annāputra ([info]sivns_sniegaa) rakstīja,
@ 2010-03-02 18:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
'cause I like birds
Man tā kā gribās kaut ko uzrakstīt par tām 10 dienām Austrijā, bet. Bet, īsti nezinu, vai vajag. Varbūt man liekas, ka noformulētas sajūtas nobāl.

Bija vienkārši neticami forši. Es gribu palikt tajā notikumā un tajā sajūtā. Ka viss ir tik satriecoši, ka laiks varētu apstāties. Kaut es varētu paņemt kaut ko līdzi, ko šejienes ieradumu normas nespētu pieveikt. Es gribu turpināt dejot uz ielām un smaidīt cilvēkiem. Ah, ziniet, tā atkal ir tā sajūta, kad dzīvība sevī ir izbaudāma kā fizisks lielums. Unbelievable.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

el
(Anonīms)
2010-03-02 23:25 (saite)
beidzot, beidzot, BEIDZOT ir kāds ieraksts. kaut vai šitik! :)

(Atbildēt uz šo)


[info]liig_
2010-03-03 02:27 (saite)
pat Latvijas cilvēkiem patīk, ka viņiem smaida. paties.
un dejot uz ielām ir vienkāršāk, nekā šķiet.
(vismaz.. tādas ir manas domas)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]sivns_sniegaa
2010-03-03 11:56 (saite)
nu jā. it kā vienkārši, bet tai pašā laikā nē. jo ir tik daudz kas iekšā, kas neļauj to darīt. un vajag kaut ko no ārpuses, kas maina iekšpusi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2010-03-03 16:22 (saite)
brokolītis tik smaida un plaukšķina savas roķeles.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?