es varbūt jau arī esmu pārvērtusies par superegoistisku un nejūtīgu ledus gabalu (kā noteikti arī ir, taču plašākā kontekstā), bet ir atšķirība, vai, kaķim aizejot, mājās paliek viens kaķis vai nulle kaķu
kad nobrauca ēriku, kuru mēs aukstākajā ziemas dienā plēsām nost no ceļmalas ledus, kur garā spalva bija iesalusi, un man tas fiziski sāpēja, un vārījām padsmit tējkannas ūdens, lai atkausētu zemi, kur viņu aprakt, es raudāju nedēļu, iekšā bija šausmīgs tukšums, un uz kaķpārtikas stūri paskatīties vispār nebija iespējams
kad nobrauca pētersonu, karstā vasaras dienā, es ilgi rādīju pokerseju, jo māja bija pilna ar cilvēkiem, un nevarēja tā staigāt raudādams, iekšā bija šausmīgs tukšums, raudāju es vēlāk
kad iemidzināja pusparalizēto rūdi, iekšā bija šausmīgs tukšums, bet es biju londonā, man neko no aiziešanas šausmām nenācās pieredzēt nepastarpināti, līdz mājāsbraukšanai biju tādā suspended state, raudāju laikam nepiedodami maz, un mājās ir rita, tāpēc uz kaķpārtikas stūri paskatīties ir iespējams un pat obligāti, un mēs pat varam par šo to pajokot
ka es jums saku, ņemiet divus kaķīšus uzreiz, nu vai arī neņemiet nevienu, jo viņi mirst, un tas ir šausmīgi