Spice Home Spirits&Wine veikalā šovakar stipro alkoholu degustācija.
Diemžēl pats pie stūres un nodegustēju tikai upeņu crosskey gin. Degustēt bez maskas noteikti būtu patīkamāk, taču laikam jau pārāk daudz laba gribēt nevar...
Pagāšnedēļ skatoties Jūtubes klipiņus uzdūros vienam pēc kura noskatīšanās mans sagribējēs noskatīties visu filmu:
Dejo līdzi, 2006, Antonio Banderass
Uz kopīgu skatīšanaos uzaicināju savu 23-gadīgo mājas reperi, kurš pēc tam ieteica noskatīties vēl vienu citu, pret kuru no sākuma biju ļoti skeptiski noskaņots, kā pret jebkuru viņa ieteikumu, jo parasti mūsu gaumes atšķiras ļoti radikāli, taču beigās izrādījās arī ļoti superīga filma:
Neaizskaramie, 2011, Francija
Pēc šo abu noskatīšanās man atmiņā atausa vēl viena superīga filma, ar kuru mani pirms gadiem ~10 iepazīstināja mana tolaik mīļotā meitene:
Sievietes smarža, 1992, Als Pačīno
To droši vien rīt pēc darba (bet varbūt jau šovakar), skatīšos vēlreiz.
Es te tā drusku aizdomājos par subj. dziesmas vārdiem... Nu ja tā attiecinātu uz C-19 ierobežojumu laiku, tad reālākais krimināls sanāk.
1) Čuvaks uzrīko majas balliti, kas jau ir aizliegts pasākums pats par sevi.
2) It kā ar to vēl nepietiktu, visus aicina nākt bez maskām.
3) tā kā viesi ir izrādījuši zināmu piesardzību un tomēr atnākuši ar maskām, tad namatēvs stāv pie ieejas un visiem maskas rauj nost no sejas.
Nu bet pilnīgākais bezpreģels!
Dziesma šeit
dziesmas teksts.
Pagājušajā naktī sapnī redzēju pašnāvniekus, kuri lēca laukā pa logiem. Kādi 5 gabali 10 minūtēs. No baltās ķieģeļu hruščovkas.
Šodien Maximā nopirku rozmarīnu podiņā. Paskatīsimies vai izdosies nenosprādznāt kādu laiku.
Aizvakar ejot skati viens no 2niekiem par nedarbojošos gāzes iekārtu.
Šodien gāzes servisā paliku ar vaļā muti. Protams. Nez kā lai tā gāzes iekārta darbotos, ja iepriekšējā servisā metinātājs aizgriezis balonu un pēc darba nav atgriezies atkal vaļā. :D
Ar cibu mani iepazīstināja manas vecākās meitas māte. Viņa mani iepazīstināja arī ar Arvidu Ulmi, Haraldu Sīmani un Vides Aizsardzības Klubu no tā iekšpuses. Sekojoši piedaloties Zaļo dziedāšanas svētkos Skaņkalnē man radās tas gods iepazīties arī ar Hārdiju Lediņu. Pirmais iespaids man par Hardiju bija - "kas tad par netīru bomzi ar basām un netīrām kājām!", es jau vēl nezināju ka tas ir viņš. Taču tā kā visapkārt bija vienīgi savējie, tad arī viņš automātiski tika pieņemts par savējo un netika atteikts aizvest no skolas internāta, kurā visi bijām gulējuši līdz estrādei. Atceros kā manam Opelītim aizmugurējie riteņi iedūrās arkās, kad Hardijs iesētās tajā. Cilvēki, rūpējieties par savu uzturu. Liekais svars nogalina.
Mēs jau dzīvojām kopā, kad reiz viņa izdomāja meklēt interneta dzīlēs vienu no saviem bijušajiem puišiem. Delfu forums bija izbeidzies, taču viņa bija pārliecināta, ka viņš, kā jau interneta atkarīgais, noteikti būs kādā citā slēgtā forumā un noteikti ar to pašu niku.
Tā arī bija un tā no googles meklēšanas pēc nika tika uzzināts par Sviesta Cibas existenci. Tajā laikā reģistrācija cibā bija tikai ar ielūgumiem. No sakuma piereģistrējās viņa. bet pēc ~1/2 gada arī es.
Līgo nolīgoti, tagad var sākt gaidīt Ziemassvētkus
