viens no maniem mīļākajiem stāstiem eurotracker 2 sakarā ir par braucienu uz košalinu
tā ir pilsēta polijas ziemeļos, netālu no gdaņskas

man piedāvāja maršrutu uz vietu, kuras nosaukumu vairs neatceros, acīmredzot, atmiņa tādas fiškas mēdz likvidēt uzreiz
skatos kartē, izskatās pēc košalinas piepilsētas, tādas vietas tur vispār nav, bet, tipa, blakus
poher, tūlīt noskaidrosim, es padomāju
aizbraucu 1000+ kilometrus lidz košalinai

ar šo es sākšu savu pirmo, bļ, kinoscenāriju

stāvu ar savu trucku naturāli kalnā (it kā mēs būtu pie slovākijas robežas, nevis jūras)
čekoju visu laiku karti
redzu sarkano finiša karogu kreisajā pusē, taču tas izskatās vairāk dzīvojamā ekā
nē, es padomāju, ka varbūt kaut ko nesaprotu, varbūt tur ir pazemes iebrauktuve, skatos tikai vienā līmenī
sāku kalnā grozīties, īsti nerubījot, kur man braukt

un tad es aptveru, ka šī piepilsēta (kuras nav), un šī kompānija ar pasūtījumu vispār NEEKSISTĒ
apmāns. fikcija. tās nav.

es vienkārši atbraucu izpildot neeksistējošas firmas neeksistējošu pasūtījumu
un šeit ir +1000 dusmas par šādu dievu attieksmi pret mūsu mazo zilo "volvo", kā arī +1000 kaifs - par afigennu un neparastu piedzīvojumu

incanti, a kontrpropagandas iespēju eiropas savienība neapsver
nu, tur, sīrijā un irākā kāds taču stāsta, ka ideja nokļūt eiropā caur baltkrieviju ir lieliska
varbūt vajag nodot informāciju, ka ideja ir lieliska tajā gadījumā, kad gribi izklaidēties pret lodēm un dzeloņstieplēm
savādāk cīņa te kaut kā sanāk vairāk ar sekām, nevis cēloņiem

kad meitene saka "korsieti, tu esi tāds duraks!"

13 gados reāli labākais, ko tev viņa var pateikt
23 gados, nu tā, diezgan ok vēl
33 gados, "ko tu ar to domā?"
43 gados "iznāk, ka mūsu savienībā tagad ir tikai viens intelektuāls cilvēks?"

da nē, tas patiesībā vienmēr ir nais

nē, nu "piščeblok" - reāli lielisks seriāls par vampīrismu pionieru nometnē

apsveicu sevi ar jubilejas the international 10 sākumu
šoreiz tas sākās nevis ar svinīgu gabēna uzrunu tautai, bet gan ar dotas koordinatora nokrišanu stīmā
kā rezultātā pirmo maču vietā mums jau pusstundu piedāvā ķeltu druīdu dziesmas

"turnīrs uz 40 miljoniem USD no mazas indie kompānijas"(c)

kad mēs pirmoreiz sastopam jaunu beļģu policistu erkilu puaro fantastiski sarkanos ziemas zābakos 

runājot par veselā saprāta kritiku

kādēļ gan nesākt no paškritikas?
lūk, šeit es zinu, šeit nē, te šaubos, šeit esmu pārliecināts, tur pilsonis var aiziet pakakāt ar savu feikņūzu, šeit laikam tainība, šis sazin kas ir, bet jautri
žurnālistika māca visu konstruēt tieši no šaubām
par taviem personiskajiem uzskatiem

un pārliecinātība par kaut ko rodas tikai pēc tam
piramīdas pamats

what if god was one of us, just a slob like one of us, just a stranger on the bus trying to make his way home

vēl pie andreja podšibjakina feisbukā pacēlās tēma par senām padomju komunistiskajām konsolēm, kuras mēs spēlējām - nu, pagaidi! ar zaķi un vilku, pavāru un astoņkāji

mana mīļākā padomju konsole bija kaut kur iegādāts pongs un tā piecpadsmit versijas
tā tiešām izskatījās pēc konsoles, un tai bija nevis geimpadi vai džoistiki, bet kaut kādi divi futūristiski puļķi ar grozošos pamatni, lai divatā ar bratello varētu spēlēt
spēles - visa olimpiāde, sākot ar klasisko tenisu, beidzot ar basketbolu
es biju sajūsmā, ka no piecām svītrām un viena lidojoša kvadrāta uz ekrāna var izdarīt faktiski VISU

lai arī īstais dzens jau ir videolaikos, kad nav vairs svītru, ir tikai viens lidojošs kvadrāts, kas cenšas trāpīt pašā ekrāna stūrī
tā ir tikai nosacīti spēle, drīzāk totalizators

aplūkojot itālijas čempionāta tabulu, vislielākais prieks, protams, ir par klubu no udīnes pilsētas
pasaulē mēdz eksistēt klubi, kas cenšas cīnīties par medaļām, čempionu līgu vai vismaz eirohujņu, vai arī pret relegāciju no divīzijas
taču ir daži, ļoti reti un sarkanajā grāmatā ierakstāmi klubi, kas vienkārši hevo fanu

tāda ir "udinēze"
viņi nekad neko nav uzvarējuši, tajā pašā laikā nekad neizkrītot no a sērijas
teorijā tas ir itāļu "ajakss", jauno talantu kalve ar vienu no labākajiem skautingiem eiropā
praksē "udinēzes" īpašnieks džampaolo poco (viņam pieder arī angļu "votforda") netiek galā ar savām emocijām - par argentīnas izlases(!) pussargu, kas spēlē tur gadiem (!), rodrigo de polu, džampaolo, šķiet, gribēja nevis naudu, bet sev trešo olu vai kaut ko tamlīdzīgu
krutā biznesplāna ietvaros udīne ir pārdevusi laikam tikai vienu spēlētāju - kolumbijas izlases(!) uzbrucēju luisu murielu ar karuseļiem granādā un seviļā
viss pārējais ir jūtami pohuj

kāpēc viņi neizlido no augstākās divīzijas?

tas paceļ interesantu jautājumu, kādēļ vispār klubiem ir vajadzīgas jaunatnes akadēmijas, ja mēs to neuztveram tīri kā biznesu
lūk, nesenā intervijā "krasnodaras" īpašnieks gaļickis skaidro kaut kur nepopulārus, taču visumā ļoti saprotamus jēdzienus, kurus atļaušos pārfrāzēt no nedaudz cita aspekta
akadēmija - tas klubam ir izpletnis avārijas situācijās
lūk, teiksim, maskavas "spartaks" pirms spēles ar "ufu" palika bez centra pussargiem, zobņins traumēts, paliek tikai umjarovs
un tad no akadēmijas atnāk uzpēlēt ļitvinovs - un aizvada labu maču, īpaši nekļūdas, savas zonas aizsardzībā nosedz, malacis
ja akadēmija spēj pietuvināt jauno spēlētāju līmeni pamatsastāva līmenim, tad tu jau spēlē nevis ar 15, bet gan kādiem 45 spēlētājiem, tevi nekādas traumas nevar īsti nograut
un tas ir tas, ko arī dara "udinēze"

pagalmā ufc
oktagonā vārna atfigačīja kaiju, un atfigačīja tik nopietni, ka kaija pēc tam, kad viņu bradāja kājām un dauzīja ar spārniem, piecēlās un aptuveni kādu stundu stāvēja uz vietas un skatījās vienā punktā
tur vēl ekšena laikā bija melnas debesis no vārnu fenbeisa, pilns ar tām

ja pareizi saprotu, tad ķīviņš nebija dēļ picas gabala - cik zinu, vārnu terorkomūna debesīs paceļas tikai tādos gadījumos, ja kāds apdraud viņu bērnus ligzdās

es pat nezinu, ko tagad darīt
mazā veikala lieliskā pārdevēja uzcītīgi cenšas zagt naudu no visiem
nekādi neatturēja moments, kad es viņu pieķēru pie rokas, man šķita, ka tas viņu var atvēsināt
tagad noskaidrojās, ka rajōnā tūlīt beigsies cilvēki, ar kuriem visa šī figņa nav notikusi
ir storiji par 20/10 tehniku, kad viņai iedod 20 eiro, a viņa saka desmit, davai tagad pārkaitīsim kasi ar apsargu un menedžeri, oh, mums nav ne apsarga, ne menedžera, tāpēc kasi es skaitīšu viena

vārds, kas nav baumas, plūst pār rajonu
taču es viņu saprotu - maza alga, jāstrādā veikalā ir vienai gan par preču pieņēmēju, gan krāvēju, gan pārdevēju
varētu teikt - tad zodz no viņiem, nevis no mums

šajā sajarā sabiedrības morāles polls:

a) griezties ar reklamācijām pie veikala menedžeres
b) atstāt visu, kā ir, bet būt piesardzīgiem

wiki 2025

latvija: visu uzvarošā libertiānisma valsts
prezidents: gobzems
premjers: šlesers
ko darīt: hvz
attīstības karte: pret pidariem
ārpolitika: vot, pret viņiem, bet par viņu naudu
etc

īsumā par k/f cruella

šodien pilnās burās iet vaļā life is strange 3

Lieliskas sarunas par bezgalīgām tēmām

Ābola straujā pazušana no ētera

vot, off licence!

mūsu mīļākajā ansambļa kino albumā "eto ņe ļubovj" ir daudz kas aizgūts no the smiths