tas mirklis bērnu izklaides iestādē, kad esi apsēdies uz poda viss tāds pliku dibenu un neaizsargāts un kabīnē laužas iekšā līdz tu saki 'aizņemts' reizē ar matiem, kas parādās no durvju apakšas :D
un tad izdzirdi priecīgu balstiņu atkārtojot 'aizņemts. aizņemts', čāpstināšanu un 'konfetes'. 'konfetki' ņam ņam ņam
bijām uz to konsīliju, kas izpaudās kā usg divos sektoros un gaidīšanā koridorā, līdz piezvanīja, ka konsīlijs ir padomājis, bet vēl grib parunāt ar urologu (kas man ļoti nepatīk) un ka varam iet mājās. garšīgi paēdām (sarkanajā Stradiņu mājā, nu tajā jaunajā, ir tik garšīgi kafejnīcā!) un es sev visu laiku situ pa pirkstiem, ka es no šitā neko nesaprotu un jābūt pacietīgiem, bet ar sevi jau esmu noslēgusi drūmas derības par svarīgajiem aspektiem :D
sapināmies meistarībā, nebija autobusu galapunktā tā nu braucām ar to slaveno ruut
palika veca mana pirmā palīdzība un tikko izgāju atkal. piecu gadu laikā daudz kas mainījies, daudz ko biju aizmirsusi. pasniedzēja kolosāla, gāja labi un es tik pie sevis domāju cik ļoti ceru, ka man to nekad nevajadzēs reāli mēģināt dzīvē, bet vispār iesaku
aizvedu sīkus uz skolu, izkāru veļu, aizbraucu uz Stradiņiem pasēdēt koridorā palasīt grāmatu, ar mammu paēdām kafūzī (garšīgi tajā jaunajā ēkā un māja ļoti smuka!), pastaigājām pa Ķīpsalu, aizgājām uz tām Ola Foundation izstādēm, arhitektūra man patika (protams!) ļoti, Tabaka ļoti uzrunāja lai gan protams, ne visas gleznas man patika, bet bija interesanti. otrā stāva izstāde pārāk maz apspriesta, man likās Agate Apkalne iespaidīgāka par Zariņu, kurš jā, savā stilā, var patikt, var nepatikt, bet man diemžēl liekas lielākoties izrēķināts un kalkulēts. bija viņa darbi, kas man - protams - patika! tiešām iesaku aiziet
uz to Tabaku gandrīz vai gribas vēlreiz un iečilot uz spilvena uz grīdas pirms vai pēc Visuma pieskāriena
gāju uz pieturu, ieraudzīju kaimiņu melno kaķi, uzrunāju Vārdā, viņš viss tāds Mjau! Mjau! Mja-a-a-au! teciņiem vien atskrēja pie manis. apsveicinājos, paglaudīju, atvainojos ka skrienu uz trolejbusu un atstāju viņu tādu viegli neapmierinātu (kaķiem patīk ka tikšanās beidzas uz viņu noteikumiem), pamāju nedaudz izbrīnītai kaimiņienei kaķa saimniecei un aizgāju
sajutos kā kaķu vārdotāja. ir tik brīnišķīga tā sajūta, kad kaķis izvēlas ar tevi draudzēties!
mājās biju ap desmitiem un tad sāku tecēt kā atspole. vaniļas pudiņš no Lidl pulverīša (sīkiem garšo, man galīgi ne) papīra trauciņos, izrīkot lai novāc/nomazgā Gatavošanā Lietotos Svarīgos Štruntus, nr.1 sapako pārtikas plēvē vakar no rīta sacepto ābolu plātsmaizi, visi iztīra zobus, sataisa cenu zīmes tirdziņam, nomazgā kājas lai varu iekremot (1gb), ieziest ar gēlu rokas kam ekzēmas saasinājums (1gb), sameklē iedotajā grāmatā (visu dienu stāvēja uz dīvāna redzamā vietā, uz vāka milzīgs Latvija un mazākiem burtiem - patriotiskā dzeja)* sameklē makus, saskaita savu sīknaudu un godīgi sadala manis iedoto (aizmirsu normālu naudu samainīt sīkajā, būs rīt septiņos jāskrien uz veikalu kaut ko nopirkt. Aaa) gandrīz pabeidzu mazgāt traukus (pudiņa katls vēl mirkst), atradu piecus kociņus, ko varētu tām cenu zīmēm, jo obligāti vajagot spraužamas. vajadzētu izdomāt kā uz skolu dabūt tos pudiņu trauciņus, bet man briesmīgi gribas gulēt. nepopulārs viedoklis - man šī visa ņemšanās ļoti patīk. apgrūtina, ik pa laikam izbesī, bet parasti es esmu priecīga. mēs arī esam aicināti iet pirkties (sīkie jau dala lāčādu un ir izplānojuši no kā pirks) bet man braukšana un pieaugušo izklaides
* jāatceras sagādāt arī kaut kāda forša nesen izdota dzejas grāmata(s) kur meklēt dzejoļus visādiem gadījumiem, patīk man tas process, ka paši šķirsta un meklē
izcepu ābolu plātsmaizi un sanāca perfekta un tas ir ļoti priecīgi!
un vēl atcerējos un palaimējās nopirkt tos kama miltus - baigi labā štelle!
jāsaņemas aiziet uz to Tabakas izstādi, vēl tikai nedēļa un tad tie darbi atkal būs 'Anglija ir aizslēga, atslēga ir nolauzta'. besī man Pīlēns, bet labi, ka čomiem izprasījis gleznas izstādīt. vienu reizi mūžā jau nu tā kā pieklātos uz Tabakas izstādi aiziet, ne?
nopirku veikalā divas lai (ne)vinnētu mašīnu un man garšo. tiem, kam tikai mazās apaļās bulciņas ar grauzdētiem sīpoliem gan ne. vīrs ēd. bet vispār forši un ir vērts vismaz pagaršot:
https://www.maiznieks.lv/lv/produkts/la
šorīt mežā tikko biju novilkusi bikses un pietupusies kad krauklis kaut kur netālu noķērcās savu krā-krā-cilvēks!šitā-atkal-čurā-mežā :D
ko tādu tirdziņam skolā var uztaisīt, kas ir garšīgs un kam nevajag cepeškrāsni un vienradžu asaras?
gāju uz Origo pačurāt un tā kā bija vaļā, braucu uz trešo stāvu nevis gāju uz to baiso čurātuvi kas pašā ēkas viducī. un tur bija visādi veikali, beidzot (1.reizi) iegāju Sinsay, Terranovai nebija spēja, laika un jaudas, bet ļoti nopriecājos - man patīk tas smuki koši sarkanais tonis, kas skaitās ķipa Ziemassvētku, un atkal uzrodas spīdumi un tills un mirdzumi un vakarkleitas un adījumi un tagad gribas pucēties, jāpabeidz nolikt vasaras drēbes un lupatu šķirošana
ar visu terapiju un zālēm un otrdienas jogu un visu nedēļu ilgu gulēšanu, jo reāli neko nevar un tresī pilnīgi fiziski un atceltu braukšanu, jo instruktora mašīnai kaut kas un skuķu dzimšanas dienu un jūtiņām un viss-ir-slikti un visas pasaules skumjām, kas rod ceļu uz manu sirdi un sīku ar temperatūru un sāpošām ausīm un reibstošu galvu un stīvu kaklu sprandā (kāpēc man mājās nav otoskops, ja nu vidusauss, @#$ ja nu meningīts, davai nestresosim, paskalosim degunu un paskatīsimies vai kas mainās uz labu pēc pāris reizēm. mainījās, tātad ne meningīts) un lai arī pa lielam nekas daudz nav atrisinājies, dz.d. pārlaidām un kamēr skuķi pulciņā bibliotēkā samaksāju rēķinus un izveicu grāmatvedību un dāvanas veikalā izvēlējās pašas un neviens (t.i. es) nenobeidzās pa ceļam vai procesā un ķipa ballīti vīkendā, puikam t' vairs nav, ausis nesāp, tikai klepus. un es ieraudzīju skaistu melnu kleitu ar tauriņu piedurknēm - melnu. un tad man tāds bāc - man tak nav melnas kleitas bērēm. māte man ir ieaudzinājusi, ka skapī vienmēr jābūt vismaz vienam normālam zolīdam apģērbam uz bērēm, bet es paliku par resnu plānajām un biezo nahrenizēju un vieniem apaviem un es laikam tādu kleitu gribu, jo ļoti skaista pat ne uz bērēm, būs jau vēl bērniem koncerti un kas un pirmdien skuķiem klasē vairs ne 24+2, bet +8 bērni un vispār nopūta žesc
viens vaid par galvassāpēm un zosādu (38,4'), divi aizrautīgi kārto māju dzimšanas dienas ballītei ķipa sestdien. neesmu nevienu aicinājusi, jo no 2dienas nr.1 mājās un to, ka grib ciemiņus man pateica vakar
Aaaa
esmu izlēmusi par nākamo nedēļu, bet pagaidām nogaidu, jo man lai gan nav t' sāp acābolu aizmugures tur dziļumā un nav jaudas šūpot kuģi
Golden Delicious un Red Delicious un Gala un Granny Smith, protams, ir garšīgi, bet nevieni (pat ne Vidzemes Zelta Renete, īstie Cukuriņi, Rožāboli un Seriņki) nevar sacensties ar gatavu, vietām caurspīdīgu Antonovku..
nejauši ieraudzīju reklāmu par tādu iņ jogu, aizgāju bez maksas pamēģināt un nu ir āķis lūpā. un izrādās ir tik daudz vietu Rīgā kur to jogu darīt šobrīd arī ne sporta klubos (tādā īstā sporta klubā neesmu bijusi, mani šitie biedē) vai obskūros īsteno krišnaītu koka apbūves otrā stāva ūķos ar čīkstošām koka trepēm
un vēl es gribu uz skaņas meditāciju ar tibetiešu skanošajām bļodām
šorīt gandrīz piepūtu trolejbusu (un es neesmu stāvoklī). apsēdos blakus tantei ar ejamrāmi un viņai ik pa laikam bija šausmīgi drausmīgas kaut kāda skābēta ēdiena atraugas. tie nebija kāposti, sēnes vai gurķi. tas bija kaut kas ko neesmu saodusi kopš Krievijas laikiem. tad iekāpa beibe ar kafijas krūzi no automāta, arī ar skābenu kafijas smaržu, kaut kur no aizmugures uzvēdīja sasmakuša apģērba smārds un es jutu kā manas nelaimīgās brokastis jau slīd pa kaklu uz augšu, kad iekāpa dāma ar nedaudz vecmodīgām dārgām franču vakara smaržām un izglāba situāciju
lasu Kalnietes Četrus vīrus. patīk man tā grāmata!
alkohols, protams, ir kruķis, bet ja laužas ārā kauciens uz mēnesi bet tas nav iespējams, nu tad balzāmiņš ar kafiju (50+50 g) varbūt nav sliktākais variants kamēr bērns štopē saldo un friškas
