kamēr tiku līdz siltumnīcai jau aizmirsu kas bija jākrata un kāpēc, tādēļ drošības pēc pakratīju visus tomātus, gurķus, lejkannu, un pirkstu ūdensžurkai, kas sarok siltumnīcā alas un kaķim, kas dežūrē cerībā to noķert, sakasa bedres, saber uz tomātiem smilti un piečurā siltumnīcu!111

dārzā biju spiesta ķēmoties. tā kā vecamammas sastādītos kāpostiņus laikam putni izraustījuši un apēduši (bedrītes ir, kāposti tikai 3, tie paši tādi žēlīgi), kolrābjus iestādīju un apliku ar agroplēvi. izdīguši un izauguši spināti, laikam tiešām tiem iepriekš bija par karstu un vajadzēja šito vēsumu.
nolasīju un saēdos daaaaudz daaaudz ērkšķogu.
lielais plāns ir atrast kādu vecu spilvendrānu, tajā ietīt dažus beigtos jāņogu zarus lai ja nu lipīgs, neieviešas tālāk dārzā

un vēl pateicoties lielajam sausumam sen nav pļauts. atklāju, ka mums te ir vismaz 10 dažādas graudzāles. un visādas mazas necilas puķītes, ko no savas bērnības atceros un kuras koptajos mauriņos, protams, neaug. dienas prieks bija mazas baltas vālītes ar tādu kā tautumeitas vainadziņu apkārt. pat nezinu kas tās par puķītēm. tēvs rīt grib pļaut. uztraucos, ka šitiem visiem sēklas nav nobriedušas, gribas lai vairāk tādu būtu. vispār ja atcerētos varētu rīt savākt bļodiņā un pēc tam izžāvēt un izsēt. un gribas arī sarakt visus ķiršu stādiņus (kauliņi saspļauti, aug kā nezāles) sastādīt jauā ķiršu dārzā. tad vismaz vasarā elementāri var sapelnīt malkai. jo nu es jau sāku senču vietā domāt par viņu pensiju. ķirši gatavi vienreiz gadā un ja nu pavisam švaki ar veselību, nu tad var ļaut citiem salasīt par maksu.lol