tūlīt būs piektā braukšanas nodarbība nedēļas laikā, braucu ar vēl vienu instruktoru. patīk abi, piegājieni un personības diametrāli pretējas, bet forši, jo nu kūņojos, protams, bet uz priekšu! un nav grūti arī svētdien celties pēc sešiem lai pusastoņos jau sēstos pie stūres
cibas bailes par horoskopos solīto skeletu izbiršanu no skapja man atgādināja ģimenes drāmu - pēdējā reizē, kad māte runāja ar tanti (tēva māsu!) viņai pārmeta, ka vispār jau viņa apprecējusi par sevi jaunāku vīrieti un bija veca, kad precējās. viņai bija 27. viņš par diviem gadiem jaunāks. notikumi risinājās pirms 40 gadiem..
tā kā skeletam skapī potenciāls ir jebkad un vienmēr
par spīti tam, ka nogurums un nav enerģijas, esmu svētdien bijusi i operā, i rokkoncertā, pirmdien izbraukusi ar citu instruktoru, otrdien pēc darba pie ezera satikos ar draudzeni un bebi un pēcāk apskatīju vienu mašīnu (nebūs, intuīcija saka, ka šeidī), trešdien biju pie acu ārsta un visu iespējamo dienas daļu nogulēju (labi, ka zilā acs ir zila tikai uz deniņa un pati acs o.k., redzei viss kā iepriekš, tiekamies atkal pēc gada), šodien ar citu instruktoru braucu atkal, rīt uz darbu, svētdien no rīta braukšana ar manu instruktoru, bet es knapi elšu jo vīrusiņš vēl nav pārgājis un šis viss kopā ar vešanu uz baseinu un pulciņiem un tiem mūžīgajiem un nelaimīgajiem matemātikas mājas darbiem, pucējamo drēbju meklēšanu (skuķiem 2dien bija Valmieras Sprīdītis Dailē, puikam rīt instrumenta tehniskā ieskaite) un draudzene sestdien savai dz.d. par godu rīko koncertu ne-Rīgā
Aaaa
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraks
pagājušajā nedēļā divas reizes dabūju pa galvu (burtiski). pirmo pa kapuci zem ozola no vārnulēna, otro - Offspringā ar telefona stūri pa aci.
gāju savā smukajā pāvu kleitā pa gaiteni poliklīnikā un pie kabineta sēdošs džeks ar motoķiveri klēpī mani sveicināja (?)
tagad caur durvīm dzirdu kā pusakla puskurla kundzīte knapi saprot ko ārsts viņai saka. nu nelaidiet tos savus seniorus pie ārstiem vienus pašus! pilieni nav īsti pareizie, acīs nepotē un operāciju arī laikam negrib taisīt. JezusMaria. no otras puses pamēģini tik ar tādu večuku ko sarunāt un neaicināts aizsperties līdzi, labi ja vispār līdz ārstam var dabūt
kaut kad nesen sīkas atnāca ar ielūgumu uz ballīti. ļoti šiku, flomasteru tehnikā. ballīte kaut kāda tematiskā, vajagot masku, bet nezinot kādu un kurā veikalā dabūt un viņai varot dāvināt konfektes, bet tā neesot ne dzimšanas, ne vārda dienas ballīte. šodien (beidzot!) atcerējos apjautāties otras puses mātei a tai pirmā dzirdēšana. žanra klasika! priekškars, lustra :D
bērni - tas, protams, ir čakars, reizēm neērti un diezgan bieži grūti, bet tas ir arī nereāli kruti un forši!
kopš man viņi ir ir atklājušies milzīgi iekšējie resursi, līdz tam neiepazītas personības un esības? būtības? šķautnes un necerēti talanti. man, protams, ir paveicies, jo lai gan ne vienmēr saprotu savus bērnus, man viņi ļoti patīk
tā es šorīt domāju, pamodusies pirms stundas un jau izdarījusi ļoti daudz - matos matu zāles, iedzert tableti, sakārtot atdāvinātās nagu lakas (2 kg!!), atkrāmēt trauku žāvētāju, apliet otro kafiju, mazgāt pannu un tūlīt cept no palikušas kukurūzas biezputras plāceņus, paplānot darbus un lietas, saprast vienu fušieri un izdarīt vēl kko ko jau aizmirsu. efektīva un efektīga laika plānošana ir viens no milzu plusiem un galīgi necerēts talants. kad ir spēks un jauda, protams
pakļāvos reklāmai un draudzenes ieteikumam un nopirku to proteīna pulveri. banānu garša negaršoja, konsistence pretīga (šķidrāks kā vajag drusku labāk gāja iekšā), bet forši, ka uzreiz jūt kuņģītī - ļoti gribējās ēst, nu tā, ka līdz nelabumam, a tagad varēšu vakara darbus un tad normāli paēst normālas vakariņas,pluss, ka ir vairāk OBV, kuras ikdienā bieži pietrūkst
kā to var ikdienā un bieži īsti nesaprotu :D tad jau labāk zaļo kokteili ar nezālēm
bijām ar māti sēņu izstādē, nopirku biļetes uz Jenūfu, viņa gribēja paspēt pirms beidzas, tad nu redzēs kā man patiks
atbrauca mamma, es noteicu, ka man ļoti kārojas gurķu putru un kā gadījās, kā ne - šovakar ēdu gurķu putru. kas arī auksta un nepareizo gaļu un gurķiem, man garšo nu tā, ka ļoti!
šodien braucu pa krastmalu, gan Uzvaras parku un Stokmanu un trenējos apgriezties. nu jau čuriņa neraustās ja jāuzbrauc (vai jābrauc pa!) tramvaja sliedēm!!
kā māte es atklāju atkal un atkal jaunas varēšanas robežas kad liekas viss, jau vairs nevaru un tūlīt būs BeikC un Pagalam. bet kā cilvēks (kas divus savas dzīves nomoda mēnešus tā pavadījis gandrīz nonstopā) atvemtu pārtiku izlietnē ne pa kam. nevaru. vairs nevaru
ņemot vērā tehnoloģiju attīstību es brīnos, ka tiešām nav uzbliezti tie roboti-baloži, kas mūs vēro.
es par tiem no senajām sazvērestības teorijām, nevsi National Geographic, protams
kura apdrošināšanas kompānija tev patīk un kāpēc? octa
rati un ragavas, protams, bet interesē
ir sajūtiņa, ka esmu Kaut Ko Aizmirsusi. veļu mazgāju jau trešo porciju, iepriekšējās izkāru, iemērcu bērna pleķainās bikses, virtuvi novācu, traukus nomazgāju, uz skolu paspēju laicīgi, uzrakstīju vismaz 2 svarīgas ziņas, zāles iedzēru. plānotājā nekas nav ierakstīts.
a kā lai tagad 1) zin, 2) mierīgi paguļ pāris stundiņas?!
šodien es:
- aizvedu skuķus uz skolu;
- atūsojos un izmasēju seju (tik laba ideja saspringtiem periodiem, ka tik atcerētos arī citreiz! nu tā masāža nevis atūsošanās)
- paēdu Hesītī lai galva labāk strādā (daudz OH);
- noliku CSDD teorijas eksāmenu!! (diez kā iet tiem pārējiem 7, kas pirms manis vakar nokārtoja)
- tagad drusku gribu pagulēt pirms atsāku strādāt par mammu
mazs solis cilvēcei, liels - cilvēkam. noliku autoskolas teoriju. šodien jau astotā pēc kārtas :D
vienīgais prieciņš ilgi gaidot transportu, kas negāja īsti pēc saraksta (mans kavēja, bet 15.tie pienāca pieci (!) pēc kārtas, bija redzēt to smuko leksusu (gan tumši pelēku). gribēšana nepārgāja
nu jau pa Satekles ielu un Maskačku braucu bez baigajām emocijām. pa ceļam uz Ogri gan brīžiem bija aaaaa iekšēji, kad bija jābrauc ar lielo ātrumu. patrāpījās man arī Nameja kolonna pa ceļam!
sanāca pailga pauze, bet nebija tik traki, tiešām izskatās cerīgi!
