daži pārspriedumi
« previous entry | next entry »
Sep. 12th, 2007 | 11:06 pm
Domburšova sakarā. Tēma: inflācija
1) tēze: Latvijā tiek nepamatoti celtas cenas, jo ražotāji&tirgotāji nav gatavi samierināties ar zemāku peļņu, tāpat, Leiškalnaprāt, nav iespējama vienošanās starp valdību&publiskajiem partneriem par cenu piebremzēšanu. jā, piekrītu Leiškalnam, jo zināmās (diez gan būtiskās) nozarēs Latvijā uzņēmēji (un viņu apvienības) diktē valdību, nevis Leiškalna minētā iemesla dēļ - jo tā būtu valsts iejaukšanās privātajā sektorā. otra pārdoma par cenām: kāpēc es kā uzņēmējs tirgus ekonomikas apstākļos, kur galvenais motīvs ir peļņa, būtu ieinteresēts paklausīt valdību un samazināt savu alkatību, iekļaujot preces cenā mazāku uzcenojumu un samazinot savu sagaidāmās peļņas procentu?! kaut kādu sociālo solidaritāti aizmirstiet! jo tad sanāk, ka mēs arī pensionāru un skolotāju maksātnespēju noveļam uz privāto uzņēmēju pleciem. bet tirgus ekonomikas apstākļos arī valsts pārvaldes aparātam ir savas funkcijas un pienākumi. šeit, gribot negribot, ir jāpiesauc tā pati nelaimīgā konkurence - ja es varu notirgot produktu par savu, valdībasprāt, neadekvāti augsto cenu, tad kāpēc man to nedarīt?! ja būtu kāds, kas šo produktu piedāvātu lētāk, man būtu jāsāk domāt! nav jau tā, ka mums Latvijā būtu tikai viens siera ražotājs, gaļas izcirtējs un celtniecības firma. Vai aiz tā visa tomēr nestāv uzņēmēju savstarpējā vienošanās un tirgus sadale? Vienā nozarē es precīzi varu apgalvot - Šleser, tavi ceļu būves pasūtījumi ir viena šmucīga padarīšana;
2) tēze: Rozes ģeniālais apgalvojums, ka Latvija struktūrfondus apgūst ar viszemākajām izmaksām. :D nezinu gan precīzu statistiku, taču nedomāju, ka īpaši kļūdīšos, ja teikšu, ka Latvijā valsts pārvaldē tomēr tas atalgojums ir zemāks nekā citās (attīstītajās) Eiropas valstīs. Par šito jautājumu varētu padiskutēt, bet ne jau tas ir galvenais. tas, kas mani intersē, ir - kad beidzot un pēc kādas metodoloģijas tiks izvērtēta struktūrfondu atdeve tautsaimniecībā. šajā gadījumā jautājums ir nevis par ekonomiskumu, bet par efektivitāti!
3) tēze: pārsteidzoši maz un salīdzinoši klusi šovakar tika aizskarts nodokļu instruments. vēl joprojām spītīgi turamies pretī progresīvajam ienākumu nodoklim, neapliekamā minimuma palielināšana līdz (vismaz) iztikas minimumam ir kliedziens tuksnesī, visa muhļīšanās notiek ap nekustamā īpašuma nodokli - un ne jau dēļ pensionāriem, kurus nevar izēst no Jūrmalas :) manuprāt, ir jādomā, kā piespiest maksimāli legalizēt ienākumus, un tad arī būs tas budžeta pārpalikums. valsts sektorā strādājošajiem atkrīt šis jautājums par algām, bet kas, piemēram, varētu privātos motivēt legalizēt algas un maksāt lielākus nodokļus?! šis jautājums vēl joprojām paliek neatbildēts, jo tam pretī ir kaut vai fakts par Saeimas darbinieku prēmiju izmaksu paaugstināšanu 15 reizes t.s. taupības režīma laikā ...
4) tēze: attiecībā uz administratīvo izmaksu, t.sk., algu fondu apgriešanu valsts pārvaldēs, esmu par kardināliem risinājumiem. nav runa par to, ka cilvēkiem būtu jāmaksā mazāk vai uz n-gadiem jāiesaldē algas pieaugums. ir jāpaaugstina tā pati nelaimīgā darba produktivitāte, jo šobrīd valsts aparāts ir uzblīdis nenormāli. ir jāstrādā efektīvāk un optimālāk. viens no variantiem ir apvienot mazās iestādes un aģentūras, ietaupot uz atbalsta sistēmu izmaksām - lietvedība, grāmatvedība, personāla vadība etc. ir jāpārskata iestāžu funkcijas, un viena šausmīgi sāpīga tēma - bezjēdzīgie iepirkumi! bet tam visam ir vajadzīga griba! un gribas - ne politiskā, ne administratīvā līmenī - mums vēl joprojām nav: gan politisku, gan ekonomisku, gan personisku apsvērumu dēļ.
1) tēze: Latvijā tiek nepamatoti celtas cenas, jo ražotāji&tirgotāji nav gatavi samierināties ar zemāku peļņu, tāpat, Leiškalnaprāt, nav iespējama vienošanās starp valdību&publiskajiem partneriem par cenu piebremzēšanu. jā, piekrītu Leiškalnam, jo zināmās (diez gan būtiskās) nozarēs Latvijā uzņēmēji (un viņu apvienības) diktē valdību, nevis Leiškalna minētā iemesla dēļ - jo tā būtu valsts iejaukšanās privātajā sektorā. otra pārdoma par cenām: kāpēc es kā uzņēmējs tirgus ekonomikas apstākļos, kur galvenais motīvs ir peļņa, būtu ieinteresēts paklausīt valdību un samazināt savu alkatību, iekļaujot preces cenā mazāku uzcenojumu un samazinot savu sagaidāmās peļņas procentu?! kaut kādu sociālo solidaritāti aizmirstiet! jo tad sanāk, ka mēs arī pensionāru un skolotāju maksātnespēju noveļam uz privāto uzņēmēju pleciem. bet tirgus ekonomikas apstākļos arī valsts pārvaldes aparātam ir savas funkcijas un pienākumi. šeit, gribot negribot, ir jāpiesauc tā pati nelaimīgā konkurence - ja es varu notirgot produktu par savu, valdībasprāt, neadekvāti augsto cenu, tad kāpēc man to nedarīt?! ja būtu kāds, kas šo produktu piedāvātu lētāk, man būtu jāsāk domāt! nav jau tā, ka mums Latvijā būtu tikai viens siera ražotājs, gaļas izcirtējs un celtniecības firma. Vai aiz tā visa tomēr nestāv uzņēmēju savstarpējā vienošanās un tirgus sadale? Vienā nozarē es precīzi varu apgalvot - Šleser, tavi ceļu būves pasūtījumi ir viena šmucīga padarīšana;
2) tēze: Rozes ģeniālais apgalvojums, ka Latvija struktūrfondus apgūst ar viszemākajām izmaksām. :D nezinu gan precīzu statistiku, taču nedomāju, ka īpaši kļūdīšos, ja teikšu, ka Latvijā valsts pārvaldē tomēr tas atalgojums ir zemāks nekā citās (attīstītajās) Eiropas valstīs. Par šito jautājumu varētu padiskutēt, bet ne jau tas ir galvenais. tas, kas mani intersē, ir - kad beidzot un pēc kādas metodoloģijas tiks izvērtēta struktūrfondu atdeve tautsaimniecībā. šajā gadījumā jautājums ir nevis par ekonomiskumu, bet par efektivitāti!
3) tēze: pārsteidzoši maz un salīdzinoši klusi šovakar tika aizskarts nodokļu instruments. vēl joprojām spītīgi turamies pretī progresīvajam ienākumu nodoklim, neapliekamā minimuma palielināšana līdz (vismaz) iztikas minimumam ir kliedziens tuksnesī, visa muhļīšanās notiek ap nekustamā īpašuma nodokli - un ne jau dēļ pensionāriem, kurus nevar izēst no Jūrmalas :) manuprāt, ir jādomā, kā piespiest maksimāli legalizēt ienākumus, un tad arī būs tas budžeta pārpalikums. valsts sektorā strādājošajiem atkrīt šis jautājums par algām, bet kas, piemēram, varētu privātos motivēt legalizēt algas un maksāt lielākus nodokļus?! šis jautājums vēl joprojām paliek neatbildēts, jo tam pretī ir kaut vai fakts par Saeimas darbinieku prēmiju izmaksu paaugstināšanu 15 reizes t.s. taupības režīma laikā ...
4) tēze: attiecībā uz administratīvo izmaksu, t.sk., algu fondu apgriešanu valsts pārvaldēs, esmu par kardināliem risinājumiem. nav runa par to, ka cilvēkiem būtu jāmaksā mazāk vai uz n-gadiem jāiesaldē algas pieaugums. ir jāpaaugstina tā pati nelaimīgā darba produktivitāte, jo šobrīd valsts aparāts ir uzblīdis nenormāli. ir jāstrādā efektīvāk un optimālāk. viens no variantiem ir apvienot mazās iestādes un aģentūras, ietaupot uz atbalsta sistēmu izmaksām - lietvedība, grāmatvedība, personāla vadība etc. ir jāpārskata iestāžu funkcijas, un viena šausmīgi sāpīga tēma - bezjēdzīgie iepirkumi! bet tam visam ir vajadzīga griba! un gribas - ne politiskā, ne administratīvā līmenī - mums vēl joprojām nav: gan politisku, gan ekonomisku, gan personisku apsvērumu dēļ.
(no subject)
from: iekodeets
date: Sep. 13th, 2007 - 12:05 am
Link
par nodokļu politiku runājot nevar nerunāt par mūsu valdību, bet tas kā reiz man uzdzen nelabu dūšu, tāka paklusēšu.
Reply | Thread
(no subject)
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 01:51 am
Link
1) IT uzņēmums (~100 cilvēku) - vienu brīdi bija novesta jau tik tālu, ka viņi bija ņemt gandrīz jebkuru, kuram ir galva uz pleciem, un apmācīt, jo vienkārši nebija ko ņemt (te gan arī lomu nospēlēja tas, ka Latvijā ienāca viens liels starptautisks IT uzņēmums, kas vienkārši izsūca visus pieejamos resursus)
2) Uzņēmums siltumenergētikā, melnstrādnieki draud ar to, ka ies prom no darba, ja necels algas (kuras jau tā ir stipri virs vidējās algas Latvijā), bet atlaist nevar jo vietā nav ko ņemt.
Ko es ar to gribēju pateikt? To, ka cenu celšanās ir arī saistīta ar darbaspēka izmaksām, uzņēmumi ir spiesti vairāk tērēt uz darbiniekiem. Protams, es nenoliedzu, ka gan jau pastāv arī nozares, kur ir vienošanās...
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: iekodeets
date: Sep. 13th, 2007 - 10:12 am
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: pata
date: Sep. 13th, 2007 - 10:40 am
Link
vienošanās noteikti ir! to var redzēt arī pēc valsts pasūtījumiem, jo pašreizējā iepirkuma procedūra un tomēr salīdzinoši ierobežotā konkurence ne vienmēr nodrošina ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma uzvaru. tas pats attiecināms arī uz iedzīvotāju patēriņu.
Reply | Parent
(no subject)
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 02:34 am
Link
Manuprāt, dotajā situācijā Latvijā, ir neiespējami piespiest uzņēmējus labprātīgi maksāt visus nodokļus. Uzņēmēji vienkārši nevar to atļauties. Parādiet man lūdzu vēl kādu valsti, kur nodokļi sastāda ap 50% no darbaspēka izmaksām? Ja nekas nav mainījies, tad Latvijā tā ir: no Neto darba algas, darbinieks trešdaļu nomaksā nodokļos (25% ienākumu nodoklis un laikam 9% sociālās iemaksas) + darba devējs vēl ir spiests maksāt sociālās iemaksas par darba ņēmēju. Kādreiz iekš www.vid.gov.lv bija kalkulātors, cik darbinieks izmaksā darba devējam, un tur kāreiz parādījās tas, ka reālās izmaksas ir divreiz lielākas par to, ko saņem darbinieks. Iekš UK man no algas atvelk 25% (progresīvais ienākumu nodoklis + sociālās iemaksas). Tiesa vēl neesmu redzējis nekādu informāciju par to vai uzņēmumam vēl ir jāmaksā kautkādas sociālās apdrošināšanas, bet cik man zināms, tad nav.
Tātad: pašlaik Latvijā aug algas (darbaspēka izmaksas), jo trūkst darbinieku, līdz ar to darba devējs ir spiests maksāt vairāk par mazāk kvalificētu darbaspēku (kas bieži vien pazemina produktivitāti) + aug izmaksas par izejmateriāliem -> Līdz ar to uzņēmumam ir jāceļ cenas, lai paliktu plusos. Ja viņš vēl tagad sāks maksāt visus nodokļus, tad konkurence viņu noēdīs. Jā lielie to var, jo viņi ar kvantitāti var panākt, ka cenas jāceļ minimāli, bet mazie un vidējie?
Lai situāciju uzlabotu, manuprāt, tiešām vajag progresīvo ienākumu nodokli (nu tas nav nopietni, ka Latvijā cilvēks ar 200-300 latiem uz papīra maksā nodokļos tikpat, cik tie, kam ienākumi mērāmi tūkstošos). Otrkārt vajag samazināt kopējo nodokļu maksu, kas gulstas uz darba devēja pleciem, kā jau teicu - nav nopietni, ka darba devējam 50% aiziet nodokļos...
Runājot par adminastritīvajām algām:
Jā es piekrītu tev, ka jautājums ir par efektivitāti nevis par algām. Pirmkārt, vajag skaidri nodefinēt visas funkcijas katrai iestādei un procedūras, kā šīs funkcijas tiek veiktas + vienkāršot šīs procedūras. Otrkārt, vajag to visu elektronizēt (Jā, vajag ieguldīt un izveidot normālas informācijas sistēmas, jo tas atbrīvotu no liekiem papīrkalniem un paātrinātu visus procesus, atkristu darbinieku noslogojums ar informācijas meklēšanu utt.). Treškārt, vajag skaidri nodefinēt katra valsts iestādes darbinieka pienākumus un atbildību (pašlaik galvenokārt ir nodefinētas tiesības). Ceturtkārt vajag nodefinēt prēmiju sistēmu tā, lai viņa būtu atkarīga no katras iestādes efektivitātes (Lai vadītāji nebūtu ieinteresēti notērēt visu naudu, bet strādāt ar pārpalikumu) - No prēmijām vaļā mēs netiksim (un nevajag), bet vajag panākt, lai cilvēki viņas pelnītu, nevis dabūtu par atsēdēšanu.
Šie, manuprāt, ir pirmie soļi, kas jāveic, lai sakārtotu administratīvo sistēmu - bet neviens viņus neveiks, jo pašlaik viss strādā, un visiem atlec savs labums: priekš kam zaudēt labumus vai arī pieņemt nepopulārus lēmumus?
Vēl viens variants būtu atdot zināmas valsts institūciju funkcijas privātajam sektoram...
Labi pietieks, iešu ko citu padarīt :Dr
Reply | Thread
(no subject)
from: pata
date: Sep. 13th, 2007 - 10:33 am
Link
attiecībā uz administartīvajām algām: procedūras var novienkāršot, taču tajā pat laikā nedrīkst aizmirst par kontroli, lai neveicinātu budžeta līdzekļu izsmainiekošanu un dažāda veida krāpšanās un korupciju. tā robeža ir ļoti slidena. par elektronizāciju piekrītu, jo šobrīd lielākajā daļā valsts iestāžu, sakarā ar pakāpenisku pāreju uz elektronisku dokumentu apriti, darbs notiek paralēli gan elektroniskajā, gan manuālajā vidē. viena dokumenta sagatavošana prasa vairāk laika nekā līdz šim, tajā pat laikā prognozes par šī absurda izbeigšanos ir visai vārgas! nu, cik gadus mēs jau ieviešam elektronisko parakstu?! Atceros, ka 2. kursā rakstīju kursa darbu par šo jautājumu, toreiz jau bija kaut kādas koncepcijas, pamatnostādnes, bija skaidra shēma, kā tas viss darbosies. Ir pagājuši 4 vai 5 gadi un mēs tikai mazliet esam pavirzījušies uz priekšu. Darbinieku pienākumi un atbildība (vismaz ierēdņu līmenī) jau ir noteikta, bet tas vēl nenozīmē, ka šī pienākumu sadale ir veikta pietiekoši efektīvi. Attiecībā uz prēmijām, būtiskākais ir nodrošināt vienotu pieeju visu iestāžu starpā - tā kā katra iestāde dara kā grib (budžeta ietvaros), tiek veicināta neveselīga konkurence starp valsts iestādēm. Un kā jau teici, prēmijām patiešām ir jābūt pamatotām ar darba rezultātiem, tad tās darbojas kā motivējošais elements un veicina darbinieku izaugsmi un darba kvalitāti. Bet tā kā daudzās iestādēs ik ceturksni vai reizi gadā tās tiek piešķirtas kā pašas par sevi saprotamas, šis instruments zaudē savu jēgu un mēs esam tur, kur esam!
Nezinu, cik nepopulāri ir šie lēmumi. Domāju, ka te lielākā problēma ir nevēlēšanās kaut ko sakārtot, vienkāršot un uzlabot, jo cilvēki ir pieraduši pie atsrādātas sistēmas un daudziem tā pat ir materiāli izdevīga - ar šo faktoru ir visgrūtāk cīnīties!
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 01:03 pm
Link
Kontrole ir pati par sevi saprotama lieta valsts iestādēm. Tas ir: viņai ir jābūt. Bet tas nav vienīgais veids, kā samazināt budžeta izsaimniekošanu. Jau divus minēju savā iepriekšējā komentā: 1) sakārtot prēmiju sistēmu tā, lai iestādēm ir motivācija strādāt efektīvi - ja man ir jāizvēlās vai saņemt legālu prēmiju vai līdzīgu summu nozagt, tad es izvēlos pirmo - tiesa nezinu, kā ir ar mūsu ierēdņiem, varētu būt, ka viņiem tas viss ir tik dziļi iesēdies, ka viņi nemācēs no tā atturēties. 2) Nodot lielu daļu šo funkciju privāt-kompāniju rokās. Tikko bija problēma (vēl aizvien ir) ar Latvijas Pastu, un vajadzību slēgt neizdevīgās pasta nodaļas - tikpat labi varētu sākt elektronizēt valsts pakalpojumus (sākot ar populārākajiem/vajadzīgākajiem) - un dot pastam dotācijas par to, ka viņi nodrošina internetu, lai cilvēki visā Latvijā varētu saņemt šos pakalpojumus + cilvēkus kas apmāca/palīdz lietot šīs sistēmas (it sevišķi veciem cilvēkiem attālākos novados). Šinī gadījumā izsaimniekošana pazūd, jo naudu pārvalda privāt firmas, kuras ir ieinteresētas peļņā.
Pēc idejas to visu sistēmu sakārtošanai un elektronizēšanai vajadzētu pāris gadus, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc neviens negrib ķerties klāt, jo kāda jēga sākt, ja kautkādu vēju dēļ pēc gada viņs jau var zaudēt amatu, jo kādam nav iepaticies...
Par nepopulārajiem lēmumiem - šeit galvenokārt es domāju darbinieku atlaišanu, ja funkcijas tiktu padarītas daudz efektivākas un elektroniskas. Un neviens negribēs šo publicitāti, ka viņs ir atbildīgs, jo n-tie cilvēki zaudējuši darbu.
Par elektronisku parakstu, cik zinu viņs ir ieviests, un kā pakalpojuma sniedzējs ir Latvijas pasts. Tiesa esmu dzirdējis, ka viņam ir trūkumi un pagaidām ne pārāk daudz, kur var lietot, bet ja visu elektronizētu, tad viņš būtu vajadzīgs.
Par materiālo ieinteresētību, kādreiz dzirdēju, kā vienā valstī sāka cīnīties ar korupciju (neatceros kurā): sāka atalgot stukačus. Ja tu nosūdzi mani, ka es tev dodu kukuli, tad tu šo kukuli dabūn legāli + man ir cietumsods, analogiski ar kukuļu pieprasīšanu. Morāle ir tāda: ja tiek izveidots, kā šos te nelikumīgos ienākumus padarīt legālus, tad cilvēki arī būs gatavi reāli strādāt, lai viņus nopelnītu....
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: pata
date: Sep. 13th, 2007 - 01:18 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 01:20 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: pata
date: Sep. 13th, 2007 - 01:23 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 01:26 pm
Link
Reply | Parent
(no subject)
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 01:03 pm
Link
1 - jāpārtrauc...
2 - jāsadala mazākās diskusijās
3 - jāturpina klātienē :)
Reply | Parent | Thread
un pareizā atbilde ir ...
from: pata
date: Sep. 13th, 2007 - 01:13 pm
Link
P.S. Izlasīšu, ko Tu tur augšā sarakstīji :)
Reply | Parent | Thread
Re: un pareizā atbilde ir ...
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 01:19 pm
Link
Reply | Parent | Thread
Re: un pareizā atbilde ir ...
from: pata
date: Sep. 13th, 2007 - 01:22 pm
Link
Reply | Parent | Thread
Re: un pareizā atbilde ir ...
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 01:25 pm
Link
Reply | Parent | Thread
Re: un pareizā atbilde ir ...
from: pata
date: Sep. 13th, 2007 - 01:36 pm
Link
Reply | Parent | Thread
Re: un pareizā atbilde ir ...
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 01:40 pm
Link
Jānoskaidro tavs vārds, uzvārds un e-pasta, pēc tam var nopirkt tev biļetes uz Londonu (visticamāk no nākamās algas :D) un tad tev nebūs kur sprukt, kā vien braukt ciemos :D
Reply | Parent | Thread
Re: un pareizā atbilde ir ...
from: pata
date: Sep. 13th, 2007 - 01:46 pm
Link
Tu domā, ka tādā situācijā man tiešām nebūs kur sprukt?!
Reply | Parent | Thread
Re: un pareizā atbilde ir ...
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 01:53 pm
Link
Sprukt ta tev protams būs kur, bet tavas vēlmes pēc aktīvas komunikācijas ar nepazīstamiem cilvēkiem un iespējas tikt prom no Latvijas (vismaz uz kādu brīdi) ņems virsroku...
Reply | Parent | Thread
Re: un pareizā atbilde ir ...
from: pata
date: Sep. 13th, 2007 - 02:36 pm
Link
Reply | Parent | Thread
Re: un pareizā atbilde ir ...
from: crash_and_burn
date: Sep. 13th, 2007 - 02:51 pm
Link
Lab' Lab' - neviens tevi nekur nevelk (pagaidām, kamēr pati nesagribēsi :D)
Reply | Parent