Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - November 1st, 2009 [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

November 1st, 2009

kāpņu telpu sarunas [Nov. 1st, 2009|02:10 am]
[Tags|, , ]
[Current Mood |romantic, in my own way]
[Current Music |gabriella cilmi - sweet about me]

varētu teikt, ka šo sarunu arī noklausījos [ez jūžual], bet atšķirība ir tāda - ka šoreiz runātāji bija fiktīvas personas.

darbojošies personāži: čalis un meitene [abi nenosakāma vecuma]
vieta: manas mājas kāpņu telpa; starplaukums starp pirmo un otro stāvu
laiks: 20:00 [tas bija, ja nemaldos 4.dien - tātad 29.10.]



[čalis uzliek rokas meitenei uz pleciem, kura kkā reizē neticīgi un viltīgi skatās viņam tieši acīs]
- ko tu dari?
- kko, ko esmu vēlējies izdarīt jau sen...
- un tas būtu?
[čalis piekļauj viņu sev tā, ka abu ķermeņi saskaras. abi saspringst]
- es domāju, ka tu zini..
- es domāju, ka tu maldies.
- tev tiešām nav variantu?
[he's pearcing her with his eyes - latviski nemāku tik skaisti pateikt]
- ir, bet tādi ļoti apšaubāmi.
- tiešām?
[viņš ar roku piepaceļ meitenes zodu un sāk nu jau pavisam bezkaunīgi skatīties viņai acīs]
- mhm...
[viņa nervozi norij. viņš iečaklojas - kkā negribējās lietot 'iespurdzās']
- ...kkā neticās, ka tu taisītos darīt jelko no tā, ko es iedomājos.
- ūn tas būtu? ...
[viņa klusē]
- tikai vienu, piemēru. i'm curious.
- nūū. hhh. tu varētu iespļaut man acī..
- ko?
[viņš izbrīnā palaiž viņu vaļā]
- nu kā, kad cilvēkiem veidojas miežagrauds, ir viņiem acī jāiespļauj un viss pāriet.
- es nesaprotu, kā tu vari visu tā sabojāt..
- ko sabojāt? es saprotu, ka es nedrīkstu zināt, ka tu spļausi, citādi nepalīdzēs, bet tu jau pats sāki uzdot jautājumus!
- da netaisījos es tev spļaut acī! es pat neko par nekādiem miežgraudiem nezinu.
- nē? ko tad tu taisījies darīt?
- nu nevajag tēlot, ka.. ai!
[viņa ietur pauzi, pēc Džūlijas Lambertas metodes]
- nu labi. es gribēju.. lai tas ir mūsu pirmais skūpsts.
- tiešām? bet kāpēc?
- ārgh, tu esi neizturama!
- labi. cits jautājums: tu joprojām vēlies mani noskūpstīt?
- hmm. šobrīd laikam vairs nē.
- 'laikam'.. labi, bet varbūt tu varētu man tomēr iespļaut acī?


[tā saruna bija ļoti ātra, iespējams, pat gāja paātrinājumā, jo es tur biju tikai kādas 30 - 40 sekundes, ja ne mazāk.. bet visu to dabūju dzirdēt]
LinkLeave a comment

gatavošanās III p.k. [Nov. 1st, 2009|05:34 am]
[Tags|, , ]
[Current Mood |insomnia]
[Current Music |ida corr vs. fedde le grand - let me think about it]

- klau, tu saproti, kāpēc bombardēšanas laikā visi guļas uz zemes?
- kā kāpēc? lai viņus sprādziena vilnis neaizmestu kur nevajag.. lai viņš nekad neuzdurtos vai nesasistos
- bet tomēr, kad cilvēks guļ viņa aizņemtais laukums uz zemes ir lielāks, tātad varbūtība, ka bumba trāpīs tieši viņam ir lielāka.
- jā. bet pat ja bumba trāpa tieši blakus stāvošam cilvēkam, viņš vnlg ir beigts.
- bet ja bumba trāpa tieši blakus guļošajam?
- nu tad arī.. bet..
- redzi - that's my point. kāda jēga gulties?
- pš. varbūtība, ka bumba trāpa kkur 7 m rādiusā ap tevi [laukuma ziņā], tomēr ir lielāka nekā tā, ka trāpīs tieši tev virsū, vai kkur ļoti blakus.
- nu labi. i believe you.
LinkLeave a comment

fotosesija numur NXX [Nov. 1st, 2009|12:45 pm]
[Tags|]
[Current Mood |morgens]
[Current Music |the saturdays - if this is love]

[vismaz kāda arī ar dabisko apgaismojumu]


uz stāstu...
LinkLeave a comment

par halovīniem mūsmājās [Nov. 1st, 2009|01:53 pm]
[Tags|]
[Current Mood |smartass]
[Current Music |mumm-ra - she's got you high]

teiksim tā - dzīvot pirmajā stāvā nav nekāds ievārījums. [marmelāde vai džems]
es pat nezinu, cik reizes [nemāku tik tālu skaitīt] te atnāca tie 'saldumus vai izjokosim' brīnumi. [īpaši ņemot vērā, ka man mājās nav saldumu...] piemēram - tikko atkal ieradās ar tekstu - 'trīs dienas!' [trīs dienas arī sanāk, jo 30.10. viņi arī nāca..]

bet viena reize man ir atmiņā vislabāk:

[zvans pie durvīm. tētis dodas attaisīt]
- kto tam?
[a tam 3 saģērbtas meitenes]
- 'saldumus vai izjokosim!'
[tētis atver durvis.]
- nu, izjokojiet..
[neveikla pauze, meitenes dīvaini saskatās]
- paldies!
[tētis sāk taisīt ciet durvis. koridorā ieskrien puspliks edgars]
- eto ko mne?
- k tebje, k tebje.
[edgars atver durvis ar zināmu anticipation izteiksmi.]
- nu, čau. oi!
[edgars fiksi aizsit ciet durvis. mēs ar tēti vārtāmies smieklos pa zemi. vismaz edgaru viņas izjokoja..]
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | November 1st, 2009 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]