bettyboob -

Šī ir Irēna. Ļoti sirsnīga, tieša un sparīga sieviete. Viņa strādā Neredzīgo bibliotēkā. Darbs ar grāmatām ir tikai viena, un man radās iespaids, ka neliela, daļa no tā visa, ko Irēna dara. Bibliotēkā vienmēr ir kāds, kurš ienācis aprunāties. Kādam vajag palīdzēt sastādīt dokumentu. Vēl citam - saprast kā rīkoties, kā izlauzties caur birokrātijas džungļiem, kam jāizcērtas cauri, lai saņemtu kādu valsts pakalpojumu.

Irēnas bibliotēka ir viena maza, vienkārši, bet mājīgi iekārtota telpa lielajā Neredzīgo biedrības mājā. Biedrība māju tikai apsaimnieko, telpas ir izīrētas zobārstiem, notāriem un grāmatvežiem. Turpat blakus ir arī ražotnes ēkas, taču tās ir pārdotas un stāv tukšas. Padomju laikā Neredzīgo biedrībai bija ražošanas uzņēmums, kurā strādāja 500 cilvēku, puse no tiem neredzīgi vai vājredzīgi. Zālē, kurā tagad mīt cīņu klubs, notika balles un kongresi. Ēdnīcā vienmēr bija garas rindas un pilns ar darbiniekiem. Ēdnīca joprojām ir, izskatās tāpat kā 80ajos, pat desertu trauciņi uz kājiņas ir tie paši. Tikai ar ēdājiem švaki, neesot garšīgi. Ēkas foajē ar zeltīto N burtu uz sienas arī izskatās kā iesaldēts aizgājušā laikā.

Irēna saka, ka daudzi atceras tos laikus ar nostaļģiju. Uz bibliotēku tagad nāk tikai pēc audiogrāmatām. Grāmatas Braila rakstā vairs nelasa, tikai dažreiz kāds atnāk un palūdz kādu glaudāmgrāmatu palasīt turpat uz vietas. Domāju gan, grāmatas Brailā ir ļoti lielas un biezas. Grāfs Monte Kristo, viena grāmata, brailā izskatās




Bibliotēkas telpa


Foajē ar Neredzīgo biedrības zeltīto logo uz sienas


Rozā tunelis no Irēnas bibliotēkas uz Neredzīgo dienas centru


Nesen Neredzīgo biedrībā tika atklāta gleznu izstāde, rezultāts vairāku mēnešu ilgām gleznošanas stundām. Atklāšana bija ļoti emocionāls un skaists notikums, ar prieka asarām un pateicību skolotājai par to, ka iedrošināja un atklāja veselu jaunu pasauli. Arī neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir vēlme un nepieciešamība radīt. Tikai bez redzes ir ļoti grūti to piepildīt. Un milzīgas bailes, ka neizdosies. Tomēr kopā ar skolotāju izdevās sajust radīšanai nepieciešamo drosmi un tālākais jau darīšanas un iedvesmas lieta.

Daļa no izstādes gleznām. Vājredzīgie cilvēki neredz pustoņus, tāpēc spilgtās krāsas.


Šī glezna ir gleznota ar pirkstiem pa iepriekš iezīmētām kontūrām. Autore ir neredzīga meitene


Izstādes atklāšana ar Irēnas ceptu ābolkūku, vīnu un pašu sarūpētām uzkodām. Runas arī saka pašu cilvēki.




https://www.instagram.com/irenanbb/