Kolēģe mani sakaunināja, ka es tikai klepoju un klepoju, un klepoju visu cauru dienu, un nemaz neārstējos*. Tagad esmu sagrabinājusi skapī (un mazliet - aptiekā) treju veidu tabletus (Falimint, Strepsils Intense, Decatylen) un divu veidu sīrupus (Pini Plus, Bronhosan), un divus pūšamos aerosolus (FaryngoSpray, LaryngoSpray). Kamēr to visu pa vienai devai ielieto, jau pienācis laiks sākt visu par jaunu.
*"Nemaz" - tas nozīmē "šodien". Pagājušajā nedēļā es ārstējos. Šodien - nē. Jā, brīžiem man nolaižas rokas. Kopš iestājusies ziema, es neesmu bijusi vesela nevienu dienu. Nepārtrauktas kakla sāpes, temperatūras, iesnas, jūtīgas ausis, nesaprotamas kreveles, konjuktivīti, muguras sāpes, asiņojošs deguns, migrēnas utt etc. Es dzeru zāles katru dienu, un visas dienas. Protams, ka tas nav nekas nāvējošs un tā kā šobrīd man ir iespēja (gan neklātienē) vērot, kā tās pašas kolēģes vīrs, cilvēks, kas 40 gadus bijis vesels kā zirgs, nokļūst slimnīcā un iznāk no tās jau kā invalīds, kam medicīna atmetusi ar roku, kauns kunkstēt. Taču brīžiem ļoti gribas.
// Bāc, kamēr šo visu rakstīju, aizmirsu, kas no aptieciņas man tagad jāēd...