Vai Latvijai ir pienākums uzņemt arābu bēgļus?
Ja kāds mēģina purpināt, ka Latviju tikai aizsargā NATO lidmašīnas, bet Latvija no savas puses neko nedara un tāpēc tai tagad ir "pienākums" uzņemt kaut kādus konkrētus no ārpuses uzspiestus bēgļu apjomus, tad es gribētu atgādināt, ka Latvija ir piedalījusies daudzās starptautiskās militārās misijās (tostarp arī NATO) vairāku gadu garumā, kurās Latvija no savas puses ir nodrošinājusi daudzu karavīru piedalīšanos, lielākoties 6 mēnešu garumā, katrā misijā.
NBS karavīru skaits, kas piedalījušies starptautiskajās operācijās un misijās (2012. gada dati):
7 reizes – 4 karavīri;
6 reizes – 16 karavīru;
5 reizes – 52 karavīri;
4 reizes – 157 karavīri;
3 reizes – 383 karavīri;
2 reizes – 960 karavīru;
1 reizi – 2174 karavīri.
Tātad kopā 6255 cilvēki, katrs 6 mēnešus. Un šīs misijas ir nodrošinātas ne tikai materiāli, bet ir maksāts arī ar CILVĒKU DZĪVĪBĀM:
Guntars Jansons - 2003. Augusts, Irāka - zaudējis aci.
Olafs Baumanis - Irāka 2004g. 08. jūn. - miris
Edgars Ozoliņš - 2008.g. 11. Aug - miris + 3 ievainoti karavīri.
Dāvis Baltābols - 2009. 5. augusts, Afganistāna - miris (25. jūlija kaujas rezultātā)
Un gan jau ir vēl kādi, par kuriem es ātrumā nevaru atrast informāciju publiskajos resursos (ja kāds zin varat padalīties ar informāciju)
Latvija par ES kopējo (nevis tikai savu, kā dažs labs mēģina apgalvot) robežu sargāšanu ir samaksājusi avansā vēl vismaz 10 gadus uz priekšu un nevienam par to neko nav un nevar būt parādā. Būtu Itālija un Grieķija savu robežas daļu uz pusi tik rūpīgi sargājusi, kā Latvija tad tagad nekādās bēgļu krīzes, iespējams, nebūtu.
As of May 5, 2013, 54 German soldiers and three policemen died in Afghanistan, raising the death toll to 57.
Tad jau Vācija arī ar savu dalību misijās "samaksājusi avansā vēl vismaz 10 gadus uz priekšu", kas dod viņiem tiesības pieprasīt, ka citas valsts palīdz atrisināt esošo situāciju.
Un runājot par reālo situāciju, Latvijas stīvēsanās un pretošānās to vien dara, kā mazina valsts uzticības kapitālu ES un ilgtermiņā apdraud valsts intereses, jo padara valsti izolētu ES valstu vidū.
Iedomājies situačiju, kurā četri vīri ceļ māju un trīs izlemj likt dakstiņu jumtu, bet ceturtais grib skārda jumtu, un tomēr tiek izlemts, ka liks dakstiņu jumtu. Pārējie lūdz ceturto palīgā, bet viņš atsakās. Sēž malā un sūc aliņu. Nākamajā dienā - tas pats. Trešajā dienā jau uzrodas negaidīti papildus darbi, bet ceturtais vienkārši aiziet prom.
Vai ceturtais tiks aicināts nosvinēt spāru svētkus? Protams, ka nē...