pirms paaris dienaam es naktii guleeju, un man guultaa ar buukshkji ieskreeja zhurka. vieniigais, es neesmu paarliecinaata vai es to nenosapnjoju. biezhi dziivee negadaas situaacijas, kad tev jaakonfrontee galeeji reaalistisks sapnis, vai arii galeeji neiespeejama realitaate. taapeec man shjiet, ka, varbuut taa bija pele, un tas vinjas buukshkjis man izlikaas skaljsh, jo dream state induced. piecus gadus dziivojot anglijaa es esmu dziivojusi gan zoliidaas gan crappy vietaas, bet nevienaa no taam nebiju saskaarusies ne ar ko briesmiigaaku par uzstaajiigu peleejumu. es atceros, kaa manaa peedeejajaa birmingham bedroom man katru nedeelju no sienas ar lupatinju bija jaaberzh nost peleejms, kursh auga ljoti strauji un oda peec seeneem, bija puukains ar kondensaacijas laasiiteem. but i can handle inanimate home intruders. paarvaacoties uz londonu, man shkjita, ka beidzot esmu tikusi pie totes zoliidas dziivesvietas, kur viss ir plashs, dziivoklis pa diviem staaviem, so fresh and so clean clean, totes made it baby, bet izraadaas, ka pat vistiiraako un jaukaako dziivokli, ja tas ir freaking londonaa var apdraudeet bubulis. pirms kaadas pusotras nedeeljas mums izvaacaas apaksheeje kaiminji un landlords uzsaaka buuvnieciibas darbus, kaa rezultaataa, pie mums ir ieradushaas peles vai zhurkas.

taapeec vakar es psihopaatiski izshrubeeju visu maaju, aizliimeeju ar liimlenti visas shkjirbas un griidu izmazgaaju ar piparmeetru ellju, sainsburyjaa nopirku chetrus living mint plants, un visus produktus saliku burkaas. tagad es seezhu ar saldu crispy baltviinu nerviem un peppermint incense un juutos mazliet kaa rick grimes, jo kad vinja grupa atrada to cietumu vinji arii domaaja, ka muuzham tur varees dziivot un defyot walkers, bet sooner or later EVERY place gets overrun.

shodien londonaa man shkjiet ir peedeejaa siltaa (+20) un saulainaa diena. man peec darba uznaaca sentiments un tajaa vietaa, lai ietu uz metro un brauktu maajaas, es recklessly devos vienkaarshi pastaigaaties pa londonas centru. smiekliigi, es te dziivoju jau pusgadu, bet centraa esmu bijusi tikai kaadas 10, tops, reizes. pagaajos pa birdcage walk gar pili, kur bija daudz rudens koku lapu saules un maigs veejshs. nejaushi iznaacu uz trafalgar square, kur bija daudz civleeku, so izdomaaju iziet cauri mayfair liidz haidparkam. pa celjam uzduuros milziigam watersones un izdomaaju, ka sod all, ja es atradiishu nopirkshu the book of disquiet un ieshu lasiit uz haidparku. taa ir mana miiljaakaa graamata, bet es vinju vienmeer pa druscinjai lasu telefonaa caur scribd kas ir neerti and no justice. atradu to graamatu un samaksaaju kasee taadam yolo paardeveejam viirietim ap 60 gadiem kuram bija milziigi tunelji ausiis, un daudz tetoveejumu un zoliidas lasaambrilles. iznaakot no veikala es sajutos nogurusi un aimless, un izleemu, ka vienkaarshi izieshu cauri mayfair un ieshu uz green park tube, lai brauktu maajaas. mayfair rajons vispaariibaa smarzho peec svaigaam businessmeny viiriehsu smarzhaam, un predominantly sastaav no viirieshu zhakeshu un kurpju veikaliem.

tas ir diivaini kaa sapnjos vienmeer raadaas vietas, kuraam tu esi emocionaali piekjeeries, beerniibaa un jauniibaa. londona man ne reizi nav raadiijusies veel sapnjos, arii birmingema nee, arii riiga nee, iznjemot imantu kaut kad peedejo reizi pirms gada. lisabona man biezhi raadaas sapnjos un lauki limbazhos.

tagad es eedu savus strawberry coconut truffles un dzeru baltviinu, un kosmoss neskaties uz mani.