MEŽA ZOSIS
Tev nav jābūt labam.
Tev nav jālodā uz ceļiem
jūdžu simtu cauri tuksnesim, nožēlojot.
Tev tikai jāļauj sava ķermeņa mīkstajam dzīvniekam
mīlēt to, ko tas mīl.
Izstāsti man par izmisumu, savu, un es padalīšos ar tevi savā.
Kamēr pasaule iet savu gaitu.
Kamēr saule un lietus dzidrie oļi
mēro ceļu pa ainavām,
pāri prērijām un dziļiem kokiem,
kalniem un upēm.
Tamēr meža zosis, augstu dzidrā zilgā gaisā,
atkal atgriežas mājup.
Visviens kāds esi, visviens cik viens,
pasaule dāvā sevi tavai iztēlei,
sauc uz tevi kā mežā zosis, skalbi un aizrautīgi -
atkal un atkal paziņojot par savu vietu
lietu saimē.

- Mērija Olivera (1935-2019)