bet tagad gan par skaisto dzīvē: festivāla pēdējā diena.
ja festivāls būtu maķentiņ ilgāks, mēs vispār neko vairs neredzētu, jo pa šīm pāris dienām no apņēmīgā režīma jau esam iešļūkuši klasiskajā festivālu režīmā, kur visu nosačko. šodien braši nogulējām visu ko, vēl šo to nodzērām kafijā, un tad jau sākās intensīvā programma - ātri garāmskrienot 5 minūtes album leaf (gribu vēl), futbola anklāvs festivālā (daži bija neapdomīgi ietērpušies manure kreklos, populārākais bija 11 numurs, gigss), barsa ļubofffj tātad, uzreiz pēc futenes pārskrējiens uz pīdžeju hārviju baltā kleitē un ar kokli, tad swans no droša attāluma, kur var ērti sēdēt un baudīt bez lieliem pūļiem apkārt, turklāt ar labu skaņu, tad džons spensers un burgereksploužens (par šito es jums uzrādīšu fotomateriālu, tas ir no ēdienkartes) iepēra ne pa jokam. un pašās beigās animal collective uz pārāk liela steidža.
vispār izkristalizējās pāris secinājumi:
1. mēs esam izlutināti rupuči. (šis ļauj jums pārējos secinājumus neņemt par pilnu.)
2. no lielām skatuvēm nav nekādas baudas. pirmo rindu spiedīgajā pūlī ir kontakts, bet nav labas skaņas, visur citur ir labāka skaņa, bet kontakta nekāda. un uz tādiem belle and sebastian un animal collective vispār bija diezgan skumji skatīties uz meinsteidža, jo viņi taču ir īpaši intīmi.
3. reti kurš koncerts man spēj noraut jumtu. ja godīgi, tad līdz kārtīgai iekšķīgai kustināšanai kaut uz mirkli šajā pasākumā tika interpol tai slēgtajā pirmsfestivāla koncertā un tad vēl the national. drošvien tāpēc, ka patosīgi. un spensera eksploužens gandrīz jau pietuvojās jumta noraušanai, bet tikai gandrīz. (atgriežamies pie 1. punkta.)
ā un šeit jūs varat arī nākt ar saviem rūpīgi krātajiem tomātiem einsturzende neubauten sakarā. es uz to visu paskatījos, lūk, no kāda skatpunkta: uz ko man ir vājība? uz neubauteniem vai uz futbolu? lūk, atbildi jūs zināt. turklāt tagad ir iemesls aizbraukt uz kādu viņu koncertu.
tagad vēl tikai nenogulēt rītvakara āfterpārtiju ar mercury rev.