Shelly -

09:56 am

Un vēl šodien notika kaut kas neticams.
Ap septiņiem no rīta nolēmu aizčāpot pēc cigaretēm un tramvaja biļetēm. Viens kiosks izrādījās slēgts, atlika doties tikai uz Ze Kiosku (http://klab.lv/users/shelly/639233.html).
Sirdij trīcot devos pie apgaismotā lodziņa un Tās Pašas Pārdevējas. Samaksāju, paņēmu pirkumu, paņēmu atlikumu un piepeši pārdevēji maigi iejautājās:
- Vai Jūs neesat tā meitenīte, kas te aizmirsa naudiņu?
Mana sirds apmeta kūleni.
- Ne gluži aizmirsu, - es teicu. - Bet zināmas domstarpības par pieciem un divdesmit latiem mums bija.
Secinājums: ko gan es darītu bez sava vīra? Ko gan es darītu bez vīra, kas pirmdien uzcepa briesmīgi indīgu vēstuli Narvesen vadībai, ko vienlaikus izsutīja arī PTAC? (PTAC atbildēja, ka šajā gadījumā jāvēršās Policijā par neizdoto naudu un VIDā par neizdoto čeku, viņi nekā palīdzēt nevarot, bet tas jau vairs pat nav svarīgi).
Nākamo minūšu gaitā es noklausījos stāstu par pārdevējas miega traucējumiem sakarā ar maniem "aizmirstajiem" latiem, apliecināju savu godīgumu, dabūju aploksni ar Ls 15 un šokolādi, un lecu mājās kā jauns pingvīns, īsos spārniņus šausmīgi priecīgi plivinot.