- 17.12.25 06:22
LSM. Katrs fiziski neaktīvs cilvēks valstij var gadā izmaksāt pat 800 eiro
- 3 rakstair doma
- 16.12.25 17:24
ja drīkst jau prasīt dāvanas, tad es šogad zem eglītes gribētu lielāku spēju sēdēt vienā telpā ar cilvēkiem, kas izraisa diskomfortu - politisko vai feministisko uzskatu, vai ētisko sistēmu nesaderības dēļ, privātajā vai darba dzīvē
jo man vienkārši nav tādas spējas kaut ko nepamanīt vai norīt,
vai iespēju arī atgriezties tādā vietā, kur es uzticos
es esmu kā Haravejas kiborgs, es nevaru atgriezties zaudētajā paradīzē, jo es to nepazīstu.
ir jāveido kaut kas uz priekšu, kaut kāds morfējošs amalgāma sakausējums, kas ir anatomiski pilnīgi neiespējams, tomēr elpo. kaut kas, kas izklausās pēc Freda Motena ģeneratīvās neiespējamības džeza. kaut kas tik neiespējams kā šī trompete:
https://open.spotify.com/track/6mVuiHh2pgdCEHcDkv52ds?si=3ee373501afc45f6 - 8 rakstair doma
- 16.12.25 16:57
Runājot par "Rietumu kreisajiem", es nezinu vai mani vairāk uztrauc la la la skatīšanās otrā virzienā, kad pie mikrofona pienāk "asinszemes" un to pieredze ar komunismu, vai arī tas, ka pašlaik notiekošā Krievijas-Irānas-Ķīnas konsolidācija tiek uzskatīta par kaut ko foršu, cerīgu, vai, labākajā gadījumā, mazāko ļaunumu
- 0 rakstair doma
- 16.12.25 14:24
par foršāko filmu, kuru noskatījos pagājušas nedēļas nogalē
"billy bathgate" no deficīta kinopieredzē, 1991.g., režisors Roberts Bentons (kurš "Krāmere pret Krāmeri"), scenārists Toms Stopards (kurš tad vēl scenārijus rakstīja ķinītim), aktieri vispār kaut kādi ļoti jauneklīgi - Kidmena turpar skuķis vēl pirms rinoplastikas, Brūsu Vilisu noslīcina pirmajā trešdaļā, Dastins Hofmans vispār absolūtākajā praimā, Bušemi vēl rojālajos titros neuzrāda
vienīgais čuvaks ar pieredzi liekas Tucci Gang varonis (no steitenainlandas karaļā dziesmas šajā sakarā "viņš ir precējies ar Emīlijas Blantas māsu / un tas ir gandrīz tāpat kā ar Emīliju Blantu!!!"), Lī Stenlijs Tuči, kurš vienmēr un visur izskatās uz gadiem 50, arī bērnībā, un arī tagad, kad viņam laikam jau ir pāri 120.
ļoti iesaku- 1 rakstair doma
- 16.12.25 10:43
JAUNS.LV Nesen laulību šķīrušā boksera un Rīgas domes deputāta Maira Brieža un Latvijas batutu fitnesa zvaigznes Aleksandras Kurusovas starpā uzplaukušas simpātijas.
- 5 rakstair doma
- 14.12.25 10:08
Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.
Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.
Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.
Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.
p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.
PiF PAF
Prieks jūs redzēt!
P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.- 56 rakstair doma
- 14.12.25 22:41
klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu]
- 0 rakstair doma
- 14.12.25 01:42
kā viņš netiek vaļā no akcenta
taču jau piectūkstošo spīču angļu valodā stāsta- 1 rakstair doma
- 13.12.25 16:39
joprojām:
Decembris 24., 2005
11:57
bet es jaunajā gadā negribētu satikt pseidodraugus
(5 raksta | ir doma)- 0 rakstair doma
- 13.12.25 09:51
Iekšā ej pa maliņu un, ārā ejot, paņem līdzi pārspriegumu. Tu jau jūti, vai tev kaut kas iznāk līdzi vai nē.
- 0 rakstair doma
- 12.12.25 20:07
You exist in this darkness. Rebels. Creeps. Outcasts. Loners. People who hate everybody. People who feel uneasy around everybody. People who know everyone hates them. People who hate being tied down, restricted, constricted, and huge whirling snakes. The snakes climb around your neck and arms. The woman who’s the mother of snakes takes you in.
Kathy Acker- 3 rakstair doma
- 12.12.25 18:24
Esmu izsmēlis visas citas iespējas, palikusi tikai opcija teksts kā bomba, spridzeklis, atomsprādziens, bet man ir žēl dzīvās radības, tāpēc esmu pret spridzināšanu, bet figuratīvi tas ir ne tikai pieņemami, bet pat nepieciešami, bet, kā man kā fiziskai būtnei tikt galā ar enevitablo спросят?
- 0 rakstair doma
- 11.12.25 14:59
varbūt kāds vēlas no manis atpirkt 2 biļetes uz 06feb2026 izrādi @ Nac teatr "Bastardi"?
nopirku,
bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā.
Man sajuka..
ja te neviens, meklēšu citos tīklos.- 2 rakstair doma
- Man kaut kur
- 11.12.25 10:33
atkal jāieraksta The Dusma.
Vispirms atkāpe. Tikko uzzināju, ka vakar mirusi Rita Aksenoka...
Dīvainas sagadīšanās pēc šonedēļ bindžoju netīšām atrastu itāļu seriālu Imma Tataranni: Deputy Prosecutor, (latviski un par brīvu skatāms šeit: Imma Tataranni. Likums papēžos). Kvalitatīvs, Itālijā ļoti mīlēts seriāls, skatoties nodomāju, ka varētu taču Aksenoku kā prototipu paņemt un uztaisīt ko līdzīgu. Nacionālā teātra izrādi — veltījumu R. Aksenokai neesmu redzējusi (un arī visticamāk neskatīšos, nepatīk aktrise, kas tēlo galveno varoni).
Bet tās manas dusmas par ko citu. Un vispār vairāk jau skumjas (dusmas rakstot noplaka). Vai ir vieta cerībai, ka izaugs kāda jauna Rita Aksenoka? Ja, kā lasu te: Agnese Zeltiņa un Dita Grauda piepilda mazu meiteņu sapņus. Tik sievišķīgas dāvaniņas!, četrgadīgas meitenītes sapņo par kosmētikas komplektu. ČETRGADĪGAS!- 0 rakstair doma
- 10.12.25 18:14
Redzēju kādas 20 militàrās tehnikas vienības braucam pa Tallinas šoseju. Uz Latgali?
- 0 rakstair doma
- mana rīga
- 10.12.25 15:22
2025. gads. Informācija par notikumiem ir instagramā, tapēc piesekoju tur dažiem mūziķiem. Parasti parādās afiša un tad ir jāzīlē vai jāpēta, kur kad ir koncerts. Piemērs:
"💫“WunderKombināts. Piekļuve / Access” atklāšanas vakars ar karstvīnu un piparkūkām 9. decembrī, 19.00 @raa_riga @veldze 🎈
✨Pēc izdevuma prezentācijas vakars turpināsies ar Miķeļa Dzenuškas džeza trio koncertu plkst. 20.00. @mikelis.dz radītā mūzika ietver džeza, fanka un akadēmiskās mūzikas elementus.✨"
Ar lielu klikšķināšanu sapratu, ka tā veldze ir kautkur starp Matīsa un Bruņenieku ielām, dažādi resursi norāda dažādas adreses. Kas ir Wunderkombināts nezinu, bet itkā tā nav nepieciešama informācija.
Laicīgi izeju no mājas, aizbraucu ar trolli līdz Bruņinieku ielas pieturai, nolēmu iet uz Bruņinieku ielas adresi. Neko neredzu, nesaprotu, ar neliela parkūra palīdzību izgāju cauri kvartālam un dzirdu balsis. Uzeju aukšā kaut kas starp karaoke un erudīcijas spēlēm. Publika pie galdiem, neizskatās džeza tips, meklēju tālāk.
Izstaigāju tukšas telpas, uzzinu, kur ir kautskis un visādi hipsteru veikali un "radošās" telpas. Neko neatrodu.
Tad izlasu raa_riga (??) aprakstā, ka atrast var, redzot skursteni no Matīsa ielas. Izeju uz ielas, ieeju citā pagalmā, tur mūziķi pīpē! Es domāju, ka man ir paveicies, jo no laicīgās iziešanas palikušas piecas minūtes. Eju meklēt, ieraugu skatuvi, skatuves gaismas un mūziku. Uzraksts uz durvīm -> Ieeja pa kreisi. Apeju mājai apkārt atrodu ieeju, novelku jaku. Sarkans pasākums, 90% sievietes apmēram vienā vecumā, sarkanvīns, dāma paraksta grāmatas, domāju - tas būs tas iepriekšējais ievilcies. Bet nav instrumentu. Marimba tomēr aizņem vietu. Pēc kāda laika apskatos, ko paraksta.
MĀMIŅDZEJA! Kas tas ir nezinu, bet skaidrs ka ne WunderKombināts, atstāju daiļās dāmas un ar jaunu cerību eju ārā lietū. Klusums. Mūziķu vairs nav. Visas citas durvis ciet.
Izeju uz Matīsa ielas eju tālāk, ņemšu kā datorspēlēs, kad jāizkļūst no labirinta, vienkārši iešu gar vienu sienu. Un tur ir koncerts. Cits radošais veikals, balta gaisma, dāma kaut ko paraksta, dāmas pļāpā, dzer, bet stūrī džezs.
Sasveicinos ar suni, aizeju tuvāk pie mūziķiem un apsēžos uz palodzes pie skatuves. Pāris cilvēki paklausījās šo elitāro 40 minūšu skaņu, citi dzēra vīnu un pļāpāja, kā jau tādos pasākumos jādara. Biju priecīgs par cenu, kas bija par velti.
Jo kāda tad ir tā īstā cena mākslai.?!- 1 rakstair doma