|
Februāris 3., 2013
 | 09:23
Vakar īsti nevarēju aizmigt, sāku domāt par Valentīndienu, un atskārtu, ka man nav nekādu atmiņu par nekādām Valentīndienām, sākot no pirmā nopietnā draudziņa, kad man bija 17. Pat izčekoju cibu, katrā gadā ap šiem datumiem, tiešām, nekur nekā nav - vai nu uz to brīdi esmu bijusi viena, vai ir bijuši kādi strīdi, vai nezinu kas. Pagājušogad, Kristofers man uzdāvināja kartiņu, bet es vispār biju koncertā ar kādu savu draugu, pavisam nesaistīti ar mīlētāju dienu. Sapratu, ka man nav nekādas pieredzes ar šitajiem svētkiem. Zinu vienu, ka netaisos ļauties propagandai, ka jādāvina kaut kādas nereālās dāvanas, it kā Ziemassvētki būtu klāt - tur pulksteņus, iPadus, drēbes (jā, internets visu šito suģestē, ka tavs vīrietis ne par ko nebūs laimīgāks, pfft!). Mīļie cibiņi - kā jūs uztverat Valentīna dienu, un kā atzīmēsiet šo dienu ar savām otrajām pusītēm - vai pārsteigsiet viņus ar ko īpašu? Interesanti arī kā, tie, kas šobrīd nav nekādās attiecībās, sadzīvo ar šito? Mūsu pilsētā jau izliktas reklāmas, ka visiem unlucky singletons (tā, kā būšana vienam, automātiski padara tevi nelaimīgu un nožēlojamu) piedāvā speed dating. Es tikai smejos.
|
Comments:
Neesot attiecībās, es ar šito sadzīvoju brīnišķīgi :D
Esot attiecībās, nekad neesmu atzīmējusi, mana paaudze drīzāk 8. martu atzīmē, un arī bez īpašas dedzības.
es vaļeras dienā iešu skatīties jauno Die Hard :)
mums ar vienu draugu ir tradīcija - viņš man uz vaļeras dienu dāvina grūtniecības testus.
bet, ja tā nopietni, tad tīri personīgi mani šī diena diez ko nerausta. ar vai bez attiecībām.
āā, rēcu par grūtniecības testiem! :DDD
jau kuro gadu šī tradīcija.. un visiem patīk :)
vot tas ir oriģināli :D (es par tiem testiem)
es laikam būšu no tām, kas uz šo visu skatās pavisam citādi.
jā, es ciest nevaru to pirmssvētku sajūtu, kad visos veikalos ir lācīši, zaķīši, sirsniņas un viss tas rozā un sarkans (vienīgais laiks gadā, kad es ciest nevaru sarkanu krāsu), taču ja kaut ko no tā visa man uzdāvina mans vīrietis tajā 14jā, es to uztveru pilnīgi citādi, jo viņš taču ir piedomājis un gribējis, lai es smaidu.
tāpat ir ar kādu plānu taisīšanu. visi baigi deklarē, ka šos svētkus svinēt negrib un tā, bet tajā pat laikā, ja otrs kādus plānus ir izdomājis (vēl labāk, ja Tev pašam nekas nav jādara :D) tad esam septītajās debesīs, jo otrs par mums ir domājis un to visu darījis mūsu dēļ.
par piemēru divi mani atgadījumi:
- vairākus gadus atpakaļ, neatceros, vairs cik, mans mīļotais vīrietis man dienu pirms Valentīndienas uzdāvināja vienu no tām mīkstajām sirsniņām. tā aizvien karājas manā istabā un kad braucu uz NO, nevarēju neņemt viņu līdzi, lai gan principā ciest nevaru to ņemšanos ar mīkstām V-dienas mantiņām.
- pagājušogad es biju tā, kas nolēma, ka būs mega pārsteigums - liku zaķim tikai vīnu atnest - pati pagatavoju vakariņas, izskraidīju veikalus - nu visu visu izdarīju - sajūta bija amazing, kad viņš to visu ieraudzīja un pasmaidīja. vnk palika siltāk :)
šogad par to, ka tā pacentos, man nekas nav jādomā :) būs būs, nebūs nebūs :) iespējams vispār pastāv, ka vīrieša 14jā nebūs mājās darba dēļ, bet tas nemazina to sajūtu, ka es zinu - atgriežoties viņš man sagādās kādu burvīgu pārsteigumu.
vienīgā mana problēma vispār par kopsvētkiem - viņš principā neskatās kalendārā - viņš nezina, kas šodien ir par datumu un vēl aizvakar bija svēti pārliecināts, ka jau nākamnedēļ ir Valentīndiena.
tā lūk man ar tiem svētkiem.
(pabrauc uz augšu, tur apraksts, es kkā stulbi iekopēju linku :D )
man rādās, ka nav pieejas :(
āāāā. tik superīgi :) lasīju un smaidīju kā jums viss forši un mierīgi sanāca :)
nu redzi - galvenais ir KAM Tu to dari, nevis kāpēc :)
es pamatā gan piekrītu tam teicienam - nav vajadzīga īpaša diena, es mīlu katru dienu, BET ir forši, ka tad kad citi atceras, Tu neaizmirsti :)
nekad neesmu tā svinējusi. šķiet, pat tad, kad biju viena, taisījām visādas ne-valentīndienas ballītes ar draugiem un bija jautri.
atceros vien divas epizodes no valentīndienas: 2006. gadā ar savu pirmo mīlestību pavadījām ļoti romantisku vakaru, man liekas, ka pat neko tādu nedarījām, vienkārši bija forši.
pagājušajā gadā draudziņam uzdāvināju īstu, ar roku rakstītu vēstuli. bet šogad mēs abi izlēmām taisīt tiramisu.
Tas par to vēstuli gan jauki.
Man bija doma, ka es varētu uztaisīt kartiņu, nu tipa pati no sevis - handmade (varēs redzēt, jo būs mani netīrie pirkstu nospiedumi un kas tur vēl) un tur ko tiešām mīļu ierakstīt.
mees ar iisti taa kaa nesvinam sho dienu, bet-man katru gadu ir sarkana roze 14.02. :). Agraak kaut kaa daavinaajaam viens otram kaut ko-nu tur no seerijas kjeediite ar sirsninju pusiiteem vai rokasspraadze ar otra vaarda pirmo burtu, bet tas bij sen-kad veel nebijaam preceejushies :D. Tagad vinjam jau ir viena daavana,par ko katru dienu priecaaties-mazaa teeta meita, kaada tur vairs Valentiindiena :D
man kaut kad ap tiem datumiem ir vārdadiena, tā ka vīrieši mirst nost no neizpratnes, ko viņiem ar mani darīt un cik dāvanas man pienākas khehehē:))) |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}