Lai kur jūs tagad būtu, iedomājieties kādu klišeju, kaut ko, kas jums šķiet visbanālākā banalitāte. Un tagad paskatieties apkārt, lai kur jūs tagad būtu - lūk, tā ir! Apbrīnojami, ne, kā prāts strādā! |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 6. Maijs 2016, 15:49, virginia_rabbit commented: man liekas, man nekad tā nav. es ilgojos lai būtu. lai gan nevaru spriest - netiku galā ar uzdevuma pirmo daļu, nevarēju izdomāt klišeju. Rakstiski to ir ļoti grūti ilustrēt, izskatās pēc meliem. Dežavū arī nevar atstāstīt, un šis ir tuvu, bet ne gluži. Jā, varbūt speciāli izdomāt neko nevar, man jau arī tas tikai gadās, nevis tiek nolemts. Piemēram, atveru nesena teksta lappusi, kas sākas ar Belle Epoque pieminējumu, un nodomāju bļa, lūdzu tikai ne absintu. Un re, nākamajā rindkopā tas apdziedāts. Nolieku grāmatu malā, taisu kafiju pie saulaina loga, un domāju: vēl tikai tā "viss būs labi" taureņa trūka. Un re - lido, maita. Vēl tas varbūt ir līdzīgi tai asociāciju spēlei, ko Fuko svārsta čaļi redakcijā spēlēja, un ne tikai tur: tiec ar pieciem soļiem no Platona līdz cūkai. Lūdzu! Platons-ideja-manierisms-ota-sari-cūka On 6. Maijs 2016, 16:56, virginia_rabbit replied: fui, absints. eww. es pārlasu lielisko Getsbiju, un tur viņš pa mileni, bet iet garām klišejām. |