Vardarbība ir stulba. Es vienkārši nesaprotu, kā daži cilvēki var būt tīīik debīli un rīkoties tik debīli. Kā tas tā notiek, ka kādā prātā izveidojas tāda doma, ka vajag vienkārši uz ielas savākties un kādu piekaut. Pēdējā laikā par daudzām lietām ir tāds sašutinājums. manam prātam nav aptverami, kur tādos gadījumos ir prāts.
Un to cilvēku debīlisms čakarē citu cilvēku labās idejas, darbu, laiku, nodomus un nervus. manus arī.
Lai tas viņiem ir par spīti, ka man tāpat beigās viss nāk par labu.

Daudzi likumi arī neļauj īstenoties labiem nodomiem. Kaut gan pašiem likumiem to būtu jāregulē, lai būtu vairāk labais un mazāk ļaunais. Bet tā kā cilvēki paši ir ļauni, tad tas tā īsti nedarbojas un aizliegumi tiek piemēroti aizliegumu pēc, nevis izvērtējot nodomus. Tas nav nekas jauns, vienkārši nupat aktualizējās šī tēma.

Dievam ir baigi smalkais plāns. Tad, kad ir tur iekšā liekas, ka esi pīrāgā ar zapti un zapte nekad nebeigsies, bet ir baigi kruti, ja beigās sanāk tā, ka var aptvert un redzēt, cik viss ārprāts ir bijis izplānots un vērtīgs. Un pēc tam skatoties tā ir nevis vienkārši zapte, bet viens vesels kopums. kā pīrāgs. Vienmēr tā nav, ka pēc tam to saprot, bet es zinu, ka pats plāns tāpat vienmēr ir.

Tagad man ir prieks, ka no tā, ko es daru, ir citiem prieks (: