Pēdējais vakars šais mājās.* Pēc nedēļu ilgas blandīšanās apkārt pieslēdzu datoru savai audio sistēmai, tagad mieloju ausis ar skaņām labām. :)

* Skumja un smeldze.

Ar kravāšanās palīgiem pārvākšanās noritēja pārsteidzoši ātri. Ap 8 sākām, ap pusdienlaiku jau viss bija busiņā, un ap 14, kad viss bija izkrāmēts, jau bijām paguvuši paēst, sašmurgulēt pa kādam galdam Lidiņā un draudzīgi šķirties. Tagad haosā radīsim kārtību.

Kas pazudis:
* telefona lādētājs

Kas atrasts:
* kafija un ūdens vārāmā uzparikte;
* pirms daudziem mēnešiem pazudusī meitas pudelīte, kas bija izdalīta sulas dzeršanai;
* izglītības dokumentu oriģināli (meita izvilka procesēšanai, pēdējā brīdī paglābu no apēšanas);

Kas ČP:
* nejauši atradās maisiņš ar produktiem no saldētavas, mazliet izkusušiem pa ceļam, mazliet iztecējušiem pa grīdu

Kad mantas bija sanestas, dzīvoklītis izrādījās mazāks, nekā sākumā likās. Šis atzinums būs jāpatur prātā pie nākamās neizbēgamās pārvākšanās.

Pirmais darbs bija sameistarot meitai gultiņu, lai diendusa būtu kā pie cilvēkiem. Ja iepriekšējās reizēs tas izdevās vienkārši, tad šoreiz uzdevums bija veicams kaujas apstākļos - kamēr pievelc skrūves, tikmēr indiānis ar kaujas saucieniem rausta detaļas. Bet tas tā, dzīves sīkumi. Pats gan neizturēju, iesnaudos šķērsām uz klubkrēsla, jo gulta pa daļām vēl dārzā mētājās. Tas arī būs pirmais, no kā būs jāatsakās, te vienk nepietiks vietas tādai ekskluzīvai mēbelei.

Saimnieki, sirmi vecīši, dzīvo tepat blakus. Saimnieks, izbijis inženieris-konstruktors, pilnu galvu man piestāstīja un piestāstīs (nešaubos, ka viņam ir daudz stāstāma, bet ir arī interesanti), bet saimniecei vecums jau liek sevi manīt - ļoti laipna, bet esam iepazinušies jau reizes četras, katru reizi gandrīz kā no jauna.

Iepazināmies arī ar ļoti laipnu meiteni vietējā Narvesenā, pat samulsināt izdevās - es pamazām mācos no meitas atvērtību pret citiem ļaudīm. :)