Par nēģeriem nezinu, bet, domājams, tuviešiem tā bija šamaniska tradīcija, līdz ar to - loģiski, ka ne nu lielākā daļa cienīja, ne klausījās katru mīļu dieniņu.
| From: | starro |
Date: | December 11th, 2006 - 05:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
rīklesdziedājumi ir rituāla sastāvdaļa ar rezonasi un vibrāciju novedot sevi transa stāvoklī. visi ar to nenodarbojās, bet uz vērotājiem tas atstāj iespaidu. un tradicionālās kultūrās tā ir pieņemtā dziedāšanas tradīcija. visiem. tradidicionālās skaņveide cieši saistīta ar dziedāšanas funkcionalitāti. mums tā ir izklaides kategorija, viņiem - fizioloģiska un praktiska (saistīta ar gaitu ritmiem, transcedentālo). mazi bērni skan (runā, raud, dzied, brēc)dabiski. vēlāk mūsdienu estētika un jaunā tradīcija liek zaudēt šo znaju.
| From: | ieva |
Date: | December 11th, 2006 - 05:13 pm |
---|
| | | (Link) |
|
o, atceros kā Muktupāvels Valdis lekcijā demonstrēja virsskaņas dziedājumus laikam:)
| From: | dejavu |
Date: | December 11th, 2006 - 05:39 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Bet tad, kad klausījās, tad cienīja gan.
Es biju ļoti aizkustināta, kad Mongoļu rīkles dziedājumu kolektīva ierakstos pēkšņi atskanēja pavisam nerīkliska "Ei, moroz, moroz...".