Rakstu, nodzēšu, rakstu atkal, pēc brīža arī to izdzēšu, atkārtoju procesu atkal un atkal, un tad vēlreiz.
Īsumā — iekšā atkal uzpeldējušas visādas draņķības (jā, zemapziņa, fuck you very much), kā [netiešā] rezultātā esmu uzšuvusi pasaulē seksīgāko un foršāko peldkostīmu, ilgi gribēto kleitu un svārkus, bet virtuvē tikmēr smaržo citronkanēlīgi muskatriekstains persiku pīrāgs un vista tomātbazilika maskarpones mērcē. Esmu aizņemta un trenēju savus nedomāšanas skillus, vienvārdsakot.