jā, par tām vietām, kuras rādās sapņos. no pazīstamām neredzu pārsvarā neko citu, kā vien Rīgu un bērnības laukus. tas ir mazliet nomācoši, jo gribētos pārmaiņas pēc atrasties kādā nesenākā apkārtnē, bet laikam tas viss nobāl un šķiet vienaldzīgs pagātnes iespaidu priekšā, kuri ar savu milzu gravitāciju visu laiku velk mani atpakaļ.