sapnis
mēs ar kaut kādām meitenēm, kuras es nepazīstu, bet sapnī pazīstu ejam caur Grēcinieku ielas tuneli. Tur stāv viena čigāniete un pārdod automašīnu. tunelī. automašīna karājas gaisā. Kad uzkāpj pa trepēm augšā stāv vēl viens čigāns un visus kas iziet no tuneļa sagriež ap savu asi, nu taa kaa kad peec tam nevar taisni paiet. Mani viņš tikai paceļ un noliek gabaliņu tālāk. Mēs iekāpjam tramvajā, kurš ir šausmīgi oldskūls un nesauc pieturvietu nosaukumus. Tā vietā tiek atskaņots tramvaja "moto": "Galvenais, ka iet uz priekšu". Tā mēs braucam ar tramvaju, bet vispār mēs ar viņu peldam pa upi. Un pa brīdim tomēr virs upes vai kaut kādiem lieliem dīķiem. Upe ir dziļa, strauja un ļoti netīra, ir tāds kā upju labirints. Vispār izrādās, ka tas ir kaut kāds pasākums par dabas aizsardzību. Mēs sēžam krastā un viena no meitenēm izdzer minerālūdens pudeli un iemet ūdenī. Pēkšņi viņa atceras, ka ir taču jāaizsargā daba un metas pudelei pakaļ. Upē ir liels atvars, kurā ierauj pudeli, meiteni arī. Mēs sākumā uztraucamies, bet tad atceramies, ka atvars taču pats izmet krastā, vajag tikai ļauties. Ir kaut kāda dikti smalka bagātnieku māja un tur ir tāds kā liels gliemežvāks kurā ir ola. Un tā meitene, kas tika ierauta atvarā izšķiļas no tās olas.