atkal bez kļūdām pabeidzu testu, tātad šonedēļ (rīt. t.i. pēc pusstundas) varēšu vēl vienu teorētisko nodarbību izdarīt, esmu pabeigusi 4. no 8., tātad tieši pusē (vī!) un sajutu pēkšņu nogurumiņu. bet to mēs nevaram, ir jāturpina močīt pirms iestājas septembris un skola, pulciņi, mūzikas skolas, uz rītdienu pēkšņi vajadzīgās vienradžu asaras, nebeidzamā laika grāmatvedība un mūžīgais menedžments, tāpēc domāsim par to, cik man viss labi sanāk un kā viss izdosies

šonedēļ būtu jāsaņemas izlaikot visiem izejamos apavus un aizvest taboru uz anatomijas muzeju, kuģniecības muzeju vai tml. botānisko dārzu un zoo arī gribētos, bet tūlīt sāksies visas vecāku sapulces papildus autoskolai un tiem ārstiem, ko vēl gribu iebliezt augustā

vai tu jau vari atļauties savas bērnības sapņu auto?

es teorētiski nu jau laikam varētu gandrīz jebkuru no tiem (t.i. ne tik ļoti bērnības). nu tīri tā - nopirkt hlamu un sapūdēt kkādā šķūnī, jo savest normālā kārtībā - tā jau pavisam cita lieta :D

trolejbusā krāsoju lūpas un lūpu zīmulis a) nokusa nost, b) neder, jo visa lūpu kontūra.. uztūka un tagad vispār augšlūpa izskatās neuzkrāsota līdz līnijai un daudz mazāka kā parasti :D

un tas ar to, ka bļeskus Robijam par godu ieliku tikai ausīs, jo šādam klimatam koncertā es nebiju gatava

šorīt atkal cēlos 6:20, septiņos jau biju pie kaimiņiem bērnus vest uz bd. pa ceļam pie viņiem, uz vienu bd, ielikt paciņu pakomātā (gāza tā, ka dpd skaneris neko neredzēja), aizvest otru bērnu un tad bija jānāk mājās, jo lai arī attālumi tiešām nelieli, sausas man bija tikai apenes, viss pārējais viscaur izmircis. nu nekas, toties paspēju mājās vēl vienu kafiju un pa dārgo pačurāt stacijā un deviņos uz braukšanu


šodien braucu gandrīz visu pusotru stundu (vakar bija jābeidz ātrāk lai es paspētu paņemt bērnu aizvest uz pie zobu higiēnista). noparkojos i paralēli i pašās beigās atmuguriski un abas reizes izkāpu apskatīties un papriecāties - bija ļoti ļoti smuki!! BET - no rīta gāza, visur bija peļķes un es ar visu to braucu uz 70 pa Ulmaņa gatvi un Salu tiltu un pārkārtojos i pa labi, i pa kreisi, pirms, aiz un starp trolejbusiem un autobusiem un smagajām mašīnām un fūrēm un neapšļakstīju nevienu gājēju un un un visi tie labie pagriezieni un daži kreisie un šaurā Graudu iela

ir jau arī kļūdas - vietām pārāk strauji raustīju stūri, šur tur ātrums bija neatbilstošs (jo zīmes, gājējus, spoguļus, peļķes, luksoforus un ko es varēju, bet iečekot spidometru saspringtākās situācijās - ne), abās vietās, kur bija jāskatās pār plecu - prikiņ, viena uz dzelzceļa pārbrauktuves! - instruktors pieturēja stūri, jo tad man grozās riteņi :D un bieži ir mikrokustības, kritu panikā tikai vienā vietā, acis neaizžmiedzu, stūri neatlaidu, tik ieķēros, bet paspēju gan pareizo pedāli, gan noturējos joslā, gan vēl kkādu sīku svarīgu sīkumu, tik nejauši izslēdzu logu slotiņas un pagriezienu :D un grūti vēl to skatu labajā spogulī, kad viss notiek reizē, bet man reāli patīk braukt un tad ir tāda meditācija apzinātībā un visu laiku jādomā un galva atpūšas no citiem sūdiem. un šodien bija arī klusu ieslēgts radio un vietām papļāpājām un tas sāk izskatīties pēc realitātes nevis pēc rozā sapņa! es braukšu ar mašīnu pa Rīgu!!! un ne tikai un iespējams pat pavisam kā lielā arī ciemos pie draugiem uz ārzemijām!

nedaudz atkal pabrīnījos par cilvēkiem, kas neievēro distanci aiz mācībnieka. ok, viņi nezin, ka es tikai otro reizi pie stūres, bet nu kamon! pirms manis viens mācībnieks brauca riktīgi satraucies un tad gan es uztaisīju distanci. un vēl es redzēju divus tramvajus un nenomiru aiz bailēm!

šodien pēc nereāli ilgiem gadiem vispār neko nedarot, pusstundu pēc parunāšanās jau braucu pa Rīgu kā lielā!! ar automātu, protams, bet no rīta ap astoņiem pa Satekles un Lāčplēša ielu un Salu tiltu un Ulmaņa un Vienības gatvi un tur bija arī bruģis un velojoslas un tramvaja sliedes (paldies Dievam nevienu tramvaju neredzēju) un vienā vietā Pārdaugavā no kaut kurienes parādījās un blakus teritorijā iebrauca kaut kāds nereāli jocīgs zaļš traktorveidīgs agregāts. par luksoforiem un gājēju pārejām nemaz nerunājot. un man laikam pat iemācīja paralēli ieparkoties starp automašīnām!!
rīt no rīta atkal, tikai drusku cilvēcīgākā laikā, bet nu es esmu priecīga, ka vispār tiku

un es pat i atcerējos (rumpja atmiņa ir kolosāla lieta) i kā pagriezienus ieslēgt, i čekot spoguļus, pār plecu gan varu skatīties tikai kamēr stāvu un man liekas, ka es beidzot labāk saprotu šo tēmu un ko man stāsta un gandrīz pat rubīju fišku par gabarītiem!

vī!!

šodien laikam piedzīvoju šī gada (vasaras toč) skaistāko mirkli, kad lēnā lēnā upē (ne manas bērnības, bet otrā) ar vismaz gadu nesatiktu draudzeni iebridām pilnā upē (gājēju tiltiņš uz Ķirbaksalu tikai pusmetru virs ūdens) un siltā ūdenī peldējām un pļāpājām vismaz pusstundu, turklāt tikai pirmās minūtes ar apakšveļu (es) vai peldkostīmu (viņa) mugurā, apkārt neviena cilvēka (saliņas sākumā tēvs ar dēlu makšķerē), klusums un skats uz pili - pilnīga idille un vasaras esence, es pēc kā tāda ilgojos vismaz divus (!) gadus

bija brīnišķīgs vakars ar bērnības draudzeni un videozvanā trešo no mūsu kompānijas ar vīnu un sieriem un ko vēl piedienas un laiskām sarunām par perimenopauzi, turku zobiem, krēmiem, lāzerepilāciju un vaska strēmelēm atūsošanai un spītīgiem bārdas matiem kuru nav nemaz vai pēkšņi pusotra centimetra garumā un cik brīnišķīgi ir sunīši un saulainiem sapņiem par tikšanos nākamajā vasarā un vēlām laiskām brokastīm

atradu divpadsmit jaunus skrūvējamos vākus, no sķūņa izvilku sulu tvaicējamo torni, izcepu vienu plātni burciņu un sāku nevarēt. mamma aizgāja mazgāt jāņogas, bet tās ir divi spaiņi un veļasbļoda un tūlīt būs pusdienlaiks, karoče aaaaa

saule spiež uz acīm, lai nav migrēna, gribēju pagulēt. a kaimiņi klausās grunge

dāmas vai ir ieteikumi sejas tīrīšanas līdzeklim, kas nav pēc tam jānomazgā? agrāk tādi bija - uzliec uz vatītes, notīri un aizmirsti. šobrīd neorientējos un drusku žēl dārgo labo trīsreiz dienā, jo viss sasvīdis un knieš

jutīgai ādai, protams

drusku nogurumiņš no tā, ka viss - spilvens, gultasveļa un pati gandrīz visu laiku ož pēc Lazdonas sviesta
un līp

aizgāju uz veikalu, man izsuta starp krūtīm. uz vēdera veģetēju gultā un tagad laikam izsuta kroka uz kakla aizmugures, kas tur iemetās
aaa

vakar no karstuma pārguru. atbrauca ciemīte ar bebi, tādēļ 3/4 mājas izsūcu un izmazgāju un sakārtoju, šodien sīki ir kaškīgi, dvīnes kā vecs laulāts pāris kārtīgi ņemas - viena grib uz bibliotēku, otra ne, peldēt pēcpusdienā neviens negrib, karstumu negrib, vasaru negrib un tagad sastrīdējās par.. adatu. abām vajag vienu un to pašu (komplektā ir vismaz 6 lāpāmadatas) un vispār kurš mīkstajām mantām šuj kantainas čības, tā nav pareiza forma!!!

Aaaaaaa

Man jāaizrāpo līdz pakomātam un ķīmiskajai tīrītavai un beidzot jāizgludina tas baltais krekls, bet karsti

piekusu. man Dziesmu Svētki beigušies būs nākamajā nedēļā, kad (tikai ar ķīmiskās tīrītavas kvīti!) varēs atdot tautas tērpu. to, ka Obligāti jātīra pateica vakar. kad es jau biju tuvējā t/c, kur visu dara uz vietas, izlūgusies uz nākamo rītu (jo jānodod bija šodien 13:30), vecāki saprotestēja, ka nevar paspēt - loģiski, jo gājiens tak bija iepriekšējā dienā un pārcēla par nedēļu un tad izrādījās, ka bikses drīkstēja saudzīgi mazgāt ar rokām, bet vesti nepieņems neiztīrītu. aaaa!
šodien gulēju gandrīz līdz 11iem, jo skuķi vēlu aizmiga, bija jāčubina, viena mani uzcēla 3os naktī, jo kaut ko ļoti sapņoja un strīdējās. par spīti tam, ka ir Karsts un kūstu, sapaunojāmies un gājām uz Rimi par atlaidēm iepirkt apenes. jo lielie krājumi ir beigušies (atceraties kā es saskaitīju vismaz 90 uz abām?). nopirkām, abas gandrīz apmierinātas (lai arī vienai komplektā bija 3, otrai - 5), nopirku Ziemassvētku dāvanas (2 gb) un nākamajām Lieldienām sintētiskās krāsas un uzlīmes olām un divus putniņus ligzdiņā par 30 centiem un katram pa bulciņai un no ķīmiskās paņēmu bikses un atstāju vesti, tā būs piektdien

kopumā svētki sanāca pa lēto: vienas pastalas un baltas vilnas zeķes un daži desmiti eiro aptiekā par kāju dezodorantiem un amicos (uz ko izrādījās reakcija) un plāksteriem un kāju krēmiem un 9+5 par ķīmisko tīrītavu, kas sadalot uz visiem mācību gada mēnešiem ir kapeikas

vakariņās kārtīgi paēdu pērnā ķirbja biezzupu ar zilā siera gabaliņiem un tagad drusku stenu

rīt programmā čili kon karne, bet prātoju vīkendam vēl vienu ķirbju biezzupu lai pēc koncerta vēlu pārnākot var labi sasilt - sola lietu

Rižiks ir brīnišķīgs, bet ar saviem trūkumiem, protams. briesmīgi aizņemts, ar grūtībām izbrīvēt tev laiku (ja tev ir vairāk par 10 gadiem) un uz lieveņa sēžot klēpī laiž siekalas tavā kafijas krūzē :D
karoče nekas tāds ar ko nevarētu sadzīvot

vakar māte atsūtīja bildes: zem saulessarga (elsdama pūsdama trešdien tajos 32'C ieskrūvēju zemē pagalma vidū) paklāta sedziņa, uz tās skuķi ar vienādām pītām salmu cepurītēm ar austiņām lasa katra savu (biezu) grāmatu un soļa attālumā no viņām arī ēnā uz pašas segas maliņas dirn Rižiks un puspiemiegtām acīm mīlestības pilnu skatienu glūn viņu virzienā

ļapotā! idille!

vakar (!!) ar autobusu aizvedu skuķus uz mazpilsētu - iemetām pakomātā paciņu, pačurājām pa dārgo (3x0,3eur), nopirku bikses un pārkāpām citā autiņā, māte mūs sagaidīja, paņēma divas skuķu somas un lielo maisu ar Derīgiem Štruntiem un gājām uz pie viņiem. es mirīju nost, māte knapi vilkās un tās abas pa ceļa malu dancādamas, no pastkastes vispār skrēja ka ceļš put gluži kā multeņu varones. iedzēru kafiju ar pienu, palīdzēju mammai samaksāt rēķinu electrum un braucu atpakaļ uz Rīgu. visu ceļu kluknīju, bet brīnumainā kārtā neizbeidzos
rīt ap pēc astoņiem jābūt autenē iesēdināt sīko braukt uz mazpilsētu, lai māte galā sagaida būs viņam arī viena dieniņa vieniem pašiem bez senčiem
šī nedēļa ir ārkārtīgi intensīva, tāda bija arī pagājušā un laikam jau jāpieņem ka šī (nevis neizvarēšanas dienas vai klusas un mierīgas un laiskas) ir norma un parastais
aaaa

vakar un aizvakar stiepu veļasmašīnu, vakar piespiedu sevi vakarā pastaigāt (nepilnus 2 km) un bija labāk, šodien arī pēc īsas pastaigas (pusotrs km?) i muguru drusku atlaida i plantārais fascīts atlaidās. vajag tās kustības, bet nu meh, jo vēl jau arī tas ir jāieplāno un Jāizdara