smiltis matos, smiltis zandalēs, smiltis apakšbiksēs
ja kādreiz ar standartsituāciju kodiem f4, c15, p9 utt es varēju aprakstīt sirdslietas, tad tagad, kad manas sirdslietas ir tik aizraujošas kā žūstošas krāsas vērošana, standartsituāciju kodi ir pļaviņai, nu tur mēness met ēnas un viss tas, ko rakstu ik gadu pēc pļaviņas vizītes
citās ziņās, liepājā nebiju bijusi gadus desmit, tur ir ļ. jauka hipsteru kafejnīca uz jumta, muzejā maziņa dalī izstāde ar vienu izcilu litogrāfiju sēriju un pasaules futenes čempja medaļām hailaitos, un vēl liepājā ir kodolsaulriets
"nobraukt uz liepāju", tas ir mīties pa baltu un sasodīti šķidru granti ar tādu redeli, ka aknas drusku sitas pret kuņģi un rokās ir nevis stūre, bet asfalta dragātājurbis, taču mēs jau neesam nekādi vieglā asfaltētā ceļa gājējiņi
pie kam ceļmalā ir
šitādi lauki