontrastē ārā atstātais sniegs, zvaigžņu
skrejceļš apmaldījušām domām. domas murrā pieskaroties gludai ādai un neveiklām
kustībām paslēpjot rokas zem spilvena - uzguļas laime. Pilnības nakts, mans
miera rādītājs ir uzpildīts un lēniem mierīgiem soļiem slidinos pa Vecrīgas bruģi,
galvā skan dziesma par draudzību un no rīta domāju, ka ir skaista diena lai
precētos, nez tad Tev darbā dotu brīvdienu? žēl, ka nevaru atcerēties naktī domātās
domas, es uzrakstīju vēstuli uz Taviem sapņiem, es nevaru gan pārliecināties
vai Tu to izlasīji...