Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - kāpņu telpu sarunas [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

kāpņu telpu sarunas [Nov. 1st, 2009|02:10 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , ]
[Current Mood |romantic, in my own way]
[Current Music |gabriella cilmi - sweet about me]

varētu teikt, ka šo sarunu arī noklausījos [ez jūžual], bet atšķirība ir tāda - ka šoreiz runātāji bija fiktīvas personas.

darbojošies personāži: čalis un meitene [abi nenosakāma vecuma]
vieta: manas mājas kāpņu telpa; starplaukums starp pirmo un otro stāvu
laiks: 20:00 [tas bija, ja nemaldos 4.dien - tātad 29.10.]



[čalis uzliek rokas meitenei uz pleciem, kura kkā reizē neticīgi un viltīgi skatās viņam tieši acīs]
- ko tu dari?
- kko, ko esmu vēlējies izdarīt jau sen...
- un tas būtu?
[čalis piekļauj viņu sev tā, ka abu ķermeņi saskaras. abi saspringst]
- es domāju, ka tu zini..
- es domāju, ka tu maldies.
- tev tiešām nav variantu?
[he's pearcing her with his eyes - latviski nemāku tik skaisti pateikt]
- ir, bet tādi ļoti apšaubāmi.
- tiešām?
[viņš ar roku piepaceļ meitenes zodu un sāk nu jau pavisam bezkaunīgi skatīties viņai acīs]
- mhm...
[viņa nervozi norij. viņš iečaklojas - kkā negribējās lietot 'iespurdzās']
- ...kkā neticās, ka tu taisītos darīt jelko no tā, ko es iedomājos.
- ūn tas būtu? ...
[viņa klusē]
- tikai vienu, piemēru. i'm curious.
- nūū. hhh. tu varētu iespļaut man acī..
- ko?
[viņš izbrīnā palaiž viņu vaļā]
- nu kā, kad cilvēkiem veidojas miežagrauds, ir viņiem acī jāiespļauj un viss pāriet.
- es nesaprotu, kā tu vari visu tā sabojāt..
- ko sabojāt? es saprotu, ka es nedrīkstu zināt, ka tu spļausi, citādi nepalīdzēs, bet tu jau pats sāki uzdot jautājumus!
- da netaisījos es tev spļaut acī! es pat neko par nekādiem miežgraudiem nezinu.
- nē? ko tad tu taisījies darīt?
- nu nevajag tēlot, ka.. ai!
[viņa ietur pauzi, pēc Džūlijas Lambertas metodes]
- nu labi. es gribēju.. lai tas ir mūsu pirmais skūpsts.
- tiešām? bet kāpēc?
- ārgh, tu esi neizturama!
- labi. cits jautājums: tu joprojām vēlies mani noskūpstīt?
- hmm. šobrīd laikam vairs nē.
- 'laikam'.. labi, bet varbūt tu varētu man tomēr iespļaut acī?


[tā saruna bija ļoti ātra, iespējams, pat gāja paātrinājumā, jo es tur biju tikai kādas 30 - 40 sekundes, ja ne mazāk.. bet visu to dabūju dzirdēt]
LinkLeave a comment