21. Jūlijs 2020

Prehistoric

Ar cibu mani iepazīstināja manas vecākās meitas māte. Viņa mani iepazīstināja arī ar Arvidu Ulmi, Haraldu Sīmani un Vides Aizsardzības Klubu no tā iekšpuses. Sekojoši piedaloties Zaļo dziedāšanas svētkos Skaņkalnē man radās tas gods iepazīties arī ar Hārdiju Lediņu. Pirmais iespaids man par Hardiju bija - "kas tad par netīru bomzi ar basām un netīrām kājām!", es jau vēl nezināju ka tas ir viņš. Taču tā kā visapkārt bija vienīgi savējie, tad arī viņš automātiski tika pieņemts par savējo un netika atteikts aizvest no skolas internāta, kurā visi bijām gulējuši līdz estrādei. Atceros kā manam Opelītim aizmugurējie riteņi iedūrās arkās, kad Hardijs iesētās tajā. Cilvēki, rūpējieties par savu uzturu. Liekais svars nogalina.

Mēs jau dzīvojām kopā, kad reiz viņa izdomāja meklēt interneta dzīlēs vienu no saviem bijušajiem puišiem. Delfu forums bija izbeidzies, taču viņa bija pārliecināta, ka viņš, kā jau interneta atkarīgais, noteikti būs kādā citā slēgtā forumā un noteikti ar to pašu niku.
Tā arī bija un tā no googles meklēšanas pēc nika tika uzzināts par Sviesta Cibas existenci. Tajā laikā reģistrācija cibā bija tikai ar ielūgumiem. No sakuma piereģistrējās viņa. bet pēc ~1/2 gada arī es.

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.