bijām vakar uz Tumšzilo evaņģēliju. wow! ļoti brutāla, bet filma uztaisīta meistarīgi. aktieri kā kulaks uz acs. mūzika - ģeniāli piemeklēta. diezgan ātri apradu ar leksiku, stāsts ievilka. patika īsto ādas jaku čīkstoņa kadros. kur viņi dabūja tik daudz kolorītu personāžu? iznācu no filmas ar tādu apjukušu - kas tikko notika?! nebija nevienas klajas nepareizības, kas sistu ārā no filmas. ļoti priecājos, ka izpalika arī latviešu kases grāvēju stīvums un uzspēlētie dialogi, kad skaties un redzi kā aktieris tēlo

skaistākā mīlestības dziesma jaunās skaņās. atvēru un nejauši apraudājos

šī, protams, skaitās bērnu grāmata, bet nepārprotami ir laba literatūra
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/berniem-un-jaunatnei/dailliteratura-berniem-un-jaunatnei/gramatas-berniem/carz-vafelu-sirdis.html
ir vērts palasīt ja gribas smieties līdz asarām. līdz skumjajām vietām vēl neesmu tikusi, manuprāt ideāla arī kā dāvana, lasu bērniem priekšā un smejamies

šodien man ar huligānu braukt nepatika. tēma gan arī tāda - tramvaja sliedes, sliežu plātņu novietojums attiecībā pret brauktuvi, griešanās pa kreisi un apgriešanās no tām, Āgenskalna tirgus, Stradiņi. visu dienu velk uz piņņu lai gan it kā nav iemesla. ar mācītāju tikšu braukt vienu reizi nākamajā nedēļā un tad vismaz nedēļu nekā.
bet tad viņš man paprasīja 'kāpēc gan nepiepildīt sapni?!' un es tagad domāju - tiešām, kāpēc gan ne?! saņemšos piezvanīt servisam un tad vismaz vienam sapņu auto. šobrīd ss.lv tādas mašīnas, ko es tiešām gribētu ir tieši divas, bet abām BET. gan jau lai vienkārši nopirktu kaut ko vairāk variantu

pirmdienās jāpieceļ bērni, jāsataisa mati, jāved uz skolu, pēc vieniem fiksi pakaļ lai nr.3 paspētu kāpt karietē uz mūzikas skolu, izmācināšana, šad tad vakariņas, nolikt gulēt. otrdien piecelt, sapīt matus, paspēt uz darbu laicīgi, šad tad mājās esmu pat pussešos, izmācināt, saganīt, ka saliek somas, nolikt gulēt, trešdien aizvest uz skolu (piecelt, sapīt), paņemt no skolas, saganīt nr.2 lai var ar karieti aizbraukt uz mākslas skolu izmācināt un izvijolēt nr.3, sapaunoties, aiziet uz pie benzīntanka pēc nr.2, fiksi paspēt aizvest uz baseinu, sataisīt matus, uzlikt peldcepuri, 40 min atelsties, izslaucīt matus, izfēnot, saganīt kl.b. aizmirstās ūdens pudeles un peldbikses, qiziet mājās, izstīvēties lai visu izkar/ieliek veļas mašīnā, uzkodas+kakao, vakariņas, izmācināt, nolikt gulēt. ceturtdien piecelt, mati, aizvest uz skolu, paņemt pēcpusdienā, mūzikas skola, tūlīt pēc tam pulciņu māja (jāatceras, ka šodien solfedžo nav un ka nr.2 ir sācies pulciņš) un tad jāpaspēj uz autobusu (varbūt jāmēģina divi citi tr-ti, pagājušajā nedēļā bijām ātrāk), kakao-uzkodas, vakariņas, izmācināt ja vēl kas uz piektdienu, nolikt gulēt. piektdien piecelt, mati, paspēt uz tr-tu, kārtīgi norukāties, mājās pusdesmitos (ja paveicas, bet parasti pēc desmitiem, ap pusvienpadsmitiem), palasīt, nolikt gulēt. sestdien piecelties, paēst, sapaunot nr.3 uz pulciņu (un abus pārējos ja notiek viņējais), bieži caur veikalu mājās. ja izdodas, tad izmācināt, izspēlināt. svētdien arī pa mierīgo un tad jau atkal viss no gala
drusku aaa, bet sāku aprast. pagājušajā nedēļā vēl tur kaut kur pa vidu bija piecas braukšanas, šonedēļ tūlīt būs tikai 2.

kā zināt, ka jānoskuj kājas? no krustmātes mantotie džegingi staru galu raiferos rauj iekšā spalvas..

tūlīt būs piektā braukšanas nodarbība nedēļas laikā, braucu ar vēl vienu instruktoru. patīk abi, piegājieni un personības diametrāli pretējas, bet forši, jo nu kūņojos, protams, bet uz priekšu! un nav grūti arī svētdien celties pēc sešiem lai pusastoņos jau sēstos pie stūres

cibas bailes par horoskopos solīto skeletu izbiršanu no skapja man atgādināja ģimenes drāmu - pēdējā reizē, kad māte runāja ar tanti (tēva māsu!) viņai pārmeta, ka vispār jau viņa apprecējusi par sevi jaunāku vīrieti un bija veca, kad precējās. viņai bija 27. viņš par diviem gadiem jaunāks. notikumi risinājās pirms 40 gadiem..
tā kā skeletam skapī potenciāls ir jebkad un vienmēr

par spīti tam, ka nogurums un nav enerģijas, esmu svētdien bijusi i operā, i rokkoncertā, pirmdien izbraukusi ar citu instruktoru, otrdien pēc darba pie ezera satikos ar draudzeni un bebi un pēcāk apskatīju vienu mašīnu (nebūs, intuīcija saka, ka šeidī), trešdien biju pie acu ārsta un visu iespējamo dienas daļu nogulēju (labi, ka zilā acs ir zila tikai uz deniņa un pati acs o.k., redzei viss kā iepriekš, tiekamies atkal pēc gada), šodien ar citu instruktoru braucu atkal, rīt uz darbu, svētdien no rīta braukšana ar manu instruktoru, bet es knapi elšu jo vīrusiņš vēl nav pārgājis un šis viss kopā ar vešanu uz baseinu un pulciņiem un tiem mūžīgajiem un nelaimīgajiem matemātikas mājas darbiem, pucējamo drēbju meklēšanu (skuķiem 2dien bija Valmieras Sprīdītis Dailē, puikam rīt instrumenta tehniskā ieskaite) un draudzene sestdien savai dz.d. par godu rīko koncertu ne-Rīgā
Aaaa

https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/363985/gaiso-atminu-muzigais-starojums-romantiska-drama vēl 3 dienas tiešsaistē un latviski. ilgu laiku mana mīļākā filma

pagājušajā nedēļā divas reizes dabūju pa galvu (burtiski). pirmo pa kapuci zem ozola no vārnulēna, otro - Offspringā ar telefona stūri pa aci.

gāju savā smukajā pāvu kleitā pa gaiteni poliklīnikā un pie kabineta sēdošs džeks ar motoķiveri klēpī mani sveicināja (?)

tagad caur durvīm dzirdu kā pusakla puskurla kundzīte knapi saprot ko ārsts viņai saka. nu nelaidiet tos savus seniorus pie ārstiem vienus pašus! pilieni nav īsti pareizie, acīs nepotē un operāciju arī laikam negrib taisīt. JezusMaria. no otras puses pamēģini tik ar tādu večuku ko sarunāt un neaicināts aizsperties līdzi, labi ja vispār līdz ārstam var dabūt

kaut kad nesen sīkas atnāca ar ielūgumu uz ballīti. ļoti šiku, flomasteru tehnikā. ballīte kaut kāda tematiskā, vajagot masku, bet nezinot kādu un kurā veikalā dabūt un viņai varot dāvināt konfektes, bet tā neesot ne dzimšanas, ne vārda dienas ballīte. šodien (beidzot!) atcerējos apjautāties otras puses mātei a tai pirmā dzirdēšana. žanra klasika! priekškars, lustra :D

bērni - tas, protams, ir čakars, reizēm neērti un diezgan bieži grūti, bet tas ir arī nereāli kruti un forši!
kopš man viņi ir ir atklājušies milzīgi iekšējie resursi, līdz tam neiepazītas personības un esības? būtības? šķautnes un necerēti talanti. man, protams, ir paveicies, jo lai gan ne vienmēr saprotu savus bērnus, man viņi ļoti patīk

tā es šorīt domāju, pamodusies pirms stundas un jau izdarījusi ļoti daudz - matos matu zāles, iedzert tableti, sakārtot atdāvinātās nagu lakas (2 kg!!), atkrāmēt trauku žāvētāju, apliet otro kafiju, mazgāt pannu un tūlīt cept no palikušas kukurūzas biezputras plāceņus, paplānot darbus un lietas, saprast vienu fušieri un izdarīt vēl kko ko jau aizmirsu. efektīva un efektīga laika plānošana ir viens no milzu plusiem un galīgi necerēts talants. kad ir spēks un jauda, protams

pakļāvos reklāmai un draudzenes ieteikumam un nopirku to proteīna pulveri. banānu garša negaršoja, konsistence pretīga (šķidrāks kā vajag drusku labāk gāja iekšā), bet forši, ka uzreiz jūt kuņģītī - ļoti gribējās ēst, nu tā, ka līdz nelabumam, a tagad varēšu vakara darbus un tad normāli paēst normālas vakariņas,pluss, ka ir vairāk OBV, kuras ikdienā bieži pietrūkst

kā to var ikdienā un bieži īsti nesaprotu :D tad jau labāk zaļo kokteili ar nezālēm

bijām ar māti sēņu izstādē, nopirku biļetes uz Jenūfu, viņa gribēja paspēt pirms beidzas, tad nu redzēs kā man patiks

atbrauca mamma, es noteicu, ka man ļoti kārojas gurķu putru un kā gadījās, kā ne - šovakar ēdu gurķu putru. kas arī auksta un nepareizo gaļu un gurķiem, man garšo nu tā, ka ļoti!

šodien braucu pa krastmalu, gan Uzvaras parku un Stokmanu un trenējos apgriezties. nu jau čuriņa neraustās ja jāuzbrauc (vai jābrauc pa!) tramvaja sliedēm!!

kā māte es atklāju atkal un atkal jaunas varēšanas robežas kad liekas viss, jau vairs nevaru un tūlīt būs BeikC un Pagalam. bet kā cilvēks (kas divus savas dzīves nomoda mēnešus tā pavadījis gandrīz nonstopā) atvemtu pārtiku izlietnē ne pa kam. nevaru. vairs nevaru

ņemot vērā tehnoloģiju attīstību es brīnos, ka tiešām nav uzbliezti tie roboti-baloži, kas mūs vēro.
es par tiem no senajām sazvērestības teorijām, nevsi National Geographic, protams