Monday, November 25th, 2024
dienasgramata
|
9:40p
tikmēr svetcelojums.lv piedāvā Valentīna dienas braucienu uz mocekļu katakombām Romā ar ēdināšanu 3x dienā
|
(6 comments | ir ko piebilst) Sunday, November 24th, 2024
dienasgramata
|
7:29p
atcerējos, pirms divdesmit gadiem izpildīju testu:
|
(ir ko piebilst) Saturday, November 23rd, 2024
black_data
|
8:05a
Šorīt redzēju ziņu par to, ka Netflix ir kancelējis kaut kādu seriālu pēc pirmās sezonas, un es sapratu vēl vienu problēmu ar seriāliem - man nepatīk neskaidrība par to, vai stāsts ar kaut ko beigsies. Bailes bezjēdzīgi iztērēt laiku. Pie tam seriāla gadījumā ir pat grūti izdarīt apzinātu lēmumu, ka es tagad bezjēdzīgi nobumbulēšu nākamās divas stundas. Un te iezīmējas "Rick & Morty" un "Black Mirror" priekšrocība - katra sērija ir atsevišķs stāsts. "Black Mirror" pie tam tēli jāiepazīst katrā sērijā no jauna. Savukārt "Bojack" ir labais piemērs, jo stāsts attīstās līdz kaut kādām loģiskām beigām, lai arī kādas mocības man sagādāja pirmā sezona.
Izaicinājums ar filmām ir tāds, ka man ir vajadzīgas vidēji tās divas stundas nedalītas uzmanības. Man nepatīk pārtraukt skatīties filmas, un man nepatīk atsākt viņas skatīties no vidus. Man drošvien ir kāda saujiņa filmu, kuras es neesmu noskatījies, jo kaut kāda iemesla dēļ es esmu tās pārtraucis skatīties. Cita starpā man nepatīk nenoskatīties līdz galam arī sliktas filmas, jo kaut kur apakšā ir tā pati nožēla par bezjēdzīgi patērēto laiku, un noskatoties filmu līdz galam, ir cerība mīkstināt šo sajūtu, vai vismaz to nepasliktināt, vai arī ja ļoti paveicas, pat mainīt savas domas. Izņēmums gandrīz bija "The Substance", bet tur man mazliet apnika sevi mocīt, nevis tāpēc ka es obligāti to uzskatītu par sliktu filmu. Ja tā būtu ļoti laba, gan jau arī tās ciešanas nebūtu tik trakas.
|
(2 comments | ir ko piebilst) Friday, November 22nd, 2024
black_data
|
7:57p
Runājot par citu audiovizuālo saturu, man ir reālas grūtības atrast kādu seriālu, ko es gribētu skatīties. Pirms brīža es nolēmu, ka šis vakars pārmaiņas pēc nebūs tas, kurā es mēģināšu noskatīties kādu filmu, tāpēc pa ilgiem laikiem iegāju Netfix, un nekas man nerada tādu dzīves bezjēdzības sajūtu, kā mēģinājumi tur atrast ko skatīties. Kopš Bojack noskatīšanās, ir iznākušas septiņas Rick & Morty sezonas, kas bija tāds kā plāksteris. God knows cik ilgi viņš vēl izvilks, bet tās ir kādas desmit sērijas gadā, vai pat vēl retāk. Paskatījos, ko es neesmu noskatījies no Black Mirror pirms septītās sezonas. Sagūglēju vienas epizodes apskatus, un ātri vien atmetu šo domu. Es saņēmos līdz galam noskatīties Game of Thrones, bet es nepabeidzu "House of Dragon" pirmo sezonu. Ok, "Cunk on Earth" un "Britain" bija easy game, bet komēdija vispār ir atsevišķs plauktiņš. Bet arī tur ir Bo Burnham ar savu "Inside", un tā latiņa ir fucking augstu.
Varbūt jādod iespēja "Dune"? Kaut kad būs arī "Blade Runner 2099". "Andor" esot labi uzrakstīts skripts. So, I don't know, un es zinu, ka arī visu varenais internets man nevar palīdzēt.
|
(4 comments | ir ko piebilst)
black_data
|
6:32p
Pirms gadiem, teiksim, astoņiem manā virzienā ielidoja uzbrauciens, ka es cibā esmu sācis rakstīt par filmām. Šo es atcerējos, jo parunājos Bluesky ar cilvēku, ar kuru es neesmu komunicējis tos pašus gadus astoņus, un saruna nonāca līdz "hipseri, kas katru gadu rada nevienam nevajadzīgus produktus". Tas "nevienam nevajadzīgais produkts" ir Latvijā tapušās filmas. Šodienas es uz to uzbraucienu (par rakstīšanu cibā, ne hipsteriem) varētu atbildēt: "Yeah, bitch, jo man vairs nav jāskatās Marvel filmas, un man tagad ir ko teikt." Daži zina, ka šī trauma ir tik dziļa, ka mani ir grūti piespiest noskatīties kādu Marvel filmu, un šī iemesla dēļ es tikai pēdējā gada laikā esmu noskatījies Dune un Blade Runner. Es esmu izaudzis par diezgan lielu snobu šo pēdējo astoņu gadu laikā, bet varu secināt, ka filmas man ir patikušas vienmēr, un tā vienmēr ir bijusi daļa no manas personības. Es pirms dažām dienām significan other parādīju "Pump Up The Volume", kas ir mana pusaudžu laika favorītā filma, kas ne tikai joprojām ir laba, un dod iespēju mani drusku labāk iepazīt, bet es arī zināju, kāda ir šīs nosacīti marginālās filmas nozīme vienā konkrētā kontekstā. Tā ka nav tā, ka es mīlestību pret kino atklāju sevī negaidīti un nosacīti nesen.
|
(ir ko piebilst) Thursday, November 21st, 2024
(ir ko piebilst)
smejmoon
|
1:45p
satori naudas prasīšanas kampaņa rada iespaidu, ka cilvēki tur nav diez ko radoši (kaut arī zinu dažus, kas ir). naudu var pelnīt, ja ir nepieciešams produkts, ko grūti izkonkurēt lētāk, vai arī ja ir radīts tēls. vislielākā vieglākā nauda ir tad, kad cilvēki tikai iedomājas, ka viņiem kaut kas ir vajadzīgs un ar to tēla radīšanu satori ir problēmas. sajūta, ka paši netic un tas sit cauri tiem reklāmas rullīšiem.
|
(20 comments | ir ko piebilst) Wednesday, November 20th, 2024
teja
|
10:42p
"Pāru Terapija" - heteronormatīvs sūds. bet lielāko īgnumu rada pat nevis tas, bet gan tas, ka kustību - lielāko no mākslām - izmanto tik ilustratīvi, un ilustrē ļoti aprobežoti atgremotas reālpsiholoģiskas lietas. horeogrāfiem vajadzētu zināt labāk, ne? mūzika un scenogrāfija bija ok. horeogrāfija un scenārijs - viduvējības kalngali. drosmes necik. Gada pārsteigums - Ģirts Krūmiņš dejo. Viņš man arī patika vislabāk no visiem uz skatuves. Viņš un Roberta Gailīte.
|
(7 comments | ir ko piebilst)
dienasgramata
|
8:31p
*** paskaties dzelzceļa sliedes koku aleja vecā slimnīca šeit tu piedzimi un tepat blakus tava tēva un vectēva noliktā karote nekur tev nav jābrauc ne uz kādām spānijām paliec tepat dzīvo un karo te dzīvo un karo te
|
(1 comment | ir ko piebilst)
shelly
|
4:09p
Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem? Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru). Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra! Un kā iet jums?
|
(23 comments | ir ko piebilst) Tuesday, November 19th, 2024
black_data
|
8:47p KINO: popkornu grauzošais Maikls
Vēl man tagam "kino" gribās ieviest atsevišķu jūzerpikču, un no visām, ko es spēju iedomāties (visus suņus un kaķus es esmu izskatījis, un neesmu atradis neko, ar ko girbētu releitot), visvairāk man patīk tā bilde, kur Maikls Džeksons sarkanā ādas jakā grauž popkornu. Patiesībā tā ir arī pirmā versija, kas man ienāca prātā. Bet... you know, Maikls mums ir diezgan problemātisks personāžs. Lai gan Lyric Blaster (ir tāda pagaidām margināla viktorīna Loftā) repertuārā ir "Pepsi Generation" melodija. Un arī "Smooth Criminal" turpina blāstot no JūTjūbes un Instagramiem.
|
(ir ko piebilst)
black_data
|
8:21p KINO: Women Talking
Oh, wow! "Women Talking" izrādījās kaut kas cits nekā visas versijas, ko es varētu būt spējis iedomāties. Drošvien grāmatas formātā šis ir daudz niansētāk un ietilpīgāk, bet reizēm stāstiem vajag pielikt cilvēka sejas, lai tam noticētu pa īstam, un varbūt tieši tāpēc ir šāda filma. Bet atklāti sakot, man vispār patīk filmas kā stāstu medijs.
Dažas metaforas bija ļoti on the nose, taču ne mazāk jaukas. Nu, vai arī briesmīgas, bet jauks bija radošais veids, kā kaut ko parādīt, nenosaucot to vārdos. Bet lielākā vērtība, manuprāt, ir iespējas ļoti dekonstruētā veidā uz diskusiju paskatīties no malas. Vai varbūt ļoti konstruētā, es neesmu drošs. Problēma visiem ir viena, bet tik daudz dažādu skatījumu, kā to risināt. Drošvien tas parāda to, ka problēma visiem ir viena no putna lidojuma, bet katram jeb katrai ir savas sāpes, bažas, vēlmes un situācija, un tāpēc tik grūti ir panākt vienošanos.
Es, protams, negribu neko spoilot, tāpēc nespēju izteikties skaidrāk, bet man tagad ir jautājums, kāpēc šī filma tika ierindota tajās, ko es varu skatīties viens. Bet es neizslēdzu, ka reflektējot par šo tēmu visu mūžu, un iegūstot kaut kādu pārliecību par savu attieksmi, filma var raisīt arī aizkaitinājumu. Es tomēr tāpat kā Augusts esmu tikai vērotājs, mans viedoklis nav svarīgs.
|
(ir ko piebilst)
dienasgramata
|
11:00a
Šis esot senākais zināmais tetovējums - atrasts Altajā uz 2500 gadu vecas skitu princeses mūmijas pleca
|
(2 comments | ir ko piebilst) Monday, November 18th, 2024
teja
|
8:01p
šogad ir vieglāk kaut kā lepoties ar savu valsti un tās dzimšanas dienu, kad prezidents ir nepārprotams triksteris. viņš mums ļoti piestāv - tam, kas mēs esam, nevis tam, kas mēs gribētu būt, jūtos mazliet tā, it kā mūsu valsts estētiski sevi ownotu tikpat stilīgi kā Islande un Somija.
|
(4 comments | ir ko piebilst)
black_data
|
12:12p
Joks par to, ka izaicinājumu izvēlēties šodien fimu varētu atrisināt ar "Mērnieku laikiem", lika aizdomāties par to, cik liela nozīmē mūsdienās ir stāstiem, ko ir pieņemts uzskatīt par kanonu. Es arī iztēlojos, kā viss zemāk rakstītais stereotipiskā literatūras skolotājā varētu izraisīt automātisku sašutumu.
No vienas puses es saprotu ideju, ka skolā mēs iepazīstamies ar literatūras klasiku, lai saprastu to, kā mēs no punka "A" nonācām līdz punktam "B". No otras puses tādi pizģuki kā es neko no šī visa neiemācījās. Bet ja atmetam formu, evolūciju un laikmeta garu, es īsti neatceros, ka "Mērnieku laikos" būtu kāds dziļš saturs, kas būtu relevants mūsdienām. Nav gluži "Noziegums un sods". Un ar mūsdienām es nodeomāju to, ka mēs vairs nebraucam zirga pajūgā, un neēdam sklandrausi, bet gan to, ka mēs esam ekspozēti tik daudz dažādiem stāstiem un perspektīvām, ka daudzi tīņi mūsdienās pasauli saprot labāk, kā cilvēki mūža norietā pirms simts gadiem. Un es nesaku, ka viss saturs šodien ir kvalitatīvs, bet viņa ir tik daudz, un no tā ir teju vai neiespējami izvairīties. Par piekļuvi milzīgam pasaules stāstu katalogam visdažādākos abstrakcijas līmeņos nemaz nerunāsim. Bērns mūsdienās var pat safanoties par jebkuru reliģinu no budismam līdz islāmam, nevis būt ekspozēts vienīgajai pieejamai reliģijai, jo tiek paņemts līdzi uz dievkalpojumu. Un šķiet mazliet jocīgi šinī pārbagātībā divdesmito reizi malt uz rinķi šo veco melodiju, un birdināt aizkustinājuma asaras. Un viens ir "Mērnieku laiki", bet tas latviešu fetišs uz ciešanām un lekšanu Daugavā - vienlaicīgi irgojamies par to, vienlaicīgi glorificējam.
Ja mani kādreiz nošaus par dzimtenes nodevību, tas nebūs par lojalitāti pret ienaidnieku, lai gan humanitāras vērtības pārāk daudzu tautiešu acīs jau ir ienaidnieks, bet drīzāk par to, ka es nepietiekami mīlu Raini un Purvīti.
|
(ir ko piebilst)
teja
|
12:58p
Vispār labprāt jums veltītu vēl vienu Ingmāra Freimaņa dzejoli valsts svētkos:
* Novembrī visbiežāk Es ceļu galdā bietes. Man patīk celt galdā Bietes.
Man galdā 9999 ēdieni, Jums galdā samtainā migla. Baltajā cukurā mērcēti burkāni, Jo cukurs atbruņo.
Biežāk gribas celt galdā Un godāt vietēji audzētās bietes. Biešu salāti nāk no zemes, Kur bietes aug.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
teja
|
12:52p
valsts svētkos es jums gribētu veltīt Ingmāra Freimaņa dzejoli "Latvija"
Skaties uz izkārtni. Tur ir norādīts: Latvija. Latvija Latvija Latvija.
Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija.
Latvija, gļēvuli! Vai skaidrs? Šeit ir Latvija.
Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija Latvija.
|
(5 comments | ir ko piebilst) Sunday, November 17th, 2024
dienasgramata
|
10:11p
LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
black_data
|
5:46p
Maiks Taisons man liek domāt par to, kurš ir vai nav pelnījis piedošanu. Neesmu redzējis vai lasījis ar viņu nevienu interviju, bet visādi citāti no viņa, kas mētājas pa internetu, liek domāt, ka viņš spēj sakarīgi artikulēt savas domas un sajūtas. Vēl bez runām par to, ka viņa tituliem nav nekādas īstas vērtības, viņš arī runā par to, ka viņā joprojām mājo viņa personības tumšās puses, bet viņš ar tām tiek daudz labāk galā. Tas man rada vēlmi viņu cienīt, neskatoties uz viņa pagātni. Tas atvieglo arī iespēju cienīt viņa pagātnes sasniegumus un talantus. Manuprāt ir svarīgi apzināties gan savas personības sliktās, gan labās īpašības. Un es šo nedomāju kā vispārīgu frāzi, bet gribu pateikt, ka nepamatota sevis nosodīšana nav labāka par nepamatotu iedomību. Tā ir citādāka, bet abas ir kaitnieciskas, un bieži ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. Bet piedošana dod telpu mēģinājumam būt labākam cilvēkam.
|
(ir ko piebilst) Saturday, November 16th, 2024
teja
|
8:49p
Man gan nenobira ne asarina. Rip motherfuckers. Vienīgais paldies T par to ko iemācījos par “formu”, no vina redigēšanas.
|
(6 comments | ir ko piebilst)
dienasgramata
|
12:20a
*** skat, jau vakaros pagalmam pāri koku ēnas kā atmiņas slīd aizvien tālāk un tālāk bet rīt pelni nobirs uz tirpstošiem pirkstiem tējas krūzē grims izkusis laiks un tu sagrābsi lapas kā nosietas mēles ne vārdu vairs ne dziesmu ne prieka ej gulēt tava maiņa galā ej gulēt, draugs ar tevi runā trieka
|
(2 comments | ir ko piebilst) Friday, November 15th, 2024
(ir ko piebilst) Thursday, November 14th, 2024
black_data
|
6:53p KINO: The Substance
Divas dienas pēc filmas man laikam jāsecina, ka es nebūšu norāvis PTSD, un arī naktīs guļu mierīgi. Bet "The Substance" bija iespaidīgs trips. Filma par sievietēm ar nocirstām galvām viduslaikos kaut kur Vācijā tagad šķiet tik nevainīga. Parasti šausmenes mani pārāk neaizkustina, bet šī laikam spēja apvienot eksistenciālās šausmas ar vizuālo valodu, un es ik pa laikam sēdēju kino ar pusaizžmiegtām acīm. Es pat neizslēdzu, ka skatoties šo filmu mājās, es viņu līdz galam nebūtu noskatījies. Divas ar pusi stundas man radīja vēlmi, lai filma jau kādas trīs reizes ir beigusies.
Neskatoties uz to, es domāju, ka šī filma ir gana unikāla pieredze, lai to nenorakstītu kā seklu. Jau sākot ar visām vizuālajām atsaucēm, par ko ir sataisīti klipiņi Instagramā. Vizuālā valoda bija ļoti specifiska un... spilgta, pat visādās pavisam sadzīviskās epizodēs filmas sākumā. Tad es vēl biju naivs zēns, un domāju, ka ainas nekļūs pretīgākas. Dialoga filmā attiecīgi nav pārāk daudz, bet dažas metaforas man šķita diezgan spēcīgas. Vienkāršas, bet ņemot vērā visu filmas over the top vaibu, spēcīgas.
Bet neskatoties uz aukstāk rakstīto, vai arī ņemot to vērā, nav tā, ka es kādam varētu ieteikt šo filmu noskatīties. Tā teik, uz pašu atbildību. Un nesakiet, ka nebrīdināju.
|
(ir ko piebilst)
teja
|
3:09p
domāju, ka vienīgā reālā atbilde uz šo pēc-patiesības laikmetu ir triksterisms.
masks un tramps: mega-triksteri, dirsēji, cilvēku afektu jātnieki. Arī putins protams.
visbīstamākais ir kaut kā iedomāties, ka tam visam ir jebkāds sakars ar konservatīvismu vs liberālismu, patriotismu vs kosmopolītismu, kristietību, ekonomisko politiku u.c. reālām sarunām. visi šie cilvēki ir gatavi patiešām darīt random lietas un pievilkt storītellingu. tā ir ļoti bīstama ilūzija, tās sarunas kurās mēs iesaistāmies FB un nopludinām savu dzīvības enerģiju.
zelenskis ir labi sapratis, ka vienīgais ir triksterot pretī - ar saviem augstajiem papēžiem un haki T-krekliem.
what if master's tools would detroy the master's house? Audre Lorde bija hot bet maybe pārāk nopietna.
|
(12 comments | ir ko piebilst)
teja
|
11:03a
man vajag lauvas masku, jo trūkst drosmes
|
(2 comments | ir ko piebilst)
black_data
|
10:32a
Baltā šokolāde un citrusa ziedi. Es neesmu drošs, ka šie apraksti kaut ko reāli nozīmē, kad runa ir par kafiju. Un es pat neesmu drošs, kas mani satrauc vairāk - doma, ka kafijas pārdevēji paši šim tic, vai doma, ka viņi netic. Pagaidām turos pie domas, ka tie ir vietējie grauzdētāji, kuriem ir "vienīgā full washed" vai "vienīgā no šīs valsts" kafija. Bet galvenokārt pie domas, ka tie ir vietēji, un varbūt kaut kādā brīdī jāpāriet uz kaut kādu no bulshit Andrito vai Rocket. Precīzāk sakot, viņu bulšitā es neesmu vēl iedziļinājies, bet viņi jau tā ir all over the place.
Varbūt vēl bez spēļu vakariem ir jātaisa kafijas degustācijas vakari, kur katrs ierodas ar savu kafiju un kafijas gatavošanas rīku, un tad visiem ir iespēja paslurot ar karotīti vairākas kafijas, un mēģināt sagaršot kaut kādu šokolādi ar kaut kādiem citrusiem. Principā es jūtu, ka kafijas garšo dažādi, lai gan arī no dienas uz dienu es nevaru iegūt sistemātiski vienādu rezultātu, bet kad es esmu izdzēris veselu paku, es spēju vien secināt to, kā iepriekšējā kafija atšķiras no nākamās. Vai man ir kādas specifiskas preferences, es nezinu, un līdz ar to es pat nevaru izlikties, ka visi tie baltās šokolādes apraksti man kaut kā palīdz. Jūs to kafiju neesat sadedzinājuši kopā ar visu garšu, un ar to man jau pietiek. Vēl, protams, arī janvāris nav aiz kalniem, un tad būs iespēja dabūt visus tos kafijas adventes kalendārus par milzu atlaidēm, kur iekšā ir precīzi viena porcija kafijas. Nav gluži paralēlā degustācija, un tomēr.
Ar vīnu vismaz ir vieglāk, jo pudele vīna netiek dzerta mēneša garumā. Ar vīnu ir mazliet grūtāk, jo tur ir alkohols, bet nav jau tā, ka kafijai nav savi trūkumi.
|
(ir ko piebilst) Wednesday, November 13th, 2024
shelly
|
4:34p
Pirmo reizi savā kaloriju un uzturvielu skaitīšanas eksperimentā iedomājos, ka pusdienas taču var mierīgi sakomplektēt arī Rimi salātu bārā. Tur ir vista, tuncis, vārītas olas, svaigi un konservēti dārzeņi, salātlapas... Starp citu, viens no eksperimenta nolūkiem bija paskatīties, kā es izskatītos 53 kilo komplektācijā. Nu, neko, tīri normāli izskatos :)
|
(11 comments | ir ko piebilst)
|