Kad esmu pieaugusi, beidzot saprotu teicienu par vienām durvīm, kas atveras, kad otras aizveras. Tās vienas durvis pieder trauku mašīnai un otras - veļas mazgājamai mašīnai, un es tās virinu uz riņķi vien, uz riņķi vien...
Man jau vēl arī nav trauķenes. Pagaidām mēs varam tās vietā virināt ledusskapi. Vai cepeškrāsni. Vai pieliekamo. Vai uz slotu kambari. Vai kaķu smilšu kastes durtiņas...Durvju ir ārkārtīgi daudz!