komūnā muzons, lūk, šitāds, a tur tāds:

Пусть идет дождь, пусть горит снег, пускай поет смерть над густой травой.
Я хочу знать; просто хочу знать, будем ли мы тем, что мы есть, когда пройдет боль.

labi, providence, pierunāji. es varu visu vakar neapdomīgi minēto darīt arī bez bēgšanas uz tālām svešzemēm. bet saproti, tad nevar piekāst visu miestu zem vienas segas, tad var tikai to visu pārējo, i eto uže ņikakaja ņe maļina, vaziņķ vabeņķ.

jōrz trūlī, vecmeita ar kaķi.

un tu bēdz viens cilvēks septiņjūdžu zābakos no hārtbreika, slēpjoties ar rumpi zem segas un ar prātu grāmatā, a tur uz tevi runā pračets un kā reiz par tēmu:

even beasties ken how babbies are made, but only people know aboot Romancin'. when a bull coo meet a lady coo he disnae have tae say "my heart goes bang-bang-bang when i see your wee face", cos all that's kinda built intae their heids. people have it more difficult. Romancin' is verrae important, ye ken. basically it's a way the boy can get close to the girl wi'oot her attackin' him and scratchin' his eyes oot.

jā, es lasu pračeta rakstītu lovestoriju. vairāk bi tādu.

sentimental emokitteh sez: dis iz goin to be a long and lonelie wintur, u markz mai wurdz.

and, as always happens, and happens far too soon, the strange and wonderful becomes a memory and a memory becomes a dream. tomorrow it's gone.

p.s. pračeta wintersmith dabūjams lasīšanai pie manis.