Pegijas · Lī · interjers

es esmu gļēva dezertiere, cik sen jau rakstu vairs tikai zem atslēgas, anonīmie klāt netiek, bet, jāatzīst, arī tā saucamie "draugi" jau var izrādīties dročītāji. un tāpēc es slēpjos vēl vairāk, un rakstu vēl mazākai grupai kā "draugi".

tas nav par to.
Nē, nu, daļēji ir. Kad sāku, nebiju domājis, ka lai rakstītu cibā, būs vajadzīga drosme.

Klusēju. Redzu.

par šito es mīlu tevi un cibu

for one - baigi interesantu bildi esi te uzradījis. proti, tie gestapovieši, kas dročī uz ebrejiem, kā paralēle absolūtam takta iztrūkumam internetā. domāju par to, kas reāli tādā situācijā uzbudina to cilvēku, kas dročī uz šo ainu? proti, no kurienes tur seksuālais moments? un liekas, no dzīvniekiem, t.i., tas nav primāri seksuāls as in ar seksu kā reprodukcijas procesa daļu saistīts moments, bet vnk the ultimate pazemojums, nu, tas punkts vēl uz i, lai apzīmogotu vēl pa virsu to statusu. un pie armijas piederas - klaji vīrišķa lieta vīrišķā hierarhijā. no turienes varbūt arī doma, ka geju nīdēji ir way more - burtiski! - homo-seksuāli kā pašiem šķiet.
bet kas motivē dāmas noraut savas cepures un cimdus un mesties dubļu baļļā plūkties? savā ziņā kas ļoti līdzīgs, bet es nevaru sataustīt šeit to pašu erektēta peņa draivu, tā uguns novadās citādi un varas intereses ir citādākas. dāmas plūcas par right n wrong bez tiešas iegurņa līdzdalības imho, tāda ļoti paštaisna ballīte.

however ne jau ciba viena tāda, tas pats tak visur - vislabāk man patīk, kad cilvēki nozākā mirušos. tā ir tipa virtuāla uzvara pār nāvi or what? es esmu labāks par tevi, jo esmu dzīvs! :D burvelīgi, tālāk toč - again: burtiski! - nav kur :D sweet taste of victory, un smadzenes šauj kā trakas savus labsajūtas hormonus...for about 30sec, lol, vai kā nu tur. tad vajag atkal kādam vietu ierādīt, kādu patiesāt - čista tak, dļa podģeržķi samočustvija.