kura apdrošināšanas kompānija tev patīk un kāpēc? octa
rati un ragavas, protams, bet interesē

ir sajūtiņa, ka esmu Kaut Ko Aizmirsusi. veļu mazgāju jau trešo porciju, iepriekšējās izkāru, iemērcu bērna pleķainās bikses, virtuvi novācu, traukus nomazgāju, uz skolu paspēju laicīgi, uzrakstīju vismaz 2 svarīgas ziņas, zāles iedzēru. plānotājā nekas nav ierakstīts.
a kā lai tagad 1) zin, 2) mierīgi paguļ pāris stundiņas?!

šodien es:
- aizvedu skuķus uz skolu;
- atūsojos un izmasēju seju (tik laba ideja saspringtiem periodiem, ka tik atcerētos arī citreiz! nu tā masāža nevis atūsošanās)
- paēdu Hesītī lai galva labāk strādā (daudz OH);
- noliku CSDD teorijas eksāmenu!! (diez kā iet tiem pārējiem 7, kas pirms manis vakar nokārtoja)
- tagad drusku gribu pagulēt pirms atsāku strādāt par mammu

mazs solis cilvēcei, liels - cilvēkam. noliku autoskolas teoriju. šodien jau astotā pēc kārtas :D

vienīgais prieciņš ilgi gaidot transportu, kas negāja īsti pēc saraksta (mans kavēja, bet 15.tie pienāca pieci (!) pēc kārtas, bija redzēt to smuko leksusu (gan tumši pelēku). gribēšana nepārgāja

nu jau pa Satekles ielu un Maskačku braucu bez baigajām emocijām. pa ceļam uz Ogri gan brīžiem bija aaaaa iekšēji, kad bija jābrauc ar lielo ātrumu. patrāpījās man arī Nameja kolonna pa ceļam!
sanāca pailga pauze, bet nebija tik traki, tiešām izskatās cerīgi!

kā gadījās, kā ne (tiešām gadījās!) šodien biju Lucavsalā ar saviem un vēl diviem svešiem bērniem. ar šitiem var, man gan drusku vajag detoksu, bet tā kā sākām ap trijiem, citu peldētāju bija maz un aizbraucu kārtīgi iestiprinājusies (paēdusi, kafiju padzērusi, izgulējusies), nometāmies ēniņā un visi saprātīgā vecumā - tādā pat kā mans tabors un tie abi vienā mirklī izlīda no ūdens man aiz muguras ķiķināt un tusēt 'zem segas' pat nepaspēju pārgurt vaktējot lai nenoslīkst un skaitot 1-2-3-4-5-1-2-3-1-2-3 un kad mani rakās pa dubļiem pat telefonā palasīju grāmatu kādas piecpadsmit minūtes

vakar ieraudzīju un iemīlējos Lexus RX 2023* Copper Crest krāsā. rozā - tā mašīna ir ļoti skaista un rozā perlamutra ar siltu metālisku spīdumu. ik pa laikam man ir tieši tādas krāsas nagu laka.
nezinu, kad būšu gana pārtikusi lai ieietu salonā un iznāktu ar jaunu auto (kā pēc maizes veikalā), bet redz kur budžeta opcija :D rozā ekskluzīvs mersedess, kas lielāko daļu mūžiņa tupējis stāvvietā (nābadziņš!)
https://www.ss.com/msg/lv/transport/cars/mercedes/e200/ekiod.html

*https://www.autoblog.com/reviews/2023-lexus-rx-first-drive-review-500h-350h

tik netīri mati, ka niez galvas āda. pagulēju diendusiņu, pamodos nosvīdusi un visu vakaru nevaru saprast ko es kasos, kas man ir, es taču matus jau izmazgāju. jā. sapnītī

reāli iešanu uz darbu gaidu kā dzimšanas dienu. nezinu vai teikt 'tas ir vieglāk' būtu īsti atbilstoši, bet kā svētkus gaidu to iespēju būt tikai šeit un tagad (pat ja jādara 100 lietas reizē vai pamīšus jānīkst) un šito mentālo ģimnastiku ar laika menedžmentu darīt tikai vakarā nevis nepārtraukti

šodiena bija intensīva, bet riktīgi forša, lai gan jau ap kādiem 12iem sāku nevarēt un mentāli kārties augšā (error 404). man patīk 1. septembris un svinīgie, šodien tādos biju trijos (nu, ar nr.3 abas trijos), kopā kāda pilna darba diena sanāktu. sīkas bija aizrāvušās un uz skolu gribēja iet jau pusotru (!) stundu pirms sākuma, vakar vīrs aizveda zeltslotiņās, uztaisīju 8 pušķus, divi palika ķipa rītdienai, sapriecināju vienu citu ģimeni ar faktu. vienā mirklī bija patiesi saspringta situācija pie vārtiem jo man bija vienlaikus jābūt 3 (!!) vietās, bet vienu bērnu drusku atdevu citai ģimenei un tad ar pārējiem izdarīju tikšanās ar skolotājām lai gan grafiks mūzikas skolai līdz galam nav salikts

pa dienu man piezvanīja vīramāte, sapratu, ka grib ciemos, negribīgi sarunāju, ka atnāk ap pēc četriem, kad viss izdarīts. parakstīju visiem (!) mācību grāmatas, vienai ievākoju, jp tā atnesa man čupu ar pagājušā gada vāciņiem (drāma, jo otrai tādu nebija. Vtf? Hvz, poh)

un pēc tam kad man jau bija reāli nereāls sensorais overlouds iebāzu ausīs aizbāžņus un kādas 2 stundiņas pagulēju. Ir labāk

piešķirojām no rīta pusi lielā plastmasas Rimi maisa ar vecām burtnīcām, darba burtnīcām, piekrāsotām darba lapām u.t.t. izdzēru kafiju un tad vēl tesām uz pulciņu vietu, jo apsolīju vecākajam. tur knapi paspējām, viena dvīne sagribēja uz abiem kur kaut ko redzēja, otra uztaisīja skandālu, izrādījās otrā vietā arī šodien bija, vīrs mūs aizveda un palaida, tur bija mazāk vietas, drusku burzmiņa, nedaudz lietus, nāca migrēna, bet neatnāca, redzēju au un co (to sapratu kaut kad jau laikam pēc), aizbraucām paēst Tirgū, tur jau knapi varēju, bet kaut kā. nr.1 ēda Ausmeņa kebabu (man ļoti garšoja, tur laikam bija avokado tajā tortiljā iesmērēts un grillēts baklažāns), nr.2 plāno pankūku ar saldējumu un ogām, nr.3 Vīnkalnu Salami picu un es pati Boršča cūkas ribiņas ar brūkleņu mērci (kolosāla!!) jo sēņu zupa ar kartupeļu klimpām un stroganovs ar sēnēm bija izēsts, paspējām uz transportu, mājās nedaudz skandalējām par to kā (aibažubažuvaimanuvai viņai un GGGRRRHHRR man) saspiedies slapjš māla sūdiņš, piezvanīju mammu apsveikt dz.d. atdevu sīkiem videozvanu un varētu teikt, ka iekritu gultā nevarēt, bet gandrīz pabeidzu šķirot nr.2 (vācējs) darba burtnīcas un tad pēkšņi izrādījās pusdeviņi un jādod vakariņas (paldies Dievam vienam pietika ar pliku tēju, pārējiem tēju/bērnu kafiju + biezpienu ar zapti) un tagad horderis pabeidz šķirot un šo to pat atmeta. to, ko vienreiz izkrāsotu katru sūduku pārvilka ar krāsainu flomasteru

vēl es laikam salāgoju braukšanas, kuras kopā ar dzīvi bija pagrūti saplānot

karoče produktīvi, bet aaaaaa
/atkal iepazinos ar vienu mammu ar ko pagājušajā gadā tikāmies mūzikas skolas konsultācijās. nu kā iepazināmies - papļāpājām, apmainījāmies ar info un pieredzi, es zinu kā sauc viņas bērnu bet ne kā viņu pašu. klasika :D

tā kā es jau no kādiem 10tiem visu laiku kārtoju un tīru un šķiroju un to gandrīz nemaz neredz, atšķaidīsim sadzīvi ar domām par patiesi svarīgo - es ļoti Domāju (un pētu visādus sludinājumu saitus) par to, kādu mašīnu gādāt. parametri - kaut kas lēts, maziņš, ekonomisks, ar 5 durvīm, 5 sēdvietām, neizskatās krimināli, vēlams automāts (bet neesmu principiāla), ne ļoti zems (gribu braukt sēņot!), normāla izmēra bagažnieku, lai iesēžoties nav klaustrofobiska sajūta un nav jāstūrē guļus un vismaz priekšā pietiek vietas garam cilvēkam (esmu 1,70), nav sagrabējis sūds un vai es jau teicu - lēts? es pilnīgi noteikti negribu čakarēties ar kaut ko, kas pēc pirkšanas ir Jāuzlabo*. tehniskajai apskatei ir jābūt pirms vispār sāku skatīties uz visu pārējo. un tādus nesvarīgus parametrus kā nobraukums un vecums vispār neskatos. braukšu pa Rīgu (tādēļ maziņš), bet vajag lai var aizbraukt arī, nezinu, zelta Siguldu paskatīties, uz Dievmātes svētkiem Aglonā un tā. vislabāk man, protams, patīk ķipa džipi un miniveni, bet man vajag mašīnu uz īsu laika posmu pirms saprotu kādas īsti ir tās vajadzības un vēlmes, bet lai es varu to lietot ne tikai pamatvajadzībām, bet arī kaprīzēm - nu tur aizbraukt ciemos, ar taboru nopeldēties pie jūras etc un lai bērniem nav kauns ja draugi redz kādā mašīnā kāpj :D
principā man vajag Golfu (to, kam īsā pakaļa), tikai jaunākie golfi ir drusku lielāki par vecajiem un nav vairs nemaz tik ļoti lētāki kā viss kaut kas cits.

ko es vispār apsveru (ja neskaita to, ka man vajag vienradzi):
wv golf, polo
fiat 500L
opel astra, meriva
hyundai getz
hyundai i10 un i20
seat leon,
peugeot 207
renault
kia picanto
citroen c3
honda jazz
mazda2
toyota yaris
skoda fabia


nissan micra, mini un smart man patīk, bet īsti nebūs vienradža kategorijā. lai visu sarežģītu vēl vairāk - štuka. daudz (priekš krāma) un maz (priekš mašīnas), bet es zinu, ka tas ir izdarāms ar lielu devu pacietības, iedziļināšanās un nedaudz veiksmes. mamma savu mazda2 nopirka par štuku, turklāt sarkanu un ir ok. manuālā, protams, bet es kad bijām Ventspilī redzēju wv touran automātu, kas ļoti patika, bija 1100 un no ss.lv pazuda trīs stundu laikā :D :/

bija arī kkādi fordi un citas markas, kas atbilst kritērijiem, bet neatceros kuri modeļi un vispār esmu gatava uzklausīt ieteikumus un vienkārši aprunāties ar cilvēkiem kas ar kaut ko tādu ir braukuši, pirkuši, pārdevuši, iznomājuši. jo nu es esmu kļuvusi par cilvēku, kas pieraksta mašīnu numurus, ja uz virsbūves apkārt apejot nav uzrakstīts kas tas ir lai vīrs var iečekot kas tas ir. ja ir rakstīts, tad ierakstu blociņā un pēc tam pētu kas tāds dabūjams. un vispār daļa no nosauktajiem vecāki modeļi ir maziņāki nekā jaunāki. un ja es nopērku sēdies-un-brauc un pieaug pie sirds, neviens jau neaizliedz braukt ilgāk par pāris gadiem, sačibināt, piereģistrēt kā vēsturisko spēkratu un uzdāvināt bērnam 18. g.v. :D tā kā mašīna visticamāk būs vismaz pilngadīga, baigi ilgi arī nebūtu jāgaida.lol

* skaidrs jau, ka vajag apkopi, pārbaudīt bremzes, ķīmiski iztīrīt salonu, nomainīt riepas u.tml. es runāju par 'kārbai drusku kaut kas jānomaina', motors nedaudz klakšķ, pirms nākamās TA jāsametina pakaļējais tilts, it kā brauc, bet reizēm noslāpst un tad nevar iedarbināt, bet aķītis uzlikts jauns u.t.t.

un ja iepriekš benzīns/gāze uzreiz atmetu, jo baisi, tad vakar parunāju ar beibi, kam ir gāze, tas izrādās nav nemaz tik sarežģīti un biedējoši un tāds žāksts kā bija manai mātei tālajos laikos kad LV tikai sāka varēt šito izdarīt.

ļoti gribu pirtī. svētdien tas bija brīnišķīgi un es atcerējos cik tas ir jauki ar labu kompāniju pa pliko pērties un man arī gribētos kā manai mammai, kas gadiem ilgi ceturtdienās iet ar meitenēm pirtī. pirtis mainās (viena dega, cita nodega bet ne viņu dēļ), meitenes arī, bet tradīcija paliek

sīkas grib uzmanību un kvalitatīvi kopā pavadīt laiku, nr.1 grib iet uz bibliotēku (nr.2 ir kategoriski pret ka viņš iet, pati arī negrib iet) vīrs mājās grib mieru, klusumu un kārtību, es gribu pabeigt tās 10 obligātās atlikušās īsvideo lekcijas autoskolai (vispār jau negribu, bet), atpūsties, pagulēt, vannā, lai visi mani liek mierā un izbeigties, bet ir Jādara Lietas un to ir daudz un dažādas un apnicīgas un visu laiku kaut kas (kāds) novirza un pārtrauc un mani drusku šausmina doma par nākamo nedēļu jo tad būs vismaz 3 vecāku sapulces

un es nezinu kā izdarīt to pirmo punktu, jo es vakar ļoti ļoti piekusu

tā kā Anatomijas muzejs ceturtdienās strādā no 13iem, pirms tam aizgājām vēl uz Jūgendstila muzeju un tur bija brīnišķīgi un skaisti un virtuve, kas man tāda veida muzejos vislabāk patīk, protams forša, darbiniece izrādīja ledusskapi (t.i. ledus skapi) un ankambaris bija pilns ar tējām un rožu ziedlapiņām un pārtikas produktiem stikla burkās - marinēti gurķi apsieti ar audumiņu un striķīti, kolosāla krāsns virtuvē ar visādiem gadžetiem, interjers arī burvīgs, sīki bija unimpressed jo es saputrojos un sāku šos vilkt augšā pa kāpnēm bet beigās esot bijis tīri labi, protams interaktīvie ekrāni šiem vislabāk

Anatomijas muzejs jaunajās telpās daudz baudāmāks, lai gan ekspozīcija krietni mazāka, galvaskausu siena, protams, iespaidīga, bet patīkami arī ka tās rokas un kājas burkās labāk izliktas un nav vairs tik daudz sliktas kvalitātes preparātu. Nebija tik saspiesta sajūta kā vecajā ēkā lai gan apmeklētāju nebija maz. Protams, nosūtījām man arī digitālo pastkarti e-pastā (šī ir riktīgi kolosāla doma!), draudzenes bērns drusku pārdzīvoja sākumā, bet pēc tam iejutās, mani bija sajūsmā, šiem, protams, vislabāk patika preparāts ar kaķa augslējām, cūkas embriju un smadzenēm burkā :D un tie Siāmas dvīņi beigās izvērtās kā ļoti laba un izglītojoša daļa, pārrunājām dažādas lietas

pēc tam aizvedu nr.3 pie podologa, mājās atrāpojusi iedzēru kafiju un gandrīz visu pēcpusdienu/vakaru sutināju zem segas, jo pārguru

Brīvdabas muzeju, Zoo, Botānisko dārzu ko arī gribēju paspēt vēl vasarā nezinu vai izdarīšu. rīt gan tai izstādei Pļava laikam pēdējā diena, bet es bliezīšu autoskolu

nu ko, dabas muzejā atkal būs tās nedaudz jokainās Slides tomātu entuziastu biedrības tomātu un garšaugu izstāde!

https://receptes.tvnet.lv/8307745/latvijas-nacionalaja-dabas-muzeja-bus-skatama-izstade-tomati-un-garsaugi-2025?_gl=1*uzexvt*_gcl_au*MjA1NTQzMDc3NS4xNzQ4MTA4NDE3

man arī vajadzētu piemaksu par darbu kaitīgos apstākļos un bezmaksas pienu.

aizvedu dvīnes pie zobārsta un tas bija Darbs. protams, man ir trauma no pagājušās vasaras, kad Bolderājā (tur bērnus nevajag vest, apkalpošanas kultūra nekāda) viss bija briesmīgi, pēc tam piemājas doktorātā, kur ir brīnišķīga higiēniste viņa nobirstēt (un pat valsts apmaksātus silantus!) varēja vienai, otra nesadarbojās, tikai drusku priekšzobus patīrīja. šeit pati vizīte bija superīga, šai zobārstei sekošu līdz pašai zemes malai. es jau tajos 7:30 pamodos nogurusi no vakardienas (60x2 km un kādas 4 stundas ceļā), kad pēc brīnišķīga vīkenda ellē ratā dziļi Kurzemē (kur es ierados piekususi, jo tik tajā dienā atbraucu no tabora mazpilsētā vešanas) māti ar sīkiem nejauši satiku pirmajā pieturā mazpilsētā. divi bija ar riteņiem un ķiverēm, nr.2 gāja kājām. aizgājām atpakaļ, pa ceļam paēdot ciema veikaliņa otrā stāva kafejnīcā, kur džeki drusku brīnījās par izvēlēm (nr.2. ēda tikai vārītus kartupeļus + auzu pārslu krēmu ar ķīseli) un nejauši man pieskaitīja divu citu bērnu porcijas (:D pēc tam atdeva skaidruci un baisi pārdzīvoja) nr.3 žākstījās, ka nevar uzbraukt kalnā, man viss jau bija izbesījis un stresīju kā paspēsim uz kaut kādu mazo autobusu lai atpakaļ uz pilsētu tie 3 km nav jāiet kājām, sīkas žākstījās par to, ka jābrauc uz mājām, kāpēc nevar palikt ilgāk, neiešu pie tā stulbā zobārsta, nr.1 par to, ka nevar viens palikt ilgāk (jā, nav taisnīgi, bet es vakar nevarēju viņu tur atstāt, mani jau šitie žāksti gandrīz nobeidza) atbraukšana laika ziņā bija kā nomērīta, kā pa diedziņu, neviens autobuss nebija jāgaida, es nostiepos milzīgu maisu ar maiņas un mantotajiem apaviem un jakām un vakar visi vēlu aizgāja gulēt, es knapi uzbungāju augšā un gandrīz laicīgi pat paspējām zobārstniecībā un tur šīs negribēja sadarboties un es salūzu un rīkojos konstruktīvi - uzpirku ar solījumiem par baseinu/krāsojamo uzlīmju grāmatu/kaut ko garšīgu (es jums nopirkšu kūkas!) un milzu trumpi - nagu lakām. tā kā es jau kopš kāda aprīļa gribu nomainīt vecās sakaltušās un beigtās pret jaunajām, bet aizmirstu, tas bija arī solījums man pašai par nenosprāgšanu. uzlīmju grāmatas, baseinu un kūkas nevajadzēja, sarunājām, ka paliekam tikai pie nagu lakām. tikai. man tagad vajag jaunu maciņu, jo pat izmetot vecās tur nebūs vietas, bet es beidzot dabūju ļoti skaistus toņus ar metālisku spīdumu kā pirms 20 gadiem kad nagu lakas bija modē un esmu laimīga, lai gan negribu iedomāties cik tas kopā izmaksāja. no otras puses 100 punkti lētāk nekā 2 x maksas zobārsta vizīte :D

10:50 kāpu autobusā uz mazpilsētu, 17:30 ar bērniem, mugursomu un milzīgu maisu (to lielo Rimi plastikāta) pārrados mājās vēl nogājusi 3 km no pilsētas līdz tēvamājām un esmu nereāli piekususi no iešanas, braukšanas un bērniem (lol)
iedzeršu otro vakara kafiju un tad jāaiziet uz pakomātu pēc tur sen aizmirstām mantām un vispār vēl vajadzētu pamācīties autoskolai, pa ceļam četruz mazos video izdarīju, gribētos vēlākais pirmdien mēģināt skolas teorijas eksāmenu

man ir jauns mīļākais kukainis - chrysis dzimtas krāšņlapsene!!! <3