- 3.12.25 15:59
- bet esiet droši, atdziest tie ļoti lēni, esmu fascinēts par to siltumnestspēju.
- 0 rakstair doma
- 3.12.25 15:56
- kā jūs domājat, kur es lieku tos akemņus? pareizi, vienu es nolieku uz izslēgta elektrosildītāja, bet otru? to es uz metāla pamatnes nolieku sev blakus gultā, un, kad tas ir atdzisis tiktāl, ka tam var pieskarties, tumsā taustu tā formu.
- 0 rakstair doma
- 3.12.25 15:49
- akmeņi sevi ir pierādījuši ar izcilību, tāpēc paņemšu lukturītu un tumsas aizsegā aizbraukšu uz akmeņaino pludmali un izlasīšu vēl kādu. jūs tikai nevienam nesakat, jo tā laikam nedrīkst.
- 0 rakstair doma
- 3.12.25 15:37
- lapas ir nobirušas, bet ogu ķekari karājas visā pilnībā, to novērtē zīlītes, kas jautrā prātā un kuplā skaitā tusē ap manu balkonu. vīnogas, vai tajās nav kas spirdzinošs? velkom, mazie felovi, es pat neiebilstu, ka nedaudz izkustināt manus benīšus. vasaras sākumā uz malas biju iesējis tuksneša puķes no rīno, bet toto un rūsiņš to kasti nogāza zemē virsū kaimiņu rožu krūmam, bet tas nekas, man ir vēl sēklas, tās iesēšu, kad paliks siltāks.
- 0 rakstair doma
- 3.12.25 10:41
- ar grūtībām iemigu uz rīta pusi, bet mani pamodināja mobilais operators ar trim autorizācijas jautājumiem, tāpēc jautāšu, hermaņa kungs, vai jūs esat morāls deģenerāts? un ko jūs esat nodarījis ivetai polei, meitene ir apjukusi, grib kļūt par pastāvīgu mākslinieci. vai tad jūs nezināt, ka teātra māksla ir tā joma, kur nepastāv uzraugošo iestāžu reglaments, kad runājam par mākslinieka nekartētiem soļiem? jo tieši tie būs redzami uz skatuves. tad ar kādām tiesībām jūs impersonējat māti, kura savus bērnus mīl vairāk kā to, ka viņa šeit ir nākusi to piedzīvot?
- 0 rakstair doma
- 3.12.25 06:00
- joprojām neesmu aizmidzis. tu auglim vari čukstēt, ko tu gribi, bet, ja blakus ir rozete ar skruļļainu vadu, tad tas ir pulgacore
- 0 rakstair doma
- 2.12.25 19:39
- no freit hārbora pārvedu kaķeni, un no norges man ir pie jostas stiprināms ādas maisiņš, kur sabērt skrotis vai akmentiņus. jūs pamēģiniet pasmaržot uzkarsētu akmeni, tas smaržo labi.
- 0 rakstair doma
- 2.12.25 19:04
- pēc atbraukšanas no kelifornī vienos vairs nenāca miegs, tāpēc visu nakti kurināju krāsni un uzkarsētos akmeņus nesu uz guļamistabu, kur ar lukturīti lasīju freniju un zūiju.
- 0 rakstair doma
- : sadzīves ainiņas
- 29.11.25 20:45
- mans sīkais un druškas meita spēlē kopīgu spēli caur netu un runā, sazvanījušies pa telefonu.vecums: seši ar pusi un septiņi ar pusi:- katrīna, iedod man, lūdzu, šito arī- edvard, tu man tikai prasi, bet pats neko nedod- labi, es tev arī kaut ko iedošu*notiek kaut kā iedošana*- katrīna, pasaki man paldies par dāvanu- edvard, tu esi pats labākais!
- 0 rakstair doma
- 27.11.25 13:17
- bpd -> asd
kas arī bija jāpierāda.
jeb kā viņa pusmūžā sāka sevi mīlēt. - 0 rakstair doma
- 26.11.25 18:22
- kaut kāds galīgs ne-fen-šuj darbā. nevaru noturēt iekšējo zen, pirms aizmigšanas izspēlēju dialogus, un kad šķiet, ka ir solis uz priekšu, tad uzreiz arī ir solis ne tikai atpakaļ, bet arī uz sānu, un trauksmes līmenis paceļas uz red līmeni, līdz es saņemos un nokratu to visu no sevis un saku, kā būs, tā būs, ja nesanāks, tātad nesanāks. un ja nesanāks termiņā, značit, nesanāks termiņā. bet laikam jau lielāko triecienu pašapziņai rada kļūdas. kļūdas, kuru, atpakaļ skatoties, varētu nebūt, ja vien es būtu izdarījusi, piemēram, x. labākais scenārijs būtu, ka "tu pārāk kritiski skaties uz sevi". bet man gan šķiet, ka visi no manis sagaida vairāk, un es pilnīgi jūtu to spiedienu. bet varbūt es pati to spiedienu lieku un saklausu citu vārdos to, kā tur nav. tas arī būtu labais scenārijs. bet varbūt ir. tas būtu sliktais scenārijs.šo rakstot esmu sapratusi, ka man vajag kaut kādu prioritāšu plānu. bet tādu, kāds vēl nav bijis, jo iepriekšējie diez ko ilgi nenoturas.
- 2 rakstair doma