nav neviena..

doijdzis
3.10.24 21:00
man liekas pārsālīts, ka visi vārdi "liekas", "jocīgi", "varbūt", "reizēm", "dažreiz" ir pielipuši man apkārt kā dadži. Atšķirība tikai tā, ka daudz dziļāk. Dadži pielīp pie apģērba un ūdens traukā/vannā/pirtī esi brīvs. Atklājies un esi brīvs. Bet šie riebeklīši ir pa pusei miesā. Tie ir daļa, jau no katra teikuma, kurā ir _risks_ pateikt kaut ko personisku. Tie it kā ir ar asumiem, bet tie izliekas - tie ir vairogi, kas aizsargā no "kaut kā", kas var viņus izvilkt. Viņi arī domā, ka viņi mani aizsargā. Labi riebeklīši, kas jau ir dažreiž (atkal!??) noderīgi. Atpazīt, kurš varētu būt autors. Man tie ir kā padaudz sāls, padaudz piparu, padaudz...vai kā latvietim dilles. Taisi jebkuru ēdienu un dilles nesabojās - "Var piešaut klāt!" Pat ja pavisam nav vajadzīgas tās dilles, var sadzirdēt čukstus: "viena jau neko nemainīs..". Un tiesa. Tā jau neko nemainīs un kāpēc to vispār tur vajag? Bet tu esi latvietis. dadzītis.
jau 0 ir nocitē domu

1.8.23 10:11
pastnieks iededza svecīti pie kapa. "Man tev ir sliktas ziņas.." un pats sāka ķiķināt par savu jociņu. Viņa mugura sviedros no maiņas beigām un jāņtārpiņi jau apspīdēja visu meža ieloku ar nezināmu morzas kodu. Pārceļoties uz šo planētu, pastnieks Erbils nemaz nenojauta, ka te viss ir tā. Nu tā.. tāpat. Tā sajūta, ka viņš nekur nebūtu aizbēzis, lai gan centās. Te bija tik ļoti "tāpat", ka sajuta nepieklājību tukšumu lietās, ko atstāja uz zemes. Bārdainais Erbils pirmo pārkrāsoja māju. Jā, te bija jau uzcelta viņam māja un viss tajā, bet tā nebija tajā īstajā krāsā. Vēl pēc pāris mēnešiem viņš sataisīja mazu suņa būdiņu. Tur neviens nedzīvoja, bet likās tā vajag. Viņš pārstādīja kokus, kur tiem "vajadzēja būt". Katru reizi, kad viņš sāka domāt vai viņš atkal neiekārto visu kā bija, Erbils aizgaiņāja domas ar "nē, es tā tagad vēlos" un "man tā patīk". Pagāja vairāki mēneši līdz saprata, ka viss ir kā vecajās mājās, viss līdz sīkām detaļām. Pat tukšais kaps meža ielokā. "Man tev ir sliktas ziņas.." - otro reizi jau nopietni "Es nekur neaizbēgu."
♪ : Kaut kas vārās
jau 1 ir nocitē domu

bo ieteica
27.7.21 22:21
there it is. again. that funny feeling.

-_-
♪ : bo - That Funny Feeling
jau 0 ir nocitē domu

trauku tests
31.8.20 11:37
Mušinu trauki ir mazi. Ziloņu trauki ir mazliet lielāki, bet precīzi vienādi, ja ņem vērā *scale*. Varbūt dievs zina kāpēc, bet viņa nav, tāpēc to var uzskatīt par "pik" vai vnk "piu piu". Ja no nākotnes kāds atlidos, tad tas prasīs, kāpēc trauki ir dažāda lieluma un mēs atbildēsim "nu nu nu, skaties tie ir vienādi" Un tālāk neko neteiksim, lai domā. Ja viņi samulsīs un, teiksim pēc nedēļas, izskatās vēl ar savām citplanētiešu uzacīm drūmi. Tad mēs viņus aizraidīsim projām, jo viņiem nav pietiekams "kjū ai". Interesanti, ka viņu pasažieri, kas nedēļu sēdēja un gaidīja, kad šoferis ar vēstnieku atrisinās problēmu, turpat arī svīda beņķos un čīkstēja, ka šāds serviss nekam neder. "Atceries pie Saturna riņķiem pirms 24gaismas gadiem tā nebija. Tur gan mēs varējām izpausties". Un kāds jaunāks eiliens atbildēs, ka "Nu jā, bet tur nebija neviena radījuma, tur bija tikai asteroīdu joslas un viss! Tur nebija NEKĀDU radību! Jūsu gaismas gados to jau vajadzētu saprast!" (liekot uzsvarus uz specifiskiem vārdiem. Atpakaļceļā visi sāka ēst savas līdzi paņemtās ņammas. Ekskursija neizdevās. Visi bija neapmierināti, pat tie, kas gribēja vnk pastrīdēties un aizstāvēt Zemi. Skaisti, ka slaisti laiski gulēja un pārējiem bija baisi vai viņiem vēl plaušiņās ir gaisi. "BIJA!" iesaucās taspats uzsvaru čalīts un visi nomierinājās. Mājās gaida tās pašas zvaigznes. Tie paši akmeņi. Varbūt arī kādam ieslēgts armēnis pagrabā. hz
garīgais:: dibentiņš
jau 0 ir nocitē domu

sarkanais BUM ābols
26.3.20 18:04
Reiz dzīvoja sarkans ābols, kas šūpojās koka zarā. Viņš šūpojās ļoti lēnu, jo nebija stiprs vējš. Viņš stipri turējās savā zarā aiz kātiņa. Pēc laiciņa sāka pūst stiprāks vējš un sarkanais ābols sāka stiprāk šūpoties, bet vēl turējās aiz kātiņa pie zara. Vējš pūta tik ilgi, ka sarkanajam ābola palika grūti turēties un viņš sāka krist lejā! Viņš krita, krita, krita un nokrita pie ābeles saknēm uz zemes. BUM! Tur bija kalniņš un viņš sāka ripot. Ripoja, ripoja, ripoja, ripoja, ripoja, ripoja un ripoja. Tad BUM, atsitās pret akmeni un sasita galvu :( Viņam ļoti, ļoti sāpēja.. Vējiņš to redzēdams pielidoja klāt un papūta sarkanajam ābolam, lai tam nesāp! Un ābolam vairs nesāpēja. Tas pasmaidīja.
jau 0 ir nocitē domu

Ja ir par tumšu lasīt pasaku, bet kaut kas jāstāsta
26.3.20 17:58
Reiz dzīvoja banāns. Viņš bija dzeltens. Ļoti dzeltens. Viņš dzīvoja augstu, augstu, augstu kokos kopā ar citiem banāniem. Viņi dzīvoja ķekaros un kopā dzēra tēju, kopā ēda brokastis, pusdienas un vakariņas. Viņi kopā spēlējās un smējās. Tik augstu, augstu, augstu kokos viņiem ļoti patika, jo tur bija jautri. Bet TAD atlidoja Ērglis un teica "Es jūs visus apēdīšu!". Banāns un viņa draugi, kas dzīvoja augstu, augstu, augstu kokos nobijās un paslēpās koku zaros. Viņi izlikās par koku zariem un lapām. Tad Ērglis viņus gāja meklēt. Paskatījās pa labi, pa kreisi, uz augšu un uz leju. Bet nevienu nevarēja atrast, jo visi banāni bija paslēpušies koku zaros un izlikās par zariem un lapām. Pēc laiciņa, kad Ērglis nevarēja nevienu atrast, viņš aizlidoja prom un nebija apēdis nevienu banānu! Banāns ar draugiem atkal atnāca uz savām mājiņām un visi draudzīgi priecājās un smējās, jo viņiem patika dzīvot augstu, augstu, augstu kokos. Tur viņi kopā ēda brokastis, pusdienas un vakariņas. Un kopā smējās. Un ērglis vairs neatlidoja.
jau 0 ir nocitē domu

ū, augšiņa
26.3.20 17:52
ja varētu ieskriet bedrē, kur sabērti sapuvuši rudzi, tad to diez vai kāds darītu. Radio skan vienpadsmitos pēc vilkaču laikiem un mums jāadaptējas viņu laikiem?!?!? Režģu daudzums pie viņu robežām skan kā izsmiekls mūsu atvērtajām sirdīm. Sirdīgi kukaiņi lido pāri bez ierobežojumiem - viņi ir mazi. Un lai kā censtos vakaros atrast visus sienāžus, kas.. sienāzē ar to skaņu, to īsti nevar izdarīt. Daba mostas nevis pēc laika, bet pēc pēdējā cilvēka, kas guļ. Radio nākamtrešdien skanēs vienpadsmitos divdesmit un pēc mēneša jau divpadsmitos. Ja visi kociņi spētu sadoties rokās, tad tas nebūtu parks pilsētas vidū, bet mežš. Koki pilsētā neslimot divu iemeslu dēļ: 1) tie ir tālāk nekā 2m 2) tiem izgriež saknes un augšina paliek pāri un tā jāved projām.
jau 0 ir nocitē domu

souldoll
21.7.18 21:04
akurāti krāti diedziņi, lai sašūtu vecas kurpes. es atrādu šuves piezemētā šūšanas izstādē, kur galvenā uzmanība bija uz suņu izstādi un šūšana bija tikai vietas aizpildīšanai. TOMĒR tas man netraucēja justies slikti un ienīst visus, kas to sarīkoja. maukas. mani nabaga diedziņi. mana panorāma. manas kurpes. mani āboli dārzā. mana tv programma. mana manna. mana kanna palika kannu festivālā. ārā. viena.
skummmmji.
♪ : tik, tik ..vecmeistara jura koka protēze pret nagiem
jau 0 ir nocitē domu

zibuzibuzibsnis
13.7.18 16:44
kur mazliet padaudz un nejauši sterilas zeķes nav ok, tur no dienvidiem pūš ziemeļvējš ar suņa atņirgtiem zobiem.
Es ieceļoju savā rītā, sēžot uz palodzes un saņemu Reksi. Viņš man līdz galam nenopietnu "vau!" un es viņam pilnīgi nenopietni draudzīgu "wow!", un smēķēju, jo nezinu ko teikt.
Tagad esmu satverts, sasiets, sabučots!
Šis ir mans rīts.
baigā Manta.
♪ : Manta - Kūkojam
jau 0 ir nocitē domu

5.5.18 00:40
- Lācis Ancis baro tikai kucēnus un izliekas par lielu suni. Kucēni nav mūžīgi kucēni un aizbēg projām. Ancis baro tikai sevi, pieņemas svarā.

- Viesturdārza administrators Boriss kārto eksāmenus, lai būtu atļauts pārdēvēt sevi par Viesturu. Pēc četru gadu Borisa centieniem Viesturu vārdu aizsargbiedrība izlēma aizliegt Borisam kļūt par Viesturu uz mūžiem. Boriss nomainīja vārdu uz Valdis un uzvārdu uz Iesturu. /V.Iesturs/
jau 0 ir nocitē domu

Senākās skaņas