Vecpuišu ballīte

Septītais cēliens.

Par cik divi cilvēki nebija ieradušies, tad pārplānojām tā, ka tālāk dosimies visi ar vienu mašīnu, otro atstājot stāvvietā. Nākamais galapunkts ir Juglas statoil benzīntanks. Juris sēž blakus vadītājam, ar apģērbto lelli klēpi. Tagad visi sākam malkot iekšā Ballatine, protams, izņemot šoferi. Šoferis dzēra energy drinkus. Pa ceļam uz Juglu, pa brīdim pamājot ar lelli pa logu. Garām braucošo auto vadītāji un pasažieri izrādīja prieku, rādīja īkšķus, paceltus uz augšu. Daža dāma pat tā sakautrējās, ka smaidot pielika gāzi utt. Mums gāja jautri.
Nu tā, esam nokļuvuši statoilā. Tur tiek dots nākamais uzdevums – Jurim kopā ar leeli jānopārdod vismaz trīs porno žurnāli. Arī šis uzdevums tiek samērā veiksmīgi pildīts. Vienu žurnālu pat nopirka igauņu ģimenīte, samaksājot ar kronām :D
Uzpildījām degvielu, blakus esošajā McDonald līdzīgajā iestādē nopirkām vēl uzkodas un kolu traukos ar vākiem. Šādi trauki bija nepieciešami, lai ērtāk būtu dzert alkoholu, neuztraucoties, ka uz ceļa nelīdzenumiem izlīs ārā.


Astotais cēliens.

Nākamais galapunkts ir Siguldā esošais aerodium. Jurim jārāda māka pievarēt spēcīgu gaisa straumi, ko rada megavatīgais dzinējs . Priekš pirmās reizes pat gandrīz vai sanāca labi viņam to izdarīt. Pēc lieliski gūtajiem iespaidiem, Jura seja staroja. Atkal sasēdamies mašīnā, un braucām uz nākamo punktu – Valmiera.


Devītais cēliens.

Ierodamies Valmierā un jau ir ļoti tumšs, kur mūs sagaida vietējais paziņa ar auto. Vietējais mūs aizved uz pirmo naktsklubu. Tur neizskatījās pietiekoši interesanti, iemetām katrs pa ugunīgajai B-52 un braucām uz nākamo nakts klubu. Valmierā šķita, ka dzīve tur tagad tikai sāka virmot. Daudz auto un jauniešu. Nobāzējāmies multiklubā uz palikšanu. Pie kluba satikām jauku meiteņu bariņu – viņam vecmeitu balle. Tās nebija vietējās, bet no kāda cita rajona atbraukušas, laikam jau lai viņu džeki neredz kā izklaidējās. Viņas bija septiņas, un atbraukušas ar busiņu, kurš bija aplīmēts ar attiecīgiem uzrakstiem, piemēram, „7 vāveres”, vai arī „7 meičām vajag čipendeilu” :D
Tad nu lūk, metāmies kopā svinēt. Protams, bija dejas uz skatuves, tekilas dzeršana, vai vienkārša pasēdēšana. Bija visiem jautri, pat vietējie puiši nestāvēja mums klāt. Tālāk detaļas neiedziļināšos. Apnika jau rakstīt.

Nobeigums.

Ap trijiem izdomājām beigt un braukt mājās, ka nekā daudziem nākamajā dienā jāstrādā. Divi no mūsējiem jau bija kļuvuši par gandrīz jau nekustamajiem īpašumiem :D. Tiklīdz viņi iesēdās auto, tā abi izrubījās. Tās vāveres brauca mums līdz ar busiņu, tas ir, parādījām ceļu līdz Siguldai, lai viņas zina kur tālāk braukt. Pa vidu bija apstāšanās kādā benzīntankā. Cilvēki pirka kaut ko graužamu, kafiju, apmeklēja tualeti. Ik pa brīdim meitenēm zvanīja telefoni, tobiš, viņu čaļi šausmīgi nervozēja, jo nezināja kur viņas atrodas un ar ko atrodas, un ko dara. No dialogiem varēja saprast, ka tie bija dikti greizsirdīgi, tipa sasēdušies mašīnās ar bisēm, bet nezin kur viņas meklēt :DDD
Viena no meitenēm mierināja, ka nav nekā, puiši tikai parādot ceļu utt. Tad laikam tas paprasīja, lai iedodot kādu puisi, lai parunātos. Par cik es patrāpījos vistuvāk, tad iedevu telefonu man. Njaaaa, to sarunu vajadzēja ierakstīt, šausmīgi daudz lamuvārdu un nelatvisku vārdu. Fragments varētu izskatīties apmēram šādi, protams, ka visus iestarpinājumus nevarēju atcerēties: „Bļe tu sūkātjāj, ko dari ar vecenēm, kur jūs visi nahuj esat? Tu pisēj, mums bises jau sagatavotas, bļe, un jūs sukas atradīsim, pipeļus atšausim...”.
Visumā jautri bija, meitenes, protams, teica greizsirdīgajiem nepareizas aptuvenās atrašanās vietas, piemēram: „Kaut kur Straupē atrodamies...”. Nu tā, Siguldā vāveru busiņš devās Madonas virzienā, bet mēs uz Rīgu. Tie divi joprojām izrubījušies. Ai, labi, tālāk nekā interesanta nav ko stāstīt, ja nu vienīgi tas, ka viens no viņiem atmodās, bet otrs Rīgā vēl gulēja. Rezultātā, viņu atstāja mašīnā, bet mašīnu novietoja mājas garāža :D Garāža, protams, palika nedaudz atvērta.






Nu, tā tas bija īsumā, gan jau, ka daudz ko palaidu arī garām :)