|
Septembris 29., 2026
methodrone
 | 17:14
Es nesaprotu cilveekus, kas briivi runaa internetaa, saakot ar politiskaam paarlieciibaam liidz pat mom content Instaa..
Ja senaak es saaku rakstiit ierakstu un tad izdomaaju, ka vinjsh nav pietiekami angsty un eksistenciaals, tad tagad es biezhi nepabeidzu un izdzeeshu ierakstus, kas ir paaraak patiesi prieksh muusdienu 2+2=5 balliites.
Big brother / AI is always watching, so vieniigaa vieta (for the time being) kur pateikt kaut ko patiesu vai sirdiigu ir mazaa blocinjaa istabas stuuriitii. Vai varbuut lietot vobliigas metaforas un edgy epitetus, my favourite.
Vai arii to uzziimeet? Vai ziimeet veel driikst? Bez teksta?
|
ulvs
 | 17:58
Naids pret krieviem latvietim jāredirektē uz darbu ar krieviem, palīdzot viņiem apgūt latviešu valodu. Vai vismaz angļu.
(Aiztaisi muti, ja gribi rakstīt, ka negrib mācīties; negrib, jo noteikti nevēlas sastapt tevi)
|
ulvs
| 17:40 -
Atklātība, pieredzes (at)gūšana, ķermeniskums medicīnas un uzspiestas vientulības vietā.
Raksts tapis ar mērķi veicināt atklātus, intīmus dialogus un aizstāt novecojušo teoriju par "smadzeņu ķīmisko disbalansu" ar holistisku, uz kustību un komunikāciju vērstu izpratni par realitāti.
Katram garīgi slimajam ir pienākums pret sevi - atrast citu garīgi slimo, ar kuru izveidot attiecības ar mērķi palīdzēt vienam otram transcendēt savu garīgo kroplumu, izmantojot pilnīgu transparenci par traumas ģenēzes cēloni, kopīgu darbu un savstarpēju pieskatīšanu. Pirms emocionāli reaģējat uz teikto, aicinu izlasīt līdz galam manu, kā Junga skolnieka, analīzi par mūsdienu „dekonstruēto“ sievieti un vīrieti.
Sievietes, kuras pārņem viņu animus puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar vīriešiem, jo šī dvēseles disbalansa dēļ viņu apziņā notiek nepārtraukta analīze par netaisnībām. Tas ir tas, ko sauc par principa prevalēšanu pār saprātu. Sieviete bioloģiski, un tāpēc arī vēsturiski, ir izteiktāks aprūpes spēks (a force of nurture). Tāpēc, atraujoties no vīrišķības, kuru viņas vēsturiski piedzīvoja kontaktā ar pretējo dzimumu un savienībā ar ko dabiski tika realizēta viņu sievišķā puse, viņas izjūt neaizpildāmu tukšumu. Ikdienā atrautas no sava vēsturiskā stāvokļa (ģimenes, kur blakus vienmēr bija pretējais dzimums), viņas šo tukšumu organiski līdzsvaro, injicējot vīrišķību savā realitātes uztverē: domās un darbībās.
Vīrieši, kurus pārņem viņu anima puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar sievietēm, jo kļūst pārmērīgi sentimentāli un nes savu vientulību visur, kur iet. Viņi kļūst sociāli raustīgi: sabiedriskās vietās, starp svešiniekiem, stabilas runas vietā plūst nopūtas un citi izsaucieni, jo šāda vīrieša apziņa ir piesātināta ar sevis žēlošanu. Tas var izpausties dažādi, arī kā akls materiālisms, kurā vīrietis dvēseles tukšumu mēģina aizpildīt ar lietām. Un to visu paātrina laikmeta vadošais gars un ekonomikas doma par „the art of the deal“, nepārtrauktu efektivizāciju - neesošas, neīstas vērtības ģenerēšanu no nekā.
Ja dzīve kapitālisma verdzības sistēmās (atvainojos par izteicienu), kur cilvēks tiek ieslodzīts kubikulā kopā ar citiem tādiem pašiem apjukušajiem, kurus vada asinskāri un no sava gara atsvešināti cilvēki, lai ģenerētu ciparus (burtiski - digits) no nekā par neko (reklāma, apdrošināšana, banka - visas tās sistēmas, kas sagrūtu, atkal iestājoties dabiskajam stāvoklim: ēst, patverties, vairoties, nogalināt), netiek līdzsvarota ar fizikalitāti, piedzīvojumu, skaistuma meklēšanu un, atļaušos teikt, zināmu dzīvnieciskumu, tā nogalina spēju būt asam. Tā nogalina spēju būt cilvēkam.
Skumjākais ir tas, ka psihiskās veselības aprūpes personāls lēni seko zinātnes secinājumiem: oficiālais kurss joprojām ir ķīmija un vientulība/izolācija, nevis, teiksim, fizikāla rutīna un biedrība, kopīga jēgas ģenerēšana. Cilvēki, dzīvodami šādās neefektīvās un ikdienā neorganiskās sistēmās (neorganiskās, salīdzinot ar to, kā realitāti pieredzēja cilvēks lielākajā daļā no homo sapiens evolūcijas laika - kad kustība, biedrība un kopīga jēgas rašana, izdzīvojot, bija katras dienas galvenā tēma), instinktīvi apzinās, ka psihiskās veselības ārstēšanas metodes ar ķīmiju un uzspiestu vientulību vairumā gadījumu ir pupu mizas (rakstu „vairumā gadījumu“, jo, ja cilvēks ir novests tik tālu, ka vairs nespēj domāt un savienot savas darbības ar dzīvības uzturēšanu, zāles un uzspiesta vientulība IR īslaicīgs risinājums). Tāpēc nav ticības, tāpēc apdziest liesma, jo rodas sajūta, ka dzīvē viss ir bezcerīgs. Jo netiek praktizēta jēgas ģenēze. Jo nenotiek kustība kopā ar citiem cilvēkiem.
Ar zālēm nevar izārstēt to, ka tu nefunkcionē tā, kā funkcionēja tavi senči. To nevar izdarīt arī ar līdzjūtību. Tikai ar viedu, kontrolētu komforta noārdīšanu, tikai ar maskulīnās piedzīvojumu kāres atgriešanu vīriešos, tikai ar sieviešu berzi ar šādiem vīriešiem! Kaut vai vienatnē, bet eksplorācijai jābūt tieši tādai, kādu to atceries no bērnības! Jo tad tu zināji, kas ir pieņemams un kas nē: gāji un strādāji kopā ar citiem puišiem un meitenēm (ja vien tev nebija traģiska bērnība un tu tiešām nespēj atskatīties uz laiku, kurā efektīvi funkcionēji - tādā gadījumā atvainojos; lūdzu, piedod, ja liku tev justies slikti).
Ķīmiskā disbalansa teorija ir zinātniski novecojusi - to atzinusi pati zinātne*. Lai dzīvo desensitivizācijas terapija, lai dzīvo fiziskā terapija, lai dzīvo dziļa, patiesa, atklāta saruna bez jebkādām pretenzijām starp vīrieti un sievieti. Un starp visiem cilvēkiem vispār.
* https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S266656032200038X
|
gnidrologs
 | 15:02
Nu karoče, pāris stundas atpakaļi biju krimiķu iecirknī Gaujas ielas 17.
Mani uzrunāja acīmredzami homoseksuāls jauns puika (23-25)(inspektors Šmits lol), kurš drīz atklāja, ka mana izsaukuma iemesls esot "antisemītisms". Aizgājām uz viņa vai drīzāk citu kabinetiņu un tur ienāca brūngana meitenīti, kas pat neizskatījās pēc latvietes un bija labi ja 20 gadus veca. Sāka man bārstīt vēl tupāku propagandu. Uz maniem jautājumiem par ko tieši esmu izsaukts uz iecirkni, neko nespēj atbildēt. Es sāku agresīvi troļļot un dirst virsū. Viņi man uzklāj uz galda kaut kādas 8 lapas ar random tekstu un saka "iepazīsties ar savām tiesībām"
Es saku "par kādām tiesībām iet runa"
Protams nav atbildes. Sāku trolllēt vēl vairāk un tur ierodas kaut kāda vecāka vecene, kas laikam saprot vairāk un man palūdz atstāt telpas. Karoče pasūtīja mani dirst. Nesaprata kā sodīt par antisemītismu. Es btw "inspektoram Šmitam" (jā, libšits, ar kuru runāju tiešām bija uzvārdā šmits) skaidroju, ka Izraļu apdzīvojošie aškenazi žīdi ir tikai 10-15 ģenētiski "ēbreji", tikmēr tauta (palestīņi) kuru aškenazi žīdi metodiski slepkavo ir teju 100% semīti. Viņam, protams acis kā bļodas un totāls apjukums.
Jautājums, kurš no Cibas stučīja? Jo obvious, ka no Cibas. Vai nu Boris Štrumfs aka Ctulhu aka mazu bērnu varotājs. Otrs vartiants c00fid19 kaut kāds tur Aivairs vai kas viņš tur? Mindbound aka Arets Paeglis tr sen nav bijis.
Varianti stukačam?
|
methodrone
| 11:10
Katru reizi, kad palasu kaut ko par imigraaciju Telosaa man reaali kremt. Plus veel es domaaju, par ko gan latvieshi raizeejas, jo LV ir visbaltaakaa un monoliitaakaa valsts pasaulee. Protams, es saprotu ka tie ir briidinaajumi, un, protams, ka vietaa.
Tikmeer, mani braukshanas kursi notiek Wood Green, kas ir viens no fantastiski multikulturaalaakajiem rajoniem Londonaa. Vakar es tur braucu ar 29 autobusu un ierubiijos, ka esmu vieniigais baltais pasazhieris autobusaa. Taapat arii pashaa rajonaa - ja es redzu kaadu balto cilveeku, tad ir taa 'Ooo, cik interesanti, ka te ir arii kaads baltais, interesanti vai iemaldiijies, vai te dziivo.'
Reaali taada jau arii buus Latvijas, vismaz Riigas naakotne, neizbeegami.
Un pat ne paarmetot nebaltajiem, jo lielais vairums no vinjiem ir vienkaarshi cilveeki, kam svariiga ir gjimene, saticiiba un likumu ieveeroshana. Bet pats fakts, ka baalelinju kultura izpleenees un buus tikai a rare instance of curiosity amongst the sea of others.
|
Septembris 28., 2026
ulvs
| 01:56
Sister Irene O'Connor - Fire of God's Love (1973) ir augsta autsaideru mūzikas pilotāža. Kāda austrāļu māsa, kura Singapūrā kalpoja dievam, izlēma ierakstīt negantu psych folk albumu, inspirējoties no gospeļiem. Lai sludinātu dieva mīlestību.
Jāņa evanģēlija 8. nodaļas 12. pants: Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nevairosies tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma."
Šai mūzikai ir tik savdabīgs hedrūms, ka, klausoties to, ir sajūta, ka smadzenes tiek at-pie-sār-ņo-tas. Un dzimst jauni neironu tīkli.
|
ulvs
| 01:08
Tu, neizsakāmais avot,
Tu, absolūtais sākumpunkt,
Tu, radikālā transcendence,
Tu, gaismas emanācija,
Tu, visas radīšanas pamats.
|
Septembris 27., 2026
ulvs
| 22:21 - Gustav Dorē - Asaru ielejā (1887)
|
Septembris 26., 2026
ulvs
| 23:08
Just don’t be a sad fucker, fucker.
Just don’t.
|
ulvs
| 12:57
Mans mīļākais albums pasaulē ir "Sapņu paviljons" (Harold Budd / Brian Eno, 1978). Katru reizi, kad es klausos to, man ir sajūta, ka es atdzimstu savas mātes miesās. Es vēlētos kaut es kādreiz spētu radīt tik nozīmīgu mūziku, kas mani aizkustinātu vairāk nekā mūzika, ko esmu radījis vai kas ir radīšanas procesā.
|
ulvs
| 12:49
Poll #21760
Open to: All, results viewable to: AllKurš grupas nosaukums skan krutāk?
|
ulvs
| 12:43 - 1. pants
Ir jānojauc globālā ciešanu arhitektūra un jāuzbūvē jauna, kurā ciešanas ir nedaudz mazāk.
|
ulvs
| 12:04 - …but the people are retarded
Demokrātija ir cilvēku vara, bet cilvēki ir dalbjobi. Ja cilvēki ir dalbjobi, politiķi ir dalbjobi. Ja politiķi ir dalbjobi, gara kultūra nav iespējama - fokuss ir tikai uz lielā biznesa interesēm.
Ja paskatās uz supranacionālajām alfabēta organizācijām, var vienkārši apkakāties, kādas muļķības tur manifestē savu pasaules redzējumu eksaltētie globālo biznesa impēriju prinči. Nedelegāti lemj par visas pasaules idiotu likteni, kamēr paši risina savas traumatiskās, mikroskopiskās problēmas - berzējas savstarpējā gara truluma olimpiādē. Un tikmēr ierindas trulenis neredz tālāk par savu mazo komfortu, savām jobanajām brīvdienām, savu izpisto ģimeni un nepateicīgajiem draugiem, kuru drīz vairs nebūs.
Ja es būtu despots, cilvēkiem vispār nebūtu brīvdienu. Tie, kas izvēlas neredzēt un nedzirdēt mīļā miera labad, nav pelnījuši ne mieru, ne atpūtu. Viņi ir pelnījuši tikt nodarbināti un būvēt kāda cita labumu.
P.S. Es rakstu šos vārdus ar vieglu roku un atbrīvotiem vaibstiem
|
methodrone
| 07:41
Vakar noskatiijaamies jauno filmu par baby Ted Kaczynski. Dude, he was right obviously, about everything.
Vienmeer arii kad es lasu kaut kaadas zinjas par cilveekiem, kas ir bijushi supergudri vai iipashi, un tad vinji labaakajaa gadiijumaa izpleen nebuutiibaa vai sliktaakajaa gadiijumaa kaa no kraujas nokriit dziivee. It is just very very very fucking existential, un es nevaru sagaidiit runaat ar menedzhementu par to peec naaves.
I do wonder Mr Potter vai jebkur ir esibas versija, kur cilveeki var vienkaarshi dziivot peec labaakaas sirdsapzinjas, bez bezdieviigaam tragjeedijaam un transcendentaalaam dusmaam un baileem. Fuck this reality, a little bit. Un, nezinot konstruktiivaaku pieeju, vienpatiiba/savrupiiba man tieshaam biezhi shkjiet vislegjitiimaakaa atbilde taadai esiibai.
|
gnidrologs
| 00:31 - convoluted haiku
Dostojevskis teica: "Kad cilvēki pārstās ticēt Dievam, tie sāks ticēt visam"
Kad pirmo reizi parsēju šo frāzi, likās vai nu kriptiska huiņa vai tipiska konservatarda ramblings
Tad es uzzināju par furrijiem
|
Septembris 25., 2026
iive
 | 10:44
Izstādes telefonam velku laukā no Cibas vecos sapņus. 2012. gadā ir tāds interesants:
"sapnī redzēju, ka man iemeties banāns ceļgalā. kāja bija kaut kā atlūzusi vaļā (pašķirama kā kabata tā arī stāvēja, asiņu nebija, sāpes gan) un tur bija sastampāti banānu mīkstumi un mizas. visu laiku vilku, vilku ārā, bet pēc brīža atkal nevaru paiet, atkal banāns kājā."
|
|
|
|
2 (40.0%)